Par beztermiņa streika sākumu noteikts 3. jūlijs, taču streikojošo skaits tiek precizēts.
Cenšoties saasināt sabiedrības uzmanību uz kritisko situāciju veselības aprūpē, Latvijas Ģimenes ārstu asociācija izsludinājusi beztermiņa streiku, kas sāksies pirmdien, 3. jūlijā, pulksten 12. Tā laikā pacientiem netiks sniegti valsts apmaksātie medicīnas pakalpojumi. Valsts veselības dienestā pagaidām nav skaidru ziņu, cik ģimenes ārstu piedalīsies streikā. “Ziņu” aptaujāto ģimenes ārstu viedokļi šajā jautājumā ir dažādi.
Pret nevienlīdzību iedzīvotāju veselības aprūpes pieejamībā
“Situācija ģimenes medicīnā ir kļuvusi kritiska. Valsts ilgstoši nemaksā taisnīgu atalgojumu par ģimenes ārsta sarežģīto un apjomīgo darbu. Vienlaikus valsts iestādes prasa pildīt tādas prasības, kurām ir nepieciešami arvien lielāki ģimenes ārsta laika, darba un naudas ieguldījumi. Ģimenes ārsta komandā strādājošo medicīnas māsu un ārstu palīgu atalgojums ir tik niecīgs, ka ģimenes ārsts nevar nodrošināt darbam nepieciešamās komandas izveidošanu un ilgtspējīgu attīstību,” pamatojot streika nepieciešamību, pausts Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas mājaslapā. Maijā asociācija rīkoja piketu, ieteica Veselības ministrijai veidot izlīgšanas komisiju, taču minētie pasākumi nesekmējās. Tādēļ šoreiz asociācijas biedru sapulcē tika nolemts streikot.
Streika komitejas prasība ir palielināt valsts atbalsta maksājumu ģimenes ārstiem, kā arī ģimenes ārsta veikto manipulāciju tarifus. Salīdzinoši lielāks palielinājums tiek prasīts māsu un ārstu palīgu atalgojumam (par 30 procentiem katru gadu trīs nākamo gadu laikā). Ģimenes ārsti prasa vispirms nodrošināt efektīvi funkcionējošu e-veselības sistēmu un tikai tad to ieviest ārstu praksē. Iepriekš piketā ģimenes ārsti bija prasījuši mazināt iedzīvotāju nevienlīdzību veselības aprūpes pieejamībā, novērst nevienlīdzīgu samaksu par vienu un to pašu darbu.
Nacionālais veselības dienests seko notikumiem
Veselības ministrijas piedāvājums asociācijai paredzēja zināmu valsts atbalsta palielinājumu, nosakot vidējo darba samaksu mēnesī ārstniecībā un pacientu aprūpē iesaistītajām personām. 2018. gadā tā būtu 762 eiro, no 2019. gada – 960 eiro, no 2020. gada – 1108 eiro. Veselības ministrija piedāvāja arī citus uzlabojumus, tomēr Latvijas Ģimenes ārstu asociācija tos neatzina par pietiekamiem. Tādēļ nekādas izlīgšanas sarunas patlaban nenotiek. Ārsti beztermiņa streikā domā cīnīties līdz uzvarai. Nacionālā veselības dienesta pārstāve Agnese Jasenoviča skaidro, ka dienests savā mājaslapā iedzīvotājiem centīsies sniegt informāciju, kuri ģimenes ārsti piedalīsies streikā un kuri ne, kur vajadzības gadījumā ir pieejams dežurējošais ārsts. Pacienti ar hroniskām slimībām tiek aicināti pārskatīt viņu rīcībā esošos medikamentus un nepieciešamības gadījumā jau šonedēļ vērsties pie sava ģimenes ārsta, lai saņemtu receptes, ja zāļu iegādei tādas ir nepieciešamas. Vienlaikus hronisko slimību pacienti tiek aicināti pārrunāt ar ģimenes ārstu iespēju saņemt recepti medikamentu daudzumam, kas ir paredzēts līdz trīs mēnešus ilgam ārstēšanas kursam, kā to nosaka normatīvie akti.
Vienlaikus iedzīvotājiem ir tiesības vērsties ģimenes ārsta praksē un lūgt izrakstu no savas pacienta ambulatorās medicīniskās kartes, kas ietver informāciju par pacienta slimībām, alerģijām, lietotajiem medikamentiem un citu informāciju par pacienta veselības stāvokli un ārstēšanu. Izraksts sniegs būtisku informāciju dežūrārstam vai citam speciālistam, pie kura pacients vērsīsies laikā, kad ģimenes ārsts nebūs pieejams. Izrakstu, norakstu un kopiju izsniegšana praksei jānodrošina triju darbdienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.Iedzīvotāji tiek arīdzan aicināti sazināties ar sava ģimenes ārsta praksi, lai noskaidrotu, vai ģimenes ārsts streikos vai ne.
Ārsta darbs ir neveselīgs
Kāda “Ziņu” aptaujātā ģimenes ārste teica, ka streiku morāli atbalsta, taču streikot tā, kā noteikuši streika rīkotāji, viņa negrasās. Proti, ārstam būtu jāatrodas savā praksē, taču tas nedrīkstētu sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus.“Vairāk nekā 20 gadu neesmu bijusi pienācīgā atvaļinājumā un darbā esmu tuvu izdegšanai. Ja nākamajā nedēļā manis darbā nebūs, tad tas, iespējams, būs tāpēc, ka pašai jāārstējas,” sacīja ārste. Viņu uztrauc ārstu palīgu zemais atalgojums. “Manas divas palīdzes ir pensijas un pirmspensijas vecumā. Kad viņas nevarēs strādāt, nezinu, kas tās aizvietos. Latvijā trūkst ap septiņiem tūkstošiem ārsta palīgu,” piebilda ārste. Savukārt kāda ģimenes ārsta palīdze “Ziņām” sacīja, ka jautājums par dalību streikā vēl nav izlemts. “Drīzāk mēs piedalīsimies,” teica mediķe.
