ANDREJS VAIVARSDegvielas cenas Latvijā jau šobrīd ir ārkārtīgi augstas arābu valstīs notiekošo nemieru dēļ, savukārt vietējā valdība gatavojas situāciju vēl vairāk pasliktināt, palielinot akcīzes nodokli benzīnam, ieviešot obligāto degvielas rezervju glabāšanas nodevu, kā arī ceļot tarifus elektroenerģijai. Tā intervijā norāda Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Uldis Sakne.– Pēdējā laikā degvielas cenu kāpumu atkal var saukt par astronomisku. Kādi ir tā galvenie iemesli?Vislielākā ietekme uz degvielas cenām ir tam, kas notiek starptautiskajos tirgos. Respektīvi, degvielai cenas pasaules tirgū uzkāpušas jau līdz 1000 ASV dolāriem par tonnu – gan benzīnam, gan dīzeļdegvielai. Ar šādu cenu ir jārēķinās degvielas iepircējiem arī Latvijā – nav nekādas iespējas mums iepirkt to par kādu citu cenu. Degvielas ražotāji un to pārstāvji izstrādājuši komerclīgumu formas, kurām atbilstoši degviela tiek piegādāta gan tiem, kas tirgo vairumā, gan tiem, kas pārdod mazumtirdzniecībā. Pasaulē ir dažādi reģistri, kas ļauj sekot līdzi degvielas cenām, parādot, kas notiek biržās.Kamēr Austrumu valstīs situācija nenomierināsies, degvielas cenas, protams, turēsies augstākā līmenī, nekā tas būtu bijis normālos apstākļos bez dažādiem ekstrēmiem pasākumiem. Jāteic gan, ka atsevišķas arābu valstis ir paziņojušas, ka tās ir gatavas kompensēt iztrūkumu naftas tirgū, kas rodas saistībā ar notikumiem nemierīgajās zonās.– Vai šāda kompensēšana ir reāla, ņemot vērā, ka tā saucamajām mierīgi dzīvojošajām arābu valstīm no biznesa viedokļa ir izdevīgi tas, kas pašlaik notiek Ēģiptē, Lībijā un vairākās citās vietās?No vienas puses, tām šāda situācija ir izdevīga. No otras puses, tas vairāk ir izdevīgi biržas spekulantiem. Spekulācijām biržās ir ļoti liela ietekme uz to, kādas mums ir degvielas cenas. Ņemot vērā ekstrēmos notikumus dažās valstīs, spekulanti izmanto iespēju palielināt cenu, jo nav īsti iespējams noteikt, cik lielā mērā cenu uz augšu spiež iztrūkums, bet cik – spekulācijas. Diemžēl tā ir.– Tas nozīmē, ka varam arī turpmāk sagaidīt degvielas cenu kāpumu tieši starptautisko notikumu ietekmē?Bez šaubām, cenu ietekmē notikumi valstīs, kurās tiek iegūta lielākā daļa naftas. Runājot par degvielas cenām, jāmin arī notikumi Latvijā. Pašreiz aktuāli ir divi faktori – akcīzes nodokļa likmes pacelšana benzīnam par diviem santīmiem uz litru, kā arī palielinātais PVN. Tas kopā veido 2,44 santīmus uz litru. Komersantam ir jārēķinās ar šo nodokļu pieaugumu, kas obligāti būs jāsamaksā valstij, un tam ir jāsaprot, no kurienes šo naudu ņemt. Ir skaidrs, ka ir tikai viena iespēja to dabūt – no galapatērētāja. No 1. jūlija tirgotāji būs spiesti benzīna cenu palielināt par minēto summu, lai samaksātu valstij nodokļus.– Cenu palielinās arī nodeva par obligāto degvielas rezervju glabāšanu.Jā, Ekonomikas ministrija ir izsludinājusi konkursu par valsts krīzes rezervju pakalpojuma nodrošināšanu. Tas paredz degvielas rezervju iepirkšanu un uzglabāšanu Latvijas tautsaimniecībai 90 dienām apmēram 270 tūkstošu tonnu apmērā. Tas ir gadījumam, ja pēkšņi apstājas degvielas piegādes no jebkuras citas vietas. Redzot šos apjomus un summas, ir skaidrs, ka maksa par degvielas uzturēšanu ir divi santīmi litrā vai pat nedaudz vairāk. Skaidrs, ka arī šo rezervju glabāšanas maksu valsts liek segt komersantiem, kuri ieved valstī un tirgo degvielu. Pati valsts nekādas saistības neuzņemas. Maksa tiks aprēķināta, ņemot vērā konkursa rezultātus, summu, kas būs jāmaksā komersantam, kurš nodrošinās degvielas uzglabāšanu. Precīzu šīs nodevas apmēru gan šodien ir grūti noteikt, bet aptuveni tā varētu būt apmēram divi santīmi, ko tirgotājs atkal būs spiests iekļaut cenā. Jāņem vērā, ka arī šai summai klāt jārēķina PVN. Respektīvi, valsts jebkurā gadījumā pelnīs uz PVN rēķina. Tātad pie benzīna cenas kopumā būs jāpieliek ap pieciem santīmiem. Dīzeļdegvielai cenas kāpums būs nedaudz mazāks, jo tai vismaz pagaidām nemainīsies akcīzes nodokļa likme.Protams, mēs nedrīkstam aizmirst arī citus faktorus, kas nevar neietekmēt degvielas cenu. Izmaksu, nodokļu likmju celšana, kas skar jebkuru komersantu, ietekmē arī degvielas tirgotājus. Piemēram, gaidāmais elektroenerģijas tarifu palielinājums – tas arī sadārdzina degvielas tirdzniecību kaut vai uzpildes stacijās. Tur taču bez elektrības neko nevar izdarīt.– Šovasar varam sagaidīt benzīna cenu viena lata apmērā par litru?Diez vai būs tik traki. Domāju, ka tā būs nedaudz virs 90 santīmiem. Protams, pastāv iespēja, ka situācija pasaules tirgū normalizēsies un arī mazumtirdzniecības cena Latvijā nebūs tik augsta.– Cik lielu prognozējat patēriņa apjoma samazinājumu pēc tam, kad būs veikti visi cenu palielinājumi?2010. gadā, salīdzinot situāciju ar gadu iepriekš, benzīna realizācija samazinājusies par 12 procentiem. Benzīnu visvairāk patērē tieši privātpersonas, bet dīzeli – pārvadātāji, lauksaimnieki, mežizstrādātāji, būvnieki utt. Arī apkurē izmanto dīzeļdegvielu. To lieto plašāk nekā benzīnu. Arvien vairāk kā motordegviela tiek izmantota arī sašķidrinātā naftas gāze. Un prognozējams, ka šogad tās patēriņa kāpums būs vēl lielāks. Protams, ieguvēji būs arī kontrabandisti.– Tātad var prognozēt, ka arī šogad jārēķinās aptuveni ar 12 procentu benzīna noieta samazinājumu?To tik viennozīmīgi nevar pateikt. Nebūs jau tā, ka neviens vairs nebrauks, izmantojot benzīnu. Baidos, ka šis samazinājums tiešām varētu būt 10 – 12 procentu apmērā. Vienkārši cilvēki mazāk pirks automašīnas, kas darbojas ar benzīnu.– Vai šāda situācija nevar jau tuvākajā laikā nozīmēt maksātnespēju, bankrotu daļai mazo Latvijā strādājošo degvielas tirdzniecības uzņēmumu?Daudz kas ir atkarīgs no uzņēmējdarbības aktivitātēm un nodokļu politikas valstī. Ja nodokļi tiek nepārtraukti celti un rezultātā lēnām iznīkst reģionos strādājošie uzņēmumi, kas, iespējams, ir galvenie mazo degvielas uzpildes staciju klienti, bez šaubām, iznīks arī servisa iestādes, kas šos uzņēmumus apkalpo. Runa ir ne tikai par degvielas tirgotājiem, bet arī par autoservisiem, mazajiem veikaliņiem utt. Rīgā vēl ir naudas apgrozījums, bet reģionos uzņēmumi pamazām iznīkst.– Parasti tirdzniecībā darbojas princips – jo vairāk pērc, jo mazāk jāmaksā. Vai tas attiecas arī uz degvielas iepirkuma cenām?Par to ir grūti spriest, jo runa ir par savstarpēji slēgtiem līgumiem, kuru nosacījumi visbiežāk ir komercnoslēpums. Šāda informācija netiek izpausta, lai konkurenti to nezinātu. Turklāt šo jautājumu uzrauga Konkurences padome – nedrīkst vienam vai otram tirgotājam piemērot īpašas atlaides. Dažam degvielas vairumtirgotājam jau bijušas problēmas ar Konkurences padomi. Tādējādi tiem ir jārēķinās ar vienlīdzīgiem nosacījumiem. – Ar ko izskaidrojams fakts, ka augstākā benzīna cena ir tieši vienā no lielākajiem Latvijā degvielas uzpildes staciju tīklā?Šāda politika bijusi jau gadu gadiem. Runa ir par tirgus nišām, ko mēģina atrast katrs no degvielas tirgotājiem, lai piesaistītu sev klientus. Mazais tirgotājs būtu tikai priecīgs, ja «Statoil» kā tirgus līderis celtu cenu vēl uz augšu, jo tad pie mazā brauktu vēl vairāk. Savukārt «Statoil» to nav ieinteresēts darīt, jo tad klienti sāktu zust. Tādējādi «Statoil» cenu tur tieši tādā līmenī, lai nezaudētu klientus. Turklāt aptuveni pirms trīs gadiem jau bija gadījums, kad mazie tirgotāji vērsās Konkurences padomē, uzskatot, ka «Statoil» pārāk pazemina degvielas cenu. Faktiski visi pārējie tirgotāji pakārto savu darbību līderim. Ir taču skaidrs, ja kāds mazais tirgotājs sāktu pārdot degvielu par «Statoil» cenu, neviens pie viņa nebrauktu. Tas nav konkurences izkropļojums vai vienošanās par tirgu. Lielais dara, kā grib, mazais – kā var. Mazie tirgotāji pat gribētu, lai «Statoil» palielina savas cenas vēl, jo tad viņi varētu nopelnīt vairāk. Tirgotāji kontrolē degvielas pārdošanas cenu ne tikai pa dienām, bet arī pa stundām un jūt – patērētāji saglabājas vai iet prom.– Nereti dzirdama uzņēmēju un ekonomistu žēlošanās, ka brīdī, kad naftas un degvielas cenas starptautiskajā tirgū aug, tās palielinās arī Latvijā, bet, kad pasaulē samazinās, pie mums mazākas tā arī nekļūst. Kur problēma?Jā, ir dzirdēti dažādu ekspertu atzinumi, it īpaši no banku puses. Tomēr – ja cena laiku pa laikam nekristu, tad šobrīd būtu jau uzkāpusi debesīs. Zināmi nosacījumi tomēr tiek ievēroti.
