Lielo pilsētu asociācijas vadītājs Viktors Valainis sagaida pamatīgākas reformas izglītībā un grib vairāk naudas daudzdzīvokļu māju sakārtošanai.
– Lielo pilsētu asociāciju vadāt trīs mēnešus pēc tam, kad organizācijas vadītājs Māris Kučinskis piekrita kļūt par premjeru. Ko šajā laikā izdevies paveikt?
Pirmais jautājums, ko atrisinājām veiksmīgi, bija par jauno normatīvu regulējumu Publisko iepirkumu likumā. Valsts nebija pārņēmusi ES direktīvas, un tas nozīmēja, ka varēja tikt iesaldēti lielie iepirkumi virs pieciem miljoniem eiro. Jau tā bijām ilgi cīnījušies par Eiropas fondu atvēršanu, bet nu sanāca situācija kā šahā – beidzot ir pieejama fondu nauda, bet nav iepirkumu noteikumu, tāpēc pašvaldībai jāuzņemas lieli riski. Tādēļ strādājām pie likuma grozījumiem, ko Saeima arī pieņēma.
Tāpat turpinājām aizstāvēt lielo pilsētu intereses virknē citu likumu, piemēram, Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā. Tajā bija iecerēti jauni ierobežojumi, ko pašvaldības fiziski nevarētu izpildīt – nodrošināt vienlīdzīgas aģitācijas iespējas visiem interesentiem. Saeima to bija uzrakstījusi tā – ja tev ir viena ēkas fasāde, bet vēlēšanās startē deviņas partijas, tev ir jānodrošina, ka visas deviņas uz tās fasādes var reklamēties. Skaidrojām politiķiem, kā šo ideju par vienlīdzīgo attieksmi ieviest dzīvē, lai pašvaldībām un būvvaldēm netiktu uzlikts pārāk liels slogs.
Vēl viens piemērs ir normatīvi, kas pašvaldībām ļaus noteikt laiku, kad aizliegts atrasties uz ledus. Taču pašvaldības nevar pieņemt tādus lēmumus tikai pēc kaut kādām sajūtām – ir nepieciešami mērījumi, atzīti dati par temperatūrām. Tāpat neatbildēts ir jautājums par atbildību, jo pašlaik pašvaldībām ir dota iespēja aizliegt, taču kas būs atbildīgs, ja dome nebūs izmantojusi iespēju aizliegt iet uz ledus, bet notiks nelaimes gadījums.
Izstrādājām arī darbu plānu nākamajam gadam, kas asociācijā ilgst no jūlija līdz jūlijam.
– No 1. jūlija par Lielo pilsētu asociācijas prezidējošo pilsētu pēc Rīgas kļuvusi Ventspils. Vai šai pilsētai ir kādas īpašas vēlmes saistībā ar asociācijas darbu?
Par asociācijas prezidentu kļuvis Aivars Lembergs. Ventspils līdzīgi kā Jelgava ir ļoti aktīva asociācijas biedre, bet pēc būtības visu deviņu lielo pilsētu intereses ir līdzīgas. Esam izstrādājuši prioritāšu plānu ar septiņiem blokiem. Viens no lielākajiem ir struktūrfondi – viedokļa paušana un pārstāvniecības institūcijās. Jau gatavojamies 2018. gadam, kad gaidāms fondu apguves starpposma izvērtējums. Tad iestāsimies par pilsētām visbūtiskāko programmu turpināšanu.
Darba kārtībā pašlaik ir izglītības aktualitātes, kas ir svarīgākais jautājums. Aktīvi iesaistījāmies pedagogu finansējuma sistēmas izstrādē, prieks, ka mūsu viedoklis lielā mērā tika ņemts vērā. Pašlaik turpinās diskusijas arī par finansējumu, kas būs nepieciešams līdz gada beigām. Mūsu ieskatā tā tomēr ir tikai politiski sociāla jeb pedagogu algu sistēmas reforma, bet īsta izglītības tīkla reforma tā nav. Absolūti lielākā skolēnu daļa ir lielajās pilsētās, tādēļ līdzšinējās reformas tiek veiktas uz šo pilsētu rēķina. Mēs šos jautājumus gribētu skatīties kompleksi – sadarbībā ar Satiksmes ministriju un pašvaldību lietu ministriju (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju – red.). Piemēram, ja slēdz kādu skolu, kā tiks nodrošināti skolēnu pārvadājumi, kā sakārtos ceļus, lai tas autobuss tur varētu braukt. Ja skolas slēgs, šie jautājumi neizbēgami būs jārisina.
– Ar ko atšķiras šis fondu apguves periods no iepriekšējā?
Iepriekšējā plānošanas periodā būtiskākie bija pilsētvides sakārtošanas jautājumi. Iedzīvotāji savās pilsētās to noteikti ir sajutuši, jo īpaši Jelgavā. Tad tika uzlabota infrastruktūra, veicināta uzņēmējdarbības vide un sociālās lietas. Jelgavā tie bija vairāki projekti, piemēram, Pasta sala, promenāžu un ielu sakārtošana.
Šajā periodā galvenais uzsvars tiek likts uz uzņēmējdarbību – degradēto teritoriju atjaunošana ar mērķi radīt darbavietas. Jelgavā būs 250 jaunu darbavietu tur, kur pašlaik nekas nenotiek, – nolaistās teritorijās. Protams, situāciju ļoti rūpīgi uzraudzīsim – ja mērķi tiks sasniegti, iestāsimies, lai programma tiek turpināta pēc 2018. gada, piešķirot papildu naudu. Katrā no deviņām pilsētām plāni ir ļoti atšķirīgi. Jelgavā, cik zinu, tā būs kuģošanas nozares atjaunošana teritorijā pie Lielupes aiz bijušās cukurfabrikas. Principā Jelgavā tas kādreiz jau ir bijis, bet nu ir ambiciozs mērķis šo jomu atjaunot, veidot biznesa centru un kuģošanas satiksmi, lai Jelgavu savienotu ar ostām. Tā varbūt nebūs lieta, ko cilvēki varēs ikdienā baudīt savām acīm, taču tās būs jaunas darbavietas, kā arī iespēja nākotnē attīstīties pašvaldībai.
Atšķirība no iepriekšējā perioda ir tā, ka tagad jau pašā sākumā tiek veidota sadarbība ar uzņēmējiem, respektīvi, veidojot publisko infrastruktūru, uzreiz tiek apzināti uzņēmēji, kas tur varētu strādāt. Tas sniedz pārliecību, ka rezultāti tiešām būs, lai nav tā, ka izveido industriālo teritoriju, bet tikai pēc tam sāk meklēt, kas tajā darbosies.
– Jelgavnieki par rezultātiem varētu arī šaubīties, ņemot vērā gan autobusu, gan vilcienu vagonu ražotnes likteni…
Es par šīm attīstības teritorijām teiktu tā – laiks rādīs, kas ar tām notiks, ņemot vērā Krievijas sankcijas. Investīcijas pilsēta abos projektos veikusi ļoti lielas. Bet ir arī veiksmīgi projekti. Esmu pārliecināts, ka arī šīs vietas tukšas nepaliks. To parāda Jelgavas pieredze un spējas.
Asociācija arī ir iesaistījusies kā starpnieks starp pašvaldībām un valdību – līdzīgi kā to dara brīvostas, arī lielo pilsētu piedāvājumi uzņēmējiem būs premjeram uz galda, lai viņš zina, kādi investīciju piedāvājumi ir pilsētām reizēs, kad ir tikšanās ar sadarbības partneriem.
– Lielajās pilsētās aktuāli ir daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas jautājumi, it īpaši siltināšanas lietas.
Apsaimniekošanas jautājumus gribam īpaši aktualizēt, lai cilvēkiem būtu maksimāli pieejama nauda māju atjaunošanai un siltināšanai. Pašreiz pieejamais finansējums, lai cik bijusi liela aktivitāte energoefektivitātes projektos, ļāvis sakārtot tikai trīs līdz piecus procentus māju. Tagad naudas ir vēl tikai pieciem procentiem no dzīvojamā fonda. Tāpēc gribot negribot ir jāiet talkā gan ministrijām, gan citām iestādēm, lai domātu mehānismus, kā turpināt programmas darbību.
Iedzīvotājos griba siltināt aug, jo apkārt ir daudz labo piemēru. Jelgavā pie energoefektivitātes lietām sākumā pats biju klāt. Jāatzīst, ka siltināšanas rezultāti Jelgavā ir ļoti labi. Tas gan nozīmē stingru darba uzraudzību, jo viens slikts piemērs var visu sagraut. Jelgavas nami piedalās konkursos, iegūst augstas vietas. Kliedzošu gadījumu, kad tiek riskēts ar Eiropas naudas atmaksu, atšķirībā no citām pilsētām nav bijis.
– Vai ar pašreizējo māju sakārtošanas tempu nebūs tā, ka ēkas, kam jau beidzies paredzētais piecdesmit gadu kalpošanas laiks, drīz sāks brukt?
Tāpēc bija mans ierosinājums, ka māju sakārtošanas sadaļa ir īpaši un atsevišķi jāizceļ. Esam izveidojuši ekspertu darba grupu, lai identificētu problēmas, kas traucē ātrākai lēmumu pieņemšanai, parādu piedziņai ļaunprātīgu rēķinu nemaksātāju gadījumos un citās lietās. Novērojam, ka ministrijas savos augstumos neredz tās praktiskās, ikdienišķās lietas, tāpēc veidosim tiltiņu starp pašvaldībām un ministrijām. Tur jautājumu būs daudz – ir seši atsevišķi bloki. Galvenais un primārais ir izpildīt likumā ierakstīto un iedzīvotājiem pārņemt mājas savā pārvaldībā. Tiklīdz tas tiek izdarīts, dzīvokļu īpašnieki pierāda, ka ir spējīgi savākties un pieņemt lēmumus. Tas jau ir ļoti daudz un liecina, ka varēs pieņemt arī nākamos lēmumus.
Domājam arī par e-lietu plašāku izmantošanu lēmumu pieņemšanā, jo tagad katram mājās ir dators. Jelgavā arī pastāv sistēma lēmumu pieņemšanai internetā, bet tam vajadzīgi arī normatīvie akti, lai tiešām leģitīmi varētu pieņemt lielos lēmumus, piemēram, par māju siltināšanu. Tad nebūs visiem jāsavācas pagalmā, bet visu varēs paveikt virtuālajā vidē.
– Pirms gada asociācija atzinīgi vērtēja jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli. Jelgavas budžets rāda, ka pilsētas iemaksas izlīdzināšanas fondā no 25 301 eiro 2015. gadā sarukušas līdz 90 eiro šogad. Kādi ir lielo pilsētu ieguvumi no jaunā modeļa?
Finanšu izlīdzināšanas jomas reforma ir lieta, ko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nespēja izdarīt gadus piecus un vairāk, bet Finanšu ministrija to sakārtoja nepilnā gadā. Tagad modelis ir pareizāks – nauda tiek vairāk novirzīta tur, kur tā tiešām vajadzīga. Tādējādi lielās pilsētas pēc objektīviem kritērijiem fondā iemaksā vairāk, mazāk vai arī vairāk no fonda saņem. Piemēram, Ventspils ir donors, bet Liepāja un Daugavpils – saņēmējas. Ekonomiskās situācijas tur tiešām ir atšķirīgas, pašvaldībām ir ar likumu noteiktas funkcijas, ko bez izlīdzināšanas naudas tās nespētu izpildīt. Tagadējā kārtība ir taisnīgāka.
– Turpinot par Jelgavu – viena no jūsu aktualizētajām problēmām ir azartspēļu vietas, ko pašvaldības gribētu nevis aizliegt, bet gan redzēt konkrētās teritorijās. Kādas šajā jomā ir problēmas?
Pašreizējā sistēma mūs neapmierina, mēs gribam lielāku pašvaldību lomu azartspēļu vietu ierādīšanā. «De facto» situācija ir tāda, ka pašvaldības nevar īsti ierobežot jaunu spēļu zāļu atvēršanu. Ir atsevišķas pilsētas, kas tādas zāles vēlas aizvērt pavisam. Tādēļ mēs gribētu pašvaldībām panākt lielākas kontroles iespējas, lai pašvaldības var regulēt azartspēļu atrašanās vietas. Ir pilsētas, kur spēļu zāles atrodas blakus skolām. Vienīgais, ko var darīt pašvaldība, ir turp aizsūtīt policistu, lai viņš dežurē un skatās, vai skolēni neiet zālē. Taču nekādi ierobežot, piemēram, ierādot citu vietu, dome nevar. Domāju, ka šogad tas jau varētu iegūt jaunu pavērsienu. Es tādām laimētavām vispār neredzu jēgu.
– Budžetiem gan jēga ir: Jelgava gadā no laimētavām iegūst 250 tūkstošus eiro.
Jā, bet tas ir līdzīgi kā ar akcīzes nodokli cigaretēm un alkoholam. Valstij no tā rodas teju veselības budžets. Tomēr vai nu tas būtu īpaši jāatbalsta… Drīzāk būtu jāierobežo patvaļas iespējas. Turklāt 250 tūkstoši pret Jelgavas budžetu nav nemaz tik liels skaitlis.
– Nupat Rīgas pašvaldības policija vizītē apmeklēja kolēģus Jelgavā, lai runātu par virkni problēmjautājumu pašvaldības policijā. Galvenās bažas esot par to, ka pašvaldību inspektoriem nepienākas izdienas pensija. Cik tālu esat pavirzījušies ar šīs lietas sakārtošanu?
Tieši vakar man bija tikšanās ar Jelgavas pašvaldības policijas vadību. Vienojāmies, ka augustā asociācijā visas problēmas saliksim vienkopus. Plānojam vizīti pie atbildīgās Saeimas komisijas, lai iestātos par izdienas pensijām pašvaldību policistiem. Likumdevējs par to runā periodiski, bet mēs šo jautājumu esam izvirzījuši prioritāri. Līdzīgi tas ir arī pedagogiem, kas vecuma, skolu reorganizācijas vai citu iemeslu dēļ pamet darbu. Šo lietu virzība būs Saeimas rudens sesijas darba kārtībā.
Gribam arī skaidri noteiktus pienākumus pašvaldības policijai, jo lielajās pilsētās ir gan Valsts policijas Kārtības policija, gan pašvaldības policija ar līdzīgām funkcijām. Rēzekne, piemēram, savu policiju likvidēja. Kā teica Jēkabpils domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs (Jēkabpils Reģionālā partija), tas ir līdzīgi kā divas saimnieces vienā virtuvē – abas kopā nevar pastāvēt, jo viena skatās otras katlā. Problēmas varbūt neizjūt iedzīvotāji, bet abu policiju vidū tās pastāv. Turklāt jautājumi ir arī par atalgojumiem un citu sociālo nodrošinājumu.
– Kas lielajām pilsētām sakāms bēgļu jautājumā?
Bēgļu jautājumā var vilkt līdzības ar mūsu aizbraucējiem, kam, pirms pamest Latviju, pēdējā pieturvieta ir kāda no lielajām pilsētām. Ja viņi varētu palikt Latvijā, visticamāk, tās būtu lielās pilsētas, kas spēj piedāvāt gan izglītību, gan darbavietas un visu pārējo nepieciešamo. Bēgļu jautājumā visciešāk sadarbojamies ar Labklājības ministriju. Pašlaik viņu nav daudz, taču viņi jau ir. Nekādu problēmu ar to pagaidām nav. Potenciāli paredzam, ka bēgļu koncentrēšanās būs Rīgā. Kamēr tie ir pieci, desmit vai simt bēgļi, visticamāk, sabiedrība viņus pat nepamanīs. Viņu jau arī pašlaik ir vairāk nekā simts, un neviens tiem nepievērš uzmanību. Taču jautājums ir, kā būs tad, kad bēgļu būs seši simti. Dažās pilsētās dzīvesvietas ir ļoti pieejamas, bet citur, piemēram, Valmierā un Cēsīs, pašvaldības domā, kā būvēt jaunus mājokļus saviem iedzīvotājiem.
Viktors Valainis
● Dzimis 1986. gadā, dzīvesvieta – Jelgava.
● 2009. gadā Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvis profesionālo bakalaura grādu nekustamā īpašuma pārvaldībā un nekustamā īpašuma ekonomista kvalifikāciju.
● 2011. gadā saņēmis profesionālo maģistra grādu būvuzņēmējdarbībā un nekustamā īpašuma vadībā.
● 2011. gadā bija SIA «Jelgavas Nekustamā īpašumu pārvalde» Ēku eksplutācijas daļas vadītāja vietnieks, bet rudenī ievēlēts par 11. Saeimas deputātu no Zatlera Reformu partijas saraksta. Dienu pirms pirmās 11. Saeimas sēdes paziņoja par izstāšanos no partijas. Saeimā darbu turpināja tā dēvētā Olšteina sešinieka sastāvā.
● Bijis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.
● 2014. gada oktobrī netika ievēlēts 12. Saeimā no partijas «Vienotība» saraksta, bet 2015. gada aprīlī Saeimas deputāta mandātu saņēma Vjačeslava Dombrovska vietā. V.Valainim deputāta pilnvaras tika apstiprinātas uz laiku, kamēr ministra pienākumus pilda Jānis Reirs.
● 2016. gada aprīlī kļuva par Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru.
● 2016. gada 18. aprīlī sāka vadīt Latvijas Lielo pilsētu asociāciju.
