Četras dienas – no ceturtdienas rīta līdz svētdienas pievakarei – Rīga atradās Eiropas vieglatlētikas centrā, jo «Daugavas» stadionā turpat 800 dažādkrāsu valstu tērpos startējoši jaunieši noskaidroja kontinenta U – 20 čempionāta medaļu īpašniekus.
Četras dienas – no ceturtdienas rīta līdz svētdienas pievakarei – Rīga atradās Eiropas vieglatlētikas centrā, jo «Daugavas» stadionā turpat 800 dažādkrāsu valstu tērpos startējoši jaunieši noskaidroja kontinenta U – 20 čempionāta medaļu īpašniekus.
Iepriekš sasniegtais liecināja, ka pretendents būs arī mūsējais – zemgalietis Jānis Liepa (attēlā) šķēpraižu konkursā. Starta sākums bija ceturtdienas pēcpusdienā, kad Jānis veica ievadprogrammu – aizlidināja 800 g smago rīku aiz 70 m līnijas (71,72 m) ar pirmo metienu un līdz ar to kvalificējās finālam.
To spēja arī tukumnieks Sandris Lindbergs, kurš tāpat pirmajā mēģinājumā sasniedza personīgo rekordu (71,56 m ). Bet vistālāk šķēps lidoja vācietim Timam Verneram, sasniedzot Eiropas labākā rezultāta junioriem atzīmi – 75,46 m.
Spēcīgāko ducis pulcējās sestdienas pievakarē. Jau sacensību dienas rītā gan Jāņa treneris Andrejs Vaivads, gan mūsu olimpiskais čempions Jānis Lūsis prognozēja augstvērtīgus rezultātus, un sacensību ievadā jau pirmajā mēģinājumā tā arī notika – personīgais rekords (77,26 m) un Eiropas labākais rezultāts vienlaikus anglim Deividam Parkeram. Tad sekoja tas, ko šķēpraižu apritē dēvē par «melnā zirdziņa gājienu» – otrajā mēģinājumā lietuvietis Tomass Ints, kuru līdz šim latviešu puiši pieveikuši it pārliecinoši, par septiņiem (!) metriem laboja personīgo rekordu, raidot šķēpu 77,88 m tālu un pārsteidza visus. Jānis atbildēja ar jaunu personīgo un arī Latvijas junioru rekordu – 74,88 m –, kuru ceturtajā mēģinājumā uzlaboja līdz 76,12 m, taču priekšā «aizspraucās» priekšsacīkšu līderis T.Verners ar 76,31 m tālu metienu, un līdz ar to zemgalietim ceturtais rezultāts (līdz startam Rīgā neviens tik tālu no pasaules junioriem šosezon nebija metis!). Tā, lūk, viss notika kā dažreiz sportā mēdz būt – uzvaru nosaka viens metiens. Pats Jānis gan izskatījās priecīgi skumīgs – priecīgs par lielisko personīgo rekordu un pārsteigts, ka tas bija par mazliet pa tuvu (19 cm), lai iekļūtu medaļniekos.
Novēlēsim medaļu gūt nākamgad, kad Čīlē pulcēsies pasaules junioru čempionāta godalgu tīkotāji. Zemē, kurā pēckara gados Dienvidamerikas rekordus 70 m tālumā «sita» trimdā nokļuvušais latvietis Jānis Stendzenieks, lieliski izskatītos atkal latviešu Jāņa sasniegtais – šoreiz jau pie 80 m atzīmes. Mēs visi kopā ceram, ticam un vēlam Jānim tur būt un to spēt!
Pilsētnieku uzdevums, ņemot vērā iepriekš sasniegto, bija godam izturēt šo Eiropas līmeņa konkurenci. Tas nebija vienkārši, jo augstlēkšanas sektorā līdz ar Viktoru Bisteru ieradās 16 lēcēju no 12 Eiropas valstīm, kuriem visiem personīgie rekordi bija augstāki nekā jelgavniekam.
Ceturtdienas pēcpusdienas svelmē sakarsušajā sektorā kvalifikācijas cīņas bija nervu cīņas, kurās attaisnojās šo rindiņu autora izteiktā prognoze, ka jelgavniekam ceļu uz finālu pavērtu lēciens personīgā rekorda (2,10 m) augstumā. Trešajā mēģinājumā Viktors bija tuvu panākumam, bet mīkstais sektors un saspringtā nervu cīņa paveica savu, jo 2,10 m veica desmitnieks (vairums trešajā mēģinājumā), un diviem ar 2,05 m (tikpat arī Viktors) pavērās «lodziņš» uz finālu. Saspringtajā brīdī, kad tika skaitīti visi lēcieni, pirmie smaidīja poļu treneri, jo abas vietas tika viņu sportistiem, atstājot jelgavniekam 13. vietu. Tomēr mūsējā sniegums vērtējams ar atzīmi «labi» un kā lieliska pieredzes skola un stimuls turpmākiem sasniegumiem.
Mūsu skrējējas Darjas Vasiļjevas startu gaidījām 1500 m distancē, kur viņai bija augstvērtīgāks sniegums, taču Darja tika pieteikta divreiz garākā distancē, kurā vadošo sāncenšu starti bija krietni ātrāki un jelgavniece ar 10:05,93 min. finišēja sešpadsmitā. Varbūt pārāk daudz spēka tika tērēts iepriekšējos mēnešos, cenšoties sasniegt augstvērtīgāku rezultātu atlases konkursā.
Kopumā Latvijas jaunieši savās mājās tomēr startēja veiksmīgāk nekā pirmsstarta dienās tika prognozēts vairākos valsts preses izdevumos. 42 valstu konkurencē medaļas izcīnīja jaunieši no 24 zemēm un Latvija ar divām zelta medaļām (Irina Latve – 800 m un Māris Putenis –
10 000 m soļojumā) ieņēma trīspadsmito vietu, t.i., tieši aiz lielvalstīm. Vēl par medaļu skaitu – līderi Vācija (11 zelta, 2 sudraba, 6 bronzas), Krievija (7 – 2 – 4), Francija (5– 4–4), Lielbritānija (2–5–3), Somija (2–5–2), Polija (2–4–3).
Sacensību rīkotāju un tiesnešu (arī jelgavnieku) sniegumu un darbīgumu atzinīgi novērtēja Eiropas vieglatlētikas vadības «spices» kungi, izsakot domu, ka Rīga vēlreiz varētu būt Eiropas pasākumu rīkotāju vidū.
Augstu vērtējumu guva stadiona sektori un skrejceļš, jo tika sasniegti divi pasaules junioru un 30 nacionālie un vismaz 100 personīgie rekordi, turklāt jāpiebilst, ka ceturtdienas svelmē rekordi «nekrita», tie diedzējās pēc nakts lietutiņa un pērkona negaisa nākamajās dienās.
Par sacensību varonīgāko sportistu var uzskatīt poļu jaunieti Janu Čaju, kurš ceturtdien vēlā vakarā, mājup pavadot delegācijas tulku – simpātisko Rīgas meiteni –, kādā galvaspilsētas stūrī tika aplaupīts (pase un nauda) kā arī iekaustīts… Nepatīkams incidents rīkotājiem, taču sportists prata saņemt spēkus un, «tušējot» zilumus svētdienas pēcpusdienā, pārliecinoši uzvarēja 3000 m kavēkļu skrējienā.
Kuriozs: publikācija laikrakstā «Sports» un vēl dažos izdevumos sestdien, ka «Daugavas» stadionā sasniegts jauns Eiropas rekords junioriem vesera mešanā brīdī, kad sacensības šajā disciplīnā pat kvalifikācijas līmenī vēl nebija sākušās!
«Mazpolitika»: Sacensībās Krieviju pārstāvēja kupls jauniešu pulks. Sarunā ar meitenēm: – Rīga mums ļoti patika, arī tāpēc, ka varējām runāt krieviski un visi mūs saprata un laipni atbildēja. Tikāmies arī ar saviem tautiešiem šeit, kuri dalījās iespaidos par dzīvi – esot pagrūti ar naudiņu (tāpat kā pie mums), taču neviens viņiem pāri nedarot. Tāpēc palikām neizpratnē par lielo politiku, kurā mūsu valsts sola jūsējiem kaut kāda nopietnas sankcijas; laikam jau mēs, jaunieši, esam tālu no tās politikas.
