Šogad līgumus par cukurbiešu piegādi ar pārstrādes uzņēmumiem varēs slēgt arī zemnieki, kas cukurbietes audzē nelielos apjomos.
Šogad līgumus par cukurbiešu piegādi ar pārstrādes uzņēmumiem varēs slēgt arī zemnieki, kas cukurbietes audzē nelielos apjomos.
Grozījumi cukurbiešu kvotēšanas sistēmā izdarīti pēc tam, kad Satversmes tiesa, izskatot zemnieka Aivara Cēsnieka prasību, par spēkā neesošu atzina cukurbiešu piegādes apjomu noteikšanas kārtību cukurbiešu audzētājiem. Līdz ar to bija nepieciešami grozījumi likumā par cukuru, paredzot kārtību cukurbiešu piegādes apjomu noteikšanā. Saeima ministrijas sagatavotos grozījumus akceptēja, un tādējādi vairs nav spēkā cukurbiešu piegādes kvotas minimālais apmērs 25 tonnu apmērā.
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem cukura ražošanas uzņēmumam cukurbiešu piegādes apjomi 2002. gada pārstrādes sezonai jānosaka līdz 1. aprīlim tam cukurbiešu audzētājam, kas 1998. vai 1999. gadā bija piegādājis cukurbietes un ieguvis līgumsaistības par cukurbiešu piegādes apjomiem. Cukurbiešu piegādes apjomu nenosaka tiem audzētājiem, kas līdz šo likuma grozījumu spēkā stāšanās dienai ir nodevuši savas līgumsaistības par cukurbiešu piegādes apjomiem citai fiziskajai vai juridiskajai personai.
Jelgavas Cukurfabrikas ģenerāldirektors Harijs Veģeris uzsver, ka zemniekus, kas šajā biznesā ir nostiprinājušies, pārmaiņas neskars. Tiesa, arī citādi pārmaiņas nevar atzīt par krasām. Protams, Satversmes tiesas lēmums ir novērsis netaisnību un atzinis nepieciešamību visiem (gan tiem, kas izaudzē tūkstošiem cukurbiešu tonnu, gan tiem, kas tikai nepilnu desmitu) radīt vienādas pozīcijas. Bet faktiski arī līdz šim tiem zemniekiem, kas ir vēlējušies audzēt un piegādāt cukurbietes nelielā apjomā, bija iespējas to darīt.
Pēc H.Veģera domām, šādu zemnieku nav daudz, jo ekonomiskie aprēķini liecina, ka biešu audzēšana dažu desmitu tonnu apmērā nav izdevīga. Tiem, kas to dara, parasti ir kāds blakus bizness, piemēram, biškopība.
