Pārsitušas pat «trekno» gadu rekordus, pārtikas cenas arī šogad turpinās kāpt. Eksperti lēš, ka par ēdamo nākamo mēnešu laikā maksāsim līdz pat par piektdaļu vairāk. Meklējot cenu uzblīšanas iemeslus, būtu naivi vienkārši aizmālēt patērētāju acis, sakot – jau tā paplānie maciņi aizvien plašāk būs jāver tikai tāpēc, ka paši esam izvēlējušies plivināties brīvā tirgus apstākļos. Jā, sausums Argentīnā, ugunsgrēki Krievijā un vērienīgie plūdi Austrālijā nopietni ietekmējuši pārtikas apjomus, ko turklāt arvien kārāk izķer demogrāfiskajā ziņā burbuļojošās Ķīna un Indija. Ja pieprasījums arī zema piedāvājuma apstākļos turpina augt, tad tirgotāji, kam sirsnīgums parasti nav raksturīgs, var berzēt naudas skaitāmos pirksteļus un «uzvārīties» tikai tāpēc, ka cilvēki bez ēšanas nespēj iztikt.Taču dabas kataklizmas ir tikai caurspīdīgākā un sabiedrībai vieglāk «sagremojamā» pārtikas sadārdzināšanās argumentu daļa. Jau labu laiku zināms, ka līdz pat vispasaules ekonomikas krīzei finanšu tirgos aizsēdējušies biržu spekulanti tagad pārsviedušies uz pārtikas biržām. «Kupi – prodai» un «kurš solīs vairāk?» biržu bezkaislīgajās tabulās ar vērienu uzņem apgriezienus. Un likmju kāpinātājiem tas, cik vietējā stūra veikalā maksās klaipiņš maizes, ir pie tās vietas, ko viņi satupinājuši ērtajos ādas krēslos. Debesskrāpjos kviešus pārvērš valūtas čupās, nevis izcep maizē. Mazākos apjomos, tomēr cilvēku nelāgo ieradumu ēst izmanto arī vietējie tirgotāji. Tie vaino valdību PVN kāpināšanā par vienu procentu, bet veikalā pie plaukta, acis nemirkšķinādami, maizes cenu palielina par septiņiem un desmit procentiem vienā naktī. Tādēļ aizvien mazāk smaidu par versijām, ka drīz vien pasauli sagaida bads un tam loģiski sekojoši plaši nemieri un pat karadarbība.
