LLU vadība ir grūtas izšķiršanās priekšā, domājot par pils racionālu izmantošanu.
Pārseguma paneļi, kas šonedēļ Valdekā tika uzmontēti pirmajam stāvam LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes 2,3 miljonu eiro vērtajā un ES līdzfinansētajā jaunbūvē, pārliecinoši «runā» par to, ka gada beigās vajadzētu ēst «sālsmaizi» gan Valdekā, gan arī pilī, kur, aizejot pārtikas tehnologiem, atbrīvosies telpas vairāk nekā trīs tūkstošu kvadrātmetru platībā jeb apmēram sestā daļa no pils. Līdzšinējās diskusijās iezīmējušies varianti, ka uz pili varētu pārcelties Ekonomikas un sabiedrības attīstības un Meža fakultāte, kuru ēkas atrodas Svētes un Akadēmijas ielā.
No Pārtikas tehnoloģijas fakultātes pilī vecajā vietā gan paliks tās Ķīmijas katedra. LLU direktors Andrejs Garančs skaidro, ka projektā nācās nedaudz «pierauties», kādēļ šai katedrai vietas Valdekas topošajā ēkā nepietiek. A.Garanča agrākais un ilggadējais vietnieks pils ekspluatācijas jautājumos pensionārs Valdis Āboliņš atzīst, ka tas nav īsti labi, jo ķīmiķu darbošanās vecajā pilī bojā tās konstrukcijas, sevišķi jumtu. Viņaprāt, Ķīmijas katedras laboratorijām vajadzētu atrasties jaunā, modernā ēkā. Taču galvenais jautājums ir par to, kas nāks Pārtikas tehnoloģijas fakultātes vietā, tai līdz šā gada nogalei pilī atbrīvojot telpas vairāk nekā trīs tūkstošu kvadrātmetru platībā.
Katrs koks ir pazīstams un mīļš
LLU rektore Irina Pilvere, kas pagājušajā nedēļā ideju par Meža fakultātes pārcelšanu uz pili prezentēja sapulcē, tās kolektīvam stāsta, ka LLU attīstības plānā nākamajiem pieciem gadiem tas ir tikai viens no iespējamiem risinājumiem. «1938. gadā dibinot Jelgavas Lauksaimniecības universitāti, Meža fakultāte tika izvietota pilī. Tās pārcelšana uz pili mežiniekiem būtu atgriešanās pirmajā mājvietā,» uzskata I.Pilvere. Viņa uzsver, ka nenoliedzams ir Meža fakultātes nozīmīgums gan augstskolā, gan tautsaimniecības attīstībā, vienīgajiem Latvijā sniedzot augstāko izglītību topošajiem lietpratējiem mežsaimniecībā un kokrūpniecībā.
Meža fakultātes dekānam Dagnim Dubrovskim pārcelšanas ideja šķiet neizprotama. Viņš uzsver, ka fakultāte šajā ēkā darbojusies kopš 1957. gada un septiņsimt fakultātes studentu, kā arī dažādu tālākizglītības kursu apmeklētāji to pilnībā aizpilda. «Beidzamos desmit gados fakultātē remontos ieguldīti ap 400 tūkstoši eiro gan savu, gan ES struktūrfondu līdzekļu. To, turklāt vēl bez maksas, atdot pilsētas pašvaldībai? Tas nav saprotami ne man, ne kolēģiem, ko esmu aptaujājis,» teic D.Dubrovskis. Viņš piebilst, ka ne jau pirmo reizi valsts vai pašvaldība mēģina risināt savas problēmas ar eksportspējīgajā meža nozarē nopelnīto. Dekāna teiktajam piekrīt arī Meža fakultātes 4. kursa students jelgavnieks Rihards Ķepītis, kurš piebilst, ka piederības un māju sajūta līdzšinējā ēkā ir ļoti svarīga: «Katrs koks mums fakultātes sētā ir pazīstams.»
Grib runāt ar prātu
Kāds meža nozares darbinieks, kurš nevēlējās publicēt savu vārdu un ieguvis izglītību gan Meža, gan arī Ekonomikas fakultātē, «Ziņām» teic, ka šis jautājums tomēr jāizlemj lietpratējiem, izsverot dažnedažādus mērījumus un argumentus. «Es negribu nostāties ne vienā, ne otrā pusē. Bet varētu būt, ka kādas fakultātes pārcelšana uz pili ir vienīgais veids, kā augstskola var izdzīvot. Lai spētu konkurēt, augstskolai vairāk līdzekļu būtu jāiegulda studiju procesā, nevis ēku uzturēšanā. Sentimentam par kādas ēkas sienām 21. gadsimtā vairs nevajadzētu būt noteicošajam,» atzīst LLU absolvents.
Par iespēju Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātei pārcelties atpakaļ uz pili pērn «Ziņām» izteicās eksrektors Juris Skujāns. Savukārt fakultātes profesore un agrākā dekāne Baiba Rivža spriež, ka platības, kas atbrīvojas pilī pēc pārtikas tehnologu aiziešanas, ir pārāk mazas, lai tur izvietotos universitātē lielākā fakultāte. «Turklāt mēs esam ieguldījuši ļoti daudz līdzekļu, lai modernizētu savu fakultāti,» saka B.Rivža.
Studiju vide modernizējas
LLU rektore I.Pilvere atzīst, ka iepriekšējā ES plānošanas periodā infrastruktūras uzlabošanā LLU ieguldījusi 18 miljonus eiro. Tādējādi uzbūvēts pusotrs hektārs jaunu laboratoriju un ēku, kas raksturīgas mūsdienīgai studiju videi. «Analizējam un apspriežam, kuras no visām LLU ēkām varētu izmantot efektīvāk, piesaistot īrniekus vai vairākas fakultātes izvietojot vienā ēkā. Lai apgūtu fondu finansējumu un sagatavotu jaunus infrastruktūras projektus, jābūt skaidrai vīzijai par to, kādu redzam nākotnē mūsu fakultāšu izvietojumu pilsētā,» teic rektore.
Atbildi gaida no augstskolas
LLU direktors A.Garančs atzīst, ka atrast jaunus īrniekus brīvajām telpām nav viegli. Viņš piebilst, ka vēl aizvien neviens nav izrādījis interesi par ainavu arhitektūras studiju programmas studentu un pasniedzēju telpām Lauku inženieru fakultātē Akadēmijas ielā 19. Drīzumā ainavu arhitekti pārceļas uz atjaunoto Valdekas pili, bet pagaidām aiz viņiem paliek tukšums. Jelgavas Spīdolas ģimnāzija, kas mīt šaurās, skolai nepiemērotās biroju telpās, izteikusi vēlmi pārcelties uz kādu no LLU apsaimniekotajām ēkām. Jelgavas pašvaldības pārstāve Līga Klismeta informē, ka pilsētas vadība ar LLU vadību ir pārrunājusi Spīdolas ģimnāzijas pārcelšanas iespēju uz kādu no universitātei piederošajām ēkām, bet konkrēti lēmumi nav pieņemti. «Šajā brīdī bumba ir LLU pusē,» volejbola spēles terminos izsakoties, piebilst L.Klismeta. ◆
