«Es mīlu savu darbu, lai arī tas nav nekāds dižais,» stāsta Jelgavas rajona slimnīcas saimniecības māsa Hilda Zeļonka.
“Es mīlu savu darbu, lai arī tas nav nekāds dižais,” stāsta Jelgavas rajona slimnīcas saimniecības māsa Hilda Zeļonka. Viņa ceturtdien draugu un kolēģu vidū svinēja savu 60. dzimšanas dienu. No slimnīcas vadības Hildas kundze saņēma Pateicības rakstu par ieguldījumu un nevainojamo darbu ārstniecības iestādē.
Savos 60 gados Hildas kundze ne ar ko īpaši neatšķiras no tās jaunās un izdarīgās meitenes, kas pirms 30 gadiem sāka strādāt Jelgavas slimnīcā par veļas noliktavas pārzini. Arī šodien viņa ir tikpat saimnieciska, izdarīga un sirsnīga kā toreiz.
Hildas kundze strādāt sākusi ļoti agri. Pirmā darbavieta 16 gadu vecumā viņai bijusi dārzniecība, diemžēl slimības dēļ tā bija jāatstāj. Otra darbavieta bija ēdnīcā un paralēli darbam pašmācības ceļā Hildas kundze izmācījusies par pavāri, nolikusi eksāmenus un ieguvusi 3. kategorijas pavāra specialitāti. Cilvēku negodīguma dēļ Hildas kundze atstājusi iemīļoto darbu, bet jau drīz draudzene viņu uzaicinājusi uz dzelzceļnieku slimnīcu, kur bija vajadzīga veļas noliktavas pārzine.
Gadi aizritējuši ļoti ātri, un jubilāre stāsta, ka nemaz nejūtoties kā pensionāre, tādēļ strādāšot, cik vien ilgi ļaus veselība. “Lai arī šī ir mana trešā darbavieta, esmu šeit iedzīvojusies, man ir mīļš kolektīvs, skatos, lai slimnīcā viss būtu tīrs un kārtībā, lai pacienti justos labi. Es mīlu cilvēkus, lai gan savas labās sirds dēļ dažkārt man nākas arī ciest,” atzīst jubilāre.
Ar īpašu siltumu un mīlestību jubilāre stāsta par saviem mīļajiem – vīru Jāni, meitu Sandru un mazmeitiņu Madaru. Turklāt meita un vīrs arī strādā ārstniecības iestādēs, bet nav mediķi. Brīvajā laikā Hildas kundzes vājība ir teātra izrādes un koncerti, uz tiem labprāt viņa dodas kopā ar meitu. Par savu lielo dzīves aizraušanos jubilāre atzīst dzeju. “Ļoti tuva ir Ārijas Elksnes dzeja. Manā grāmatu plauktā ir visi viņas krājumi. Dzejā smeļos iedvesmu,” stāsta Hildas kundze.
Uz jautājumu, kādi bijuši aizgājušie 60, Hildas kundze iegrimst pārdomās un secina: “Tas bijis liels darbs un rūpes par saviem mīļajiem.
