Beidzot tas ir noticis – tornis iekarots! Trīsvienības baznīcas torņa atjaunošanas entuziasti pierādījuši, ka ir iespējams sakopt objektu, lai parādītu to sabiedrībai.
Beidzot tas ir noticis – tornis iekarots! Trīsvienības baznīcas torņa atjaunošanas entuziasti pierādījuši, ka ir iespējams sakopt objektu, lai parādītu to sabiedrībai.
Tā tiešām bija uzdrīkstēšanās – aicināt jelgavniekus pusgatavā objektā, pakāpties pa celtnieku kāpnēm un pavērot pilsētas siluetu, Zemgales dabas ainavas. Un vēl vispārējā gadatirgus atmosfērā.
Kā pierādījās, tas bija svarīgs psiholoģisks moments. Pietiekami ilgi sabiedrība bija tikai dzirdējusi par torņa atjaunošanu. Tagad varēja skatīt, izjust, sataustīt, pārliecināties. Ar šīs akcijas palīdzību varēja arī uzzināt ne tikai jelgavnieku nostāju pret torni, bet arī patriotismu pilsētas kultūrvēsturisko objektu atjaunošanā.
Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības centrālās padomes aktivitāšu ietvaros man ir bijusi iespēja vērot arī sabiedrības dažkārt skeptisko attieksmi pret tā dēvētajiem bezpeļņas pasākumiem, kam tiek pieskaitīta kultūrvēsturisko objektu atjaunošana. Par Jelgavu nācies dzirdēt kā par bezdarbnieku un noziedznieku pilsētu, kur galvenās rūpes ir izdzīvot. Tāpēc jebkura kultūrvēsturiska objekta sakopšana, kas veido pilsētas seju, ir izaicinājums rutīnai, skepsei, pierādījums varēšanai. Patīkami bija vērot jaunatnes aktivitātes akcijas «Mēs – tornim» laikā.
Jelgavas pašvaldība, celtnieku organizācijas daudz paveikušas objekta pakāpeniskā atjaunošanā. Tomēr acīs duras arī nepaveiktais. Katras celtnes saglabāšanas elements ir jumts, kas te neeksistē pat pagaidu variantā. Nav atrisinātas arī torņa izmantošanas funkcijas. Skaidrs, ka jābūt skatu tornim. To liecina tūrisma attīstība Rietumeiropas valstīs, piemēram, Austrijā, kur katrā nozīmīgā pilsētā ir savs skatu tornis. Bet pārējo stāvu izmantošana? Torņa apskates laikā varēja dzirdēt dažādus ierosinājumus. Acīmredzot tā dēvētais apaļais galds ar potenciālajiem torņa izmantotājiem ir nepieciešams, lai beidzot būtu skaidrība. Tā vajadzīga saistībā ar iespējamo finansējumu, kas jāmeklē savās mājās no pašvaldības budžeta un vietējām finansu struktūrām, kā arī prasot atbalstu no centrālajām pieminekļu aizsardzības institūcijām.
Pārdomas izraisa tas, ka torņa atjaunošana vismaz idejas līmenī ir tik ļoti populāra Jelgavā. Šai sakarā jāuzteic vietējā prese. Daudz darījušas «Zemgales Ziņas». Tomēr vislielākā pateicība pienākas Trīsvienības baznīcas torņa atjaunošanas dzinējspēkam – Jelgavas Latviešu biedrībai, Paulim Rēvelim un domubiedriem.
