Pērn 27. jūnijā Zaļenieku, Vilces un Svētes pagastā tika izsludināts ārkārtas stāvoklis.
Pērn 27. jūnijā Zaļenieku, Vilces un Svētes pagastā tika izsludināts ārkārtas stāvoklis. Tik ļoti negaidīti nelielā Svētes upe kļuva varena un neapturama, strauji paplašinoties spēcīgo lietavu papildināta. Ūdens plūda neticamā ātrumā, bez žēlastības «aprijot» vienu lauku pēc otra. Laikam dažkārt daba jūtas pārlieku novārtā atstāta un tādēļ atgādina par savu varenību. Dabas stihijas līdzi nes zaudējumus, šoreiz cieta zemnieki, kuru rūpīgi ieguldītais darbs un finansu līdzekļi tika aizskaloti kā nebijuši, radot arī vissāpīgākos – morālos – zaudējumus.
Labi, ka šis stāsts ir ar laimīgām beigām, cik nu tādas vispār iespējamas. Pēc neatlaidīgas un ilgas zemnieku cīņas mūsu valsts augstākās amatpersonas vairs nevarēja palikt vienaldzīgas un piekrita daļēji kompensēt plūdu radītos zaudējumus. Vissāpīgākais visā bija tas, ka zemniekiem tuvākā – Zemkopības ministrija – palīdzēt atteicās.
Soli pa solim
«Tas ir nebijis gadījums. Redziet! Neatlaidība ir stiprs ierocis,» garā, šķēršļiem bagātā ceļa galā laimīgi nonākusi, teic Jelgavas rajona Padomes izpilddirektore Mudīte Priede.
Uz mirkli atgriezīsimies pērnā gada vasarā. Kas tad notika? Uzreiz pēc plūdiem Jelgavas rajona Padomes Attīstības departaments sadarbībā ar Zemgales Reģionālo lauksaimniecības pārvaldi apkopoja plūdos radušos zaudējumus. Vislielākie no tiem bija lauksaimniecībā izmantojamo zemju īpašniekiem. Pavisam applūda 665 hektāri. Pēc iegūstamās peļņas kopējie zaudējumi izrādījās 160 201 lats, bet pēc ieguldīto līdzekļu daudzuma – 92 883 lati. Ūdens nebija saudzīgs arī pret ielām pagasta centrā, ceļu nogāzēm un caurtekām, kuru remontam bija nepieciešami 6699 lati.
Jūlija trešajā dekādē apkopotā informācija tika nosūtīta Ārkārtējo situāciju valsts operatīvajai komisijai, Saeimas Tautsaimniecības komisijai, Zemkopības ministrijai un Satiksmes ministrijai. Savukārt augusta vidū zaudējumi tika uzrādīti Finansu ministrijai un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam.
Pērn augusta vidū tika saņemta atbilde no Zemkopības ministrijas – sējumiem bija jābūt apdrošinātiem, un ministrijai nav līdzekļu kompensācijai. Diemžēl nostāja netika mainīta un Zemkopības ministrija lauksaimnieku nelaimei pagrieza muguru. Arī Finansu ministrijas atbilde sākumā bija noraidoša – līdzekļi neparedzētiem gadījumiem 2001. gadam ir ierobežoti un gandrīz izsmelti.
Tikai Satiksmes ministrija piešķīra 5548 latu finansējumu ceļu sakārtošanai.
Tās nedrīkstēja būt beigas
Iespējams, valdības vīri cerēja, ka jelgavnieki liksies mierā, samierinoties ar atteikumu. Kaut arī rūgtums pēc negatīvo atbilžu saņemšanas bija liels, rajona Padomes darbinieki kopā ar Svētes, Vilces un Zaļenieku pagasta priekšsēdētājiem rokas nenolaida. Gluži pretēji, tika sasaukta preses konference, kurā informēja par tālāko rīcību – cīņu līdz galam. Ar to gan valdībā neviens nebija rēķinājies.
Jau pērnā gada septembrī tika sagatavotas vēstules Ministru prezidentam Andrim Bērziņam, īpašo uzdevumu ministram valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās Jānim Krūmiņam un visām Saeimas frakcijām ar priekšlikumiem par daļēju un pakāpenisku zaudējumu kompensāciju.
Novembra sākumā Jelgavas rajona Padome vēlreiz apkopoja informāciju par plūdu izraisītajiem zaudējumiem un nosūtīja Finansu ministrijai. Paralēli tam nepārtraukti turpinājās sarunas ar finansu un zemkopības ministriem.
Gada nogalē Svētes pagasta Padome saņēma vēstuli no Finansu ministrijas, ka 2001. gadā nebūs iespējams saņemt kompensāciju. Saskaņojot ar rajona Padomi, Svētes pagasta priekšsēdētāja Sandra Viniarska sūtīja tiešu, viņasprāt, pat nedaudz, taču pamatoti skarbu vēstuli Finansu ministrijai, lūdzot kompensēt zaudējumus no programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» 2002. gadā.
Kompensēs pēc kritērijiem
Šā gada janvāra vidū finansu ministra Gundara Bērziņa vienaldzības mērs bija izsmelts. Viņš izdeva rīkojumu piešķirt Zemkopības ministrijai 59 188 latus no Finansu ministrijas pamatbudžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» pārskaitīšanai Lauku atbalsta dienestam, lai daļēji kompensētu Jelgavas rajona zemnieku saimniecībām pērn dabas stihijā radītos zaudējumus. Saimniecībām, kurām ir kredītsaistības, tiks kompensēti zaudējumi 70 procentu apmērā, saimniecībām, kurām lauksaimniecības produktu ražošana ir vienīgais iztikas avots, – 60 procentu, savukārt pēc procentuāli applūdušām saimniecībām – 50 procentu apmērā. Tādējādi divas trešdaļas zaudējumu tiks kompensētas, kas arī ir daudz, atzīst M.Priede.
Svētes pagasta Padomes priekšsēdētāja Sandra Viniarska uzsver, ka līdz pēdējam brīdim tika darīts viss, lai valsts zaudējumus kompensētu, taču ticība panākumiem bija ļoti rezervēta, kaut arī cerība vienmēr palika dzīva. Zemniekiem veiksmei ticēt bija apnicis, bet tagad gandarījums ir milzīgs. Savā ziņā ir atdzimusi uzticēšanās augstākām amatpersonām, labajam, kas nav mazsvarīgi.
Protams, morālo zaudējumu kompensācijai nav programmas, nav arī iespēju attīt dzīves lenti, aizmirstot tās stundas, kad tika lietas asaras, atceroties brīžus, kad nebija kur nodot pārlieku mitros graudus vai zeme bija jāatstāj neaparta naudas trūkuma dēļ.
S.Viniarska uzsver, ka godīgi būtu, ja kompensāciju saņemtu visas plūdos cietušās saimniecības, Svētē to ir 33, bet ar noteikumu, ka pirmām kārtām tiks nomaksāts nekustamā īpašuma nodoklis.
M.Priede un S.Viniarska uzteica Ceļu satiksmes drošības direkcijas, personīgi Izoldas Liepas, attapību, ierosinot lūgt finansu līdzekļus ūdens bojāto ceļu remontam, kā arī Hipotēku bankas sapratni, apvaicājoties, vai plūdos cietušajiem ar šo banku nav kredītsaistību.
Plūdu nodarītie zaudējumi tika kompensēti. Viss beidzās labi, un jāpiebilst – pateicoties Jelgavas rajona Padomes neatlaidībai. Tomēr nav izslēgts, ka bēdīgā aina atkārtosies šogad. S.Viniarska norāda, ka apdrošināšanas kompānijas ir noraidošas, izdzirdot, ka kāds vēlas apdrošināt laukus Svētes krastos. Tā jautājums paliek atklāts. Patiesībā viss varbūt vēl nemaz nav beidzies – kā «šausmenītēs», kad šķiet, ka viss jau galā, bet sliktais pēc neskaitāmiem ievainojumiem vēl ceļas un turpina darboties.
