Šogad Valsts autoceļu fondam atvēlētā degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumu daļa samazināta no 60 uz 50 procentiem.
Šogad Valsts autoceļu fondam (VAF) atvēlētā degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumu
daļa samazināta no 60 uz 50 procentiem.
Jelgavas rajonam un pilsētai šogad paredzētie līdzekļi sevišķi neatšķiras no iepriekšējā gadā ieplānotajiem. Proti, pērn rajonam bija paredzēts saņemt 305644 latus (piešķīra gan tikai 226740 latu, turklāt 164088 lati nāca no degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumiem, un arī šī summa bija domāta krietni lielāka – 282019 latu). Šogad rajona autoceļiem paredzēti 281772 lati (255564 lati no akcīzes nodokļa atskaitījumiem).
Jelgavai pagājušā gadā sākotnēji bija apsolīti 413978 lati, tajā skaitā no degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumiem – 333428 lati. Taču tika saņemti 276224 lati (no akcīzes ieņēmumiem – 193605 latus). Šogad Jelgavai paredzēts atvēlēt 434460 latu (no akcīzes ieņēmumiem – 355836 latus). Jelgavas Domes Autoceļu fonda padomes priekšsēdētājs Valentīns Grigorjevs atzīst, ka pilsēta ielu un ceļu uzturēšanai un sakārtošanai saņemtu apmēram 70 tūkstošu latu vairāk, ja degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumu daļa nebūtu par desmit procentiem samazināta.
Centīsies panākt agrākās proporcijas
Martā satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs nolēmis atsākt diskusiju par akcīzes nodokļa ieņēmumu sadalījuma atjaunošanu iepriekšējās 60 procentu atskaitījuma proporcijās no degvielas akcīzes nodokļa, norādot, ka pretējā gadījumā autoceļi un pasažieru pārvadājumi ar autobusiem nonāks kritiskā stāvoklī. Proti, palielināsies sabrukušo un neatjaunoto ceļu kilometru skaits un dotāciju nepietiekamības dēļ būs jāslēdz autobusu maršruti.
Tajā pašā laikā finansu ministrs Edmunds Krastiņš paudis pretēju viedokli. Pat vairāk – viņš iestājies par autoceļu fonda likvidēšanu vispār, jo to pieprasot Pasaules Banka. Būdams pārliecināts, ka šī problēma vistiešākajā veidā skar katru Latvijas iedzīvotāju un, to nerisinot, tiks bremzēta reģionu attīstība, A.Gorbunovs uz diskusiju par autoceļu nākotni aicina gan pašvaldību amatpersonas, gan ceļu un tiltu uzturētājus un būvētājus, gan arī lietotājus.
Krīzes situācija satiksmes nozarē
Šā gada budžets izveidots tā, ka prioritātes, kuras par tādām izvirzīja valdošās koalīcijas partijas, ieguvušas līdzekļu pieaugumu uz satiksmes nozaru rēķina. Kopumā satiksmes jomai finansējums, ieskaitot investīcijas, samazināts par 25 procentiem. VAF šāds valsts budžeta pārdalījums nozīmēja par 11,8 miljoniem latu mazāk, nekā sākumā bija plānots. Turklāt pagājušajā gadā satiksmes intensitāte palielinājās, bet iekasētās akcīzes nodokļa summas saruka. Radās parādi ceļu un tiltu būvētājiem par jau padarītajiem darbiem. Kopumā ceļiniekiem netika izmaksāti 2,6 miljoni latu, un šo parādu segšana pievienota 2000. gada VAF izdevumiem.
Faktiski līdz ar valdības politisko izšķiršanos ir mākslīgi radīta krīzes situācija satiksmes nozarē. Mazāk naudas būs ceļu ikdienas uzturēšanai, ceļu klātnes atjaunošanai, tiltu remontiem un rekonstrukcijai, kā arī pasažieru autobusu pārvadājumu dotācijām. Sabrukušu ceļu posmu būs vairāk, un nelietderīgi tiks šķērdēta nauda bedru lāpīšanai uz melnā seguma ceļiem (šādus ceļus atjaunojot, 8 līdz 10 gadus tie nav jāremontē). Pilnīgi nelietojami kļūs daudzi grants ceļi, kuriem jau tagad vairs nav greiderējamās kārtas. Samazinoties dotācijām par 1,5 līdz 2 miljoniem latu, nerentablākie autobusu maršruti laukos būs jāslēdz. Visas šīs negācijas ļoti tieši un nežēlīgi izjutīs simtiem tūkstošu autovadītāju un autobusu pasažieru.
Ilgāk nogaidot, būs vairāk jāmaksā
Līdzekļu trūkuma dēļ valdība apturējusi Lauku ceļu attīstības programmas īstenošanu. Neatsākot šos darbus, neuzlaboti paliks plašiem reģioniem nozīmīgi autoceļi. Īpašas pretenzijas izraisa tā sauktie valsts otrās šķiras ceļi, pa kuriem kursē pasažieru autobusi. Ir apstājusies to kopšana: netiek atjaunoti grāvji un planētas ceļu nomales, kam ir svarīga loma ūdens novadīšanā no ceļa klātnes. Tāpat netiek izcirsti krūmi un pļauta zāle. Ceļu kvalitāte strauji pasliktinās.
Nopietni remontējamas pilsētu maģistrālās un mazāk svarīgās ielas. Automašīnu skaits Latvijā strauji palielinās, bet ceļi sabrūk. Turklāt daudz ātrāk, nekā tos spēj remontēt, par ceļu kvalitātes vēlamā līmeņa sasniegšanu pat nerunājot. Taču jo ilgāk gaidīsim, jo vairāk maksāsim. Melnā seguma savlaicīga atjaunošana izmaksā pusotru līdz divas reizes mazāk nekā jau sabrukuša ceļa rekonstrukcija. Tas nozīmē, ka visai drīz vajadzēs pieciest pretēju procesu – būs jāmaina prioritātes, un nozarēm, kurām finansējums palielinājās, līdzekļi tiks samazināti.
«Maksāsim dārgāk tad, kad būs kliedzoši skaidrs, ka no lauksaimniekiem nevar savākt pienu, bērnus nevar aizvest uz skolu, nenolaužot riteni, nevar aizbraukt uz darbu .., nemaz nerunājot par valsts attīstību kā tādu,» presei izplatītājā informācijā raksta A.Gorbunovs un viņa padomnieks D.Jonovs. Lai kaut daļēji novērstu šīs drūmās realitātes, tuvāko piecu gadu laikā Valsts autoceļu fondā būtu jāienāk vismaz 75 līdz 80 procentiem no kopējās akcīzes nodokļa summas. Viņi arī atgādina, ka Lietuva pēdējos gados iegulda divas reizes vairāk līdzekļu uz vienu autoceļa kilometru, nekā to dara Latvijā.
