Dausons: piloti izdarījuši vairāk nekā 200 triecienu Irākai.
Dausons: piloti izdarījuši vairāk nekā 200 triecienu Irākai
ASV piloti no Savienoto Valstu aviācijas bāzes kuģa «Enterprise» pret Irāku raidījuši vairāk nekā 200 triecienu kopš operācijas «Tuksneša lapsa» sākuma naktī uz ceturtdienu, piektdien paziņoja to komandieris Dausons.
Atrodoties uz bāzes kuģa «Enterprise» klāja Persijas līcī aptuveni desmit jūras jūdzes (18 kilometru) no Irākas krastiem, komandieris reportieriem pastāstīja, ka «ir trāpīts visos mērķos un piloti ir atgriezušies sveiki un veseli». 50 triecienlidmašīnas, kas bāzējas uz kuģa «Enterprise», līdz piektdienas rītausmai veikušas vairāk nekā 200 kaujas uzlidojumu, teica komandieris.
Šis trieciens, kas ir lielākais kopš Persijas līča kara 1991.gadā, ir mācība Irākas prezidentam, ka ANO noteiktās saistības ir jāievēro, uzskata Dausons.
Robertsons: nodarļti ievērojami zaudējumi Irākas ieroēu programmai
Lielbritānijas bumbvedēju «Tornado» uzlidojumos nodarīti ievērojami zaudējumi Irākas masu iznīcināšanas līdzekļu programmai, piektdien paziņoja Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džordžs Robertsons.
Pēc viņa teiktā, uzlidojumi veikti arī Irākas pretgaisa aizsardzības sistēmām, militārās pavēlniecības un kontroles centram, kā arī Republikāņu gvardes infrastruktūrai.
«Sadama Huseina spēja ražot un izmantot ķīmiskās vielas.. sarūk ar katru dienu un ar katru uzlidojumu viņa militārajam aprīkojumam,» viņš sacīja. Robertsons piebilda, ka uzlidojumos naktī uz piektdienu izdarīti raķeštriecieni militārajam lidlaukam pie Bagdādes, kur Irāka izstrādā ķīmisko un kodolieroču pārvadāšanai paredzētu bezpilota lidmašīnu.
Lielbritānijas aizsardzības ministrs sacīja, ka trijos uzlidojumos kopā ar ASV lidaparātiem devās 12 bumbvedēji «Tornado».
Birkavs: Latvija negatavojas izrādļt tieņu atbalstu ASV un Lielbritānijai
Latvija negatavojas izrādīt tiešu atbalstu ASV un Lielbritānijai par uzbrukumu Irākai, kaut arī paudusi izpratni par izšķiršanos Irākas krīzi risināt ar militāru spēku. Tā žurnālistiem ceturtdien paziņojis ārlietu ministrs Valdis Birkavs.
Nav arī saņemts lūgums pēc tāda veida palīdzības, piebilda ministrs. Latvija uzskata, ka krīzes atrisinājums ir Irākas un ANO sadarbībā. Birkavs atgādināja, ka Latvija vairākkārt ir nosodījusi Irākas nesadarbošanos ar ANO ieroču kontroles misiju. «Faktiski mēs redzam, ka situācijā, kur diplomātiskie līdzekļi ir izsmelti, ASV un Lielbritānija ir izšķīrusies par spēka lietošanu,» atzina Birkavs.
Tomēr ministrs uzsvēra, ka vienīgā iespēja, kā atrisināt šo krīzi, ir panākt, lai Irāka sāktu sadarboties ar ANO ieroču kontroles misiju. «Mēs visi esam ieinteresēti, lai jebkādi atomieroči, kas tiek gatavoti, ražoti, plānoti vai izgudroti, tiktu pakļauti visstingrākai kontrolei. Un tas jau ir vienīgais iemesls, kādēļ Irāka nevēlas atklāt savus plānus,» sacīja Birkavs.
Viņš apšaubīja, ka ASV uzbrukums Irākai būtu mēģinājums novērst sabiedrības uzmanību
no Baltajā namā valdošajām problēmām iespējamo ASV prezidenta impīčmentu.
«Lēmums [par uzbrukumu] balstās uz ziņojumu, kurā ir nosauktas visas neizpildītās ANO Drošības padomes rezolūcijas. Tādēļ tas ir reālais pamats. Bet minējumus jau var izteikt visdažādākos,» atzina Birkavs.
Šā gada februārī, kad tika gatavoti triecieni Irākai, Saeima nolēma atļaut Nacionālo Bruņoto spēku brīvprātīgo apakšvienību līdzdalību iespējamā starptautiskā operācijā Irākā ANO Drošības padomes rezolūciju izpildei. Toreizējais aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis savukārt pauda apņēmību nosūtīt līdzdalībai starptautiskajās operācijās pret Irāku aptuveni 50 brīvprātīgo, kā arī piedāvāt Latvijas Gaisa spēku lidmašīnu un vienu mīnu kuģi.
Toreiz pēc ANO ģenerālsekretāra Kofi Annana vizītes Irākā karadarbība tika novērsta.
