Zaļenieku kapsētā, kur divsimt gadu gaitā guldīta virkne izcilu personību, plāno paplašināt apbedījumu platību un uzcelt jaunu kapliču.
Uzkalniņā Tērvetes upes krastā jau vairākus gadu simtus atrodas Zaļenieku kapsēta. Dokumentālu liecību, cik sena tā ir, diemžēl nav, taču kapi ir ļoti veci, stāsta to pārzine un kopēja Zenta Vasiļjeva. Jau drīzumā tie tiks ievērojami paplašināti un, iespējams, Zaļeniekos taps arī jauna, moderna kapliča. 200 gadu un vairākPagastā bez baznīcas kapsētas ir vēl divas mazākas atdusas vietas – Ūziņu un Gauriņu kapi. Lielākā ir evaņģēliski luteriskās draudzes kapsēta, kas aizņem trīs hektāru platību, un kapi nosacīti sadalīti vairākās daļās – vecie, vidējie, jaunie un visjaunākie. «Nav zināms, cik kapi ir veci, jo cilvēki tur glabāti slāņu slāņiem, – vairāki gadu simti noteikti. Zināmā vecākā kapavieta ir Grētes kundzei, kura mirusi 68 gadu vecumā. Viņa Zaļeniekos apglabāta pirms 200 gadiem,» stāsta Z.Vasiļjeva.Līdzās senākajai kapavietai izvietotas arī vairākas citas vecu vecās piemiņas plāksnes ar mirušo vārdiem. Viņiem jau sen virsū apbedīti citi nelaiķi, tāpēc vecajām plāksnēm vairs nebija vietas. Tagad tās koncentrētas vienuviet un kalpo kā seno kapu vizītkarte. Kapos manāmas vēl vairākas ļoti vecas atdusas vietas ar bieziem betona vākiem un lieliem krustiem. Z.Vasiļjeva skaidro, ka tur apglabāti arī vairāki mācītāji, kas kalpojuši Zaļenieku draudzē. Vecajā spārnā līdzās baznīcai par godu 1915. gada 18. jūlijā Zaļeniekos notikušajai kaujai starp krievu un vācu karaspēku izveidota kritušo vācu karavīru piemiņas vieta. Zaļenieku baznīca celta 1848. gadā mācītāja Renāta Heinriha Klāsona laikā. 30 gadu vēlāk pārbūvēta, lai tajā ietilptu daudz vairāk ļaužu.Cels jaunu kapličuPārzine stāsta, ka pēc 20 gadiem aizgājušajam jau ļauj glabāt virsū citu nelaiķi, un ir ļoti daudz tuvinieku, kas to izmanto, tādēļ vecajos kapos uzrodas svaigi veidotas kopiņas. Pēdējā laikā arvien vairāk cilvēku brauc meklēt savu piederīgo kapavietas. «Pie manis atrodas kapu plāns, un visi mirušie tiek dokumentēti kapu grāmatā, pēc kuras bieži arī atrodam meklēto,» stāsta Z.Vasiļjeva. Viņa pati dzīvo dažu soļu attālumā no kapsētas, tāpēc to uzmana un regulāri kopj. Pirms vairākiem gadiem lielu postu nodarījuši milzīgie koki, kas vētras laikā lūstot sabojāja pieminekļus un kapsētu pārvērta īstā kara laukā, tāpēc ap baznīcu tie nozāģēti, atsedzot skatu uz dievnamu. Kapi ir sakopti, celiņi nogrābti. Zaļeniekos apbedītas arī izcilas personības, un turp brauc ne tikai ekskursanti, bet arī dzejnieki un citi kultūras pārstāvji, lai pieminētu slavenos aizgājējus.Jaunajā kapu daļā skatam paveras pavisam cita aina – nav lielu koku, senu krustu un pieminekļu. Z.Vasiļjeva stāsta, ka arī tur drīz pietrūks vietas, tādēļ kapi visdrīzākajā laikā paplašināsies – pāri ceļam uz baznīcai piederošas zemes tiks veidoti pavisam jauni. Tur iecerēts celt arī kapliču, jo aizgājēju izvadīšana no baznīcas priekštelpas šim mērķim nav paredzēta, turklāt ir pārāk maza. «Zaļenieku cilvēki jau sen pelnījuši solīdu vietu, kur organizēt atvadas no aizgājējiem, tāpēc vērsos novadā ar priekšlikumu celt kapliču. Skices jaunajai būvei tapušas, bet arhitekte vēl tās uzlabo. Jāsakārto zemes jautājumi, un ceru, ka jau nākamgad Zaļeniekos būs arī skaista, jauna kapliča,» stāsta Jelgavas novada Domes deputāts un Zaļenieku pagasta iedzīvotājs Jānis Kapcjuhs. Par dažiem no viņiem…Zaļenieku vecajos kapos apglabāts Andrejs Stērste jeb Stērstu Andrejs (augšējā attēlā), kurš zināms kā izcils latviešu jurists, pirmās atmodas sabiedriskais darbinieks. Pazīstams kā literāts, publicists, valodnieks un rakstnieks ar pseidonīmu Tālvaitis. Līdz 1894. gadam vadījis Jelgavas Latviešu biedrības rakstniecības nodaļu, 1902. gadā iecelts par biedrības vadītāju. Miris 1921. gadā Jelgavā. Ik gadu Dzejas dienās pie A.Stērstes pieminekļa gulst ziedi un skan dzeja. Nāk gan vietējie skolēni, gan brauc izcili mūsu laika dzejnieki. Rūpi par A.Stērstes kapavietu un piemiņas akmeni, kurā izgrebts liels zvans, uztur viņa mazmazmeita Anna Žīgure. Arī pavisam nesen viņa bija atbraukusi uz Zaļenieku kapiem un solīja, ka nākamgad pavasarī vecvectēva kapa un piemiņas vietu atjaunos. Nākamgad viņam paliktu 160 gadu. Nepamanīts nepaliek koka krusts ar apvītu sarkanbaltsarkanu lenti. Vēl nesen uz kopiņas bija arī ierāmēta aizgājēja fotogrāfija, bet nu laika apstākļu dēļ sairusi. 2011. gadā tur apglabāts izcilais flamenko ģitārists Andris Kārkliņš. Viņš dzimis Zaļeniekos, bet uzaudzis un lielu daļu savas dzīves pavadījis Amerikā. Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados ar panākumiem koncertējis 30 valstīs, uzstājies prestižās koncertzālēs, izdevis vairākas skaņuplates. Spēlējis flamenko Spānijas karalim. Mūža nogalē pārcēlies uz dzīvi Rīgā, bet pagājušajā gadā apbedīts dzimtajos Zaļeniekos. Šogad flamenko ģitāristam, dziesminiekam, dzejniekam un pasaules apceļotājam A.Kārkliņam apritētu 70 gadu, tāpēc pie mākslinieka bija atbraukuši viņa draugi, flamenko entuziasti un pie kapa skanēja ģitārspēle. Diemžēl mākslinieka kapu kopiņa ir iebrukusi un nav kopta. Kāda radiniece no ASV lūgusi par to parūpēties vietējai kapu pārzinei, bet nelaiķa dzīvesbiedre to noraidījusi un solījusi pati kopt. 2006. gadā neveiksmīga lēciena laikā ar izpletņiem Daugavā iekrita četri Nacionālo bruņoto spēku Speciālo uzdevumu vienības karavīri, no kuriem divi gāja bojā, viņu vidū arī puisis no Zaļeniekiem – Mārtiņš Arājs. Lēcieni notika, karavīriem pildot dienesta pienākumus, tāpēc par Aizsardzības ministrijas līdzekļiem abiem bojāgājušajiem tika uzstādīts piemineklis un izveidota kapavieta. Mārtiņa piemiņu sargā liela bezdelīga un piemiņas plāksne ar iegravētiem dienesta laikā iegūtiem pieciem apbalvojumiem un saukli «Gods kalpot Latvijai!» 1994. gadā Baltijas jūrā ceļā no Tallinas uz Stokholmu nogrima prāmis «Estonia», jūras dzelmē aiznesot 852 cilvēku dzīvības. Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši. Liktenīgajā reisā bija devies arī 23 gadus vecais Jānis Ņikuļcevs no Zaļenieku pagasta. Diemžēl viņš mājās nepārbrauca un joprojām skaitās bezvēsts pazudis. Jāņa vecāki dzimtas kapos dēla piemiņai uzstādījuši piemiņas akmeni, bet kapavieta palikusi tukša un joprojām gaida Jāni, ko jūra tā arī nav atdevusi. Šogad viņam būtu apritējis 41 gads. Sirdi aizkustinošs piemineklis uzstādīts tikai diennakti vecai Zaļenieku kapos dusošajai meitenītei. Kapu kopēja atceras, ka 2007. gadā bērniņš izvadīts no baznīcas altāra priekšas, pirms tam nokristīts un vecākiem pasniegta kristību apliecība.
