Lieldienas ir laiks, kad diena top lielāka jeb garāka par nakti.
Lieldienas ir laiks, kad diena top lielāka jeb garāka par nakti.
Lieldienas ir saules svētki, jo tie simbolizē gaismas un dzīvības uzvaru pār tumsu un nāvi, kad ziemas tumšie spēki atkāpjas, dodot vietu gaismai un siltumam, atgriežot zemei un augiem dzīvību.
Šūpošanās Lieldienās pieder pie kustību auglības rituāliem, līdzīgi dejai, lēkšanai.
Lieldienu šūpošanos bieži vien min sakarā ar Sauli, kas arī Lieldienu rītā šūpojoties jeb dejojot. Ar šūpošanos mūsu senči centās veicināt auglības spēku – jo augstāk šūposies, jo labāka būs raža, labāk barosies lopi. Šūpojās arī tādēļ, lai nekostu odi un citi kukaiņi.
Lieldienās vajag daudz šūpoties, tad visu gadu nenāks miegs.
Kad šūpojas, tad vasarā odi nelien acīs un lopi labi barojas.
Saimniecēm un ganiem jāšūpojas Lieldienās, jo tad govis nebizo.
Lieldienās augsti jāšupojas, lai aitām aug gara vilna.
Olu krāsošana un ēšana nav mazāk nozīmīgs darbs, kā šūpoļu kāršana un šūpošanās.
Ola, kas sevī slēpj jaunās dzīvības dīgli, apliecina dzīvības procesu nebeidzamo turpināšanos.
Ola tiek uzskatīta par saules simbolu, līdzās Jāņu sieram, ugunskuram.
Arī olu mainīšanai un dāvināšanai Lieldienās ir dziļa jēga tas viss kalpo savstarpējas labvēlības, simpātiju un līdz ar to pozitīvu emociju radīšanai. Savukārt olu krāsošana ir lietišķās mākslas nozare, kurā varam saskatīt tautas un arī katra atsevišķa cilvēka mākslas izjūtu un gaumi.
Liedienās olas jāvāra tāpēc, lai augtu apaļš kā ola.
Kas saldu olu ēd, tas melo.
Ja Lieldienās ēd daudz olu, tad vistas labi dēj.
Ja saimes tēvs Lieldienās olu sagriež tik daļās, cik cilvēku, tad saime dzīvojot saticīgi.
Ja ar olām sitas Lieldienās, tad aug brangi zirgi.
