Augošā konkurence un nepietiekamā iedzīvotāju pirktspēja gandrīz visiem nelielo veikalu īpašniekiem likusi apsvērt turpmākās pastāvēšanas iespējas. Daļai izdzīvošanu varētu atvieglot kooperēšanās ar citiem vai piesliešanās kādam tirdzniecības tīklam.
Augošā konkurence un nepietiekamā iedzīvotāju pirktspēja gandrīz visiem nelielo veikalu īpašniekiem likusi apsvērt turpmākās pastāvēšanas iespējas. Daļai izdzīvošanu varētu atvieglot kooperēšanās ar citiem vai piesliešanās kādam tirdzniecības tīklam.
Liela daļa pārtikas tirgotāju nonākusi it kā starp diviem dzirnakmeņiem. No vienas puses, starp tirgotājiem valda pietiekami sīva konkurence, kas bremzē cenu kāpumu (sevišķi tirdzniecības tīkli) un neļauj pārdot produkciju par cenām, kādas gribētos piemērot. No otras puses, lielai daļai pircēju maksātspēja nav mainījusies, un cilvēki ēd nevis to, ko gribētu, bet to, ko var atļauties. Arī maksātspējīgie pēc lielā cenu lēciena rēķina krietni vairāk un nereti met līkumu tuvējam nelielajam veikaliņam un dodas uz tādu, kas spēj nodrošināt zemākas cenas un plašāku izvēli, piedāvā atlaižu akcijas.
Savukārt nākotne sola tikai konkurences saasināšanos. Tie, kas negrib kapitulēt vai meklēt kādu specifisku jomu, kas arī ir riskanti, cenšas meklēt sadarbības iespējas. Šoreiz vairāk par “Elvi grupas” sadarbības principiem un uzņēmumu “Baltstor”, kur pēc “Mego” veikalu tīkla iniciatīvas kooperējušies galvenokārt lauku veikalu saimnieki. Protams, netrūkst diskutējamu jautājumu, neviens veidojums nav ideāls, tomēr pircējiem savs labums ir.
Vairo stabilitāti
“Elvi grupā” ietilpst Latvijas uzņēmēju mazumtirdzniecības veikali, kas darbojas pēc franšīzes principa un apvieno tirdzniecības vietas Rīgā, rajonu centros un mazpilsētās. Veikaliem ir vienots mārketings, regulāras un optimizētas piegādes, izdevīgākas iepirkuma cenas.
“Elvi grupas” valdes priekšsēdētājs Jānis Čerņavskis atzīst, ka, izvēršoties ārvalstu mazumtirdzniecības tīkliem, vietējie veikalnieki nonāk izvēles priekšā – turpināt attīstību, bankrotēt vai “pārdoties”. Dažkārt trūkst naudas, par ko norēķināties ar piegādātājiem, nemaz nerunājot par attīstību. Šādos apstākļos pareizākā izeja būtu izmantot franšīzes iespējas. Tā sniedzot labumu gan franšīzes ņēmējam un devējam, gan pircējam. Protams, tā uzliek pienākumus, jo visa tīkla izaugsmei ir svarīgi ievērot kvalitātes prasības.
Izmantojot franšīzi, uzņēmējiem ir iespēja palielināt uzņēmuma konkurētspēju un stabilitāti. Proti, franšīzes ņēmējs iegūst regulāras piegādes, kā arī pārņem pieredzi par efektīvu veikala uzbūvi un darba organizāciju un piedalās vienotajās tirdzniecības veicināšanas akcijās, kas nodrošina lielāku pircēju plūsmu.
Sākot sadarbību pēc franšīzes principa, nepieciešama vēlme sadarboties. Franšīzes devējs izvērtē veikala atrašanās vietu un tirdzniecības zāles lielumu. “Vēl nesen mums tigotājs bija ļoti jāpārliecina par priekšrocībām, ko piedāvā “Elvi”, bet pašlaik jau paši varam izvēlēties starp vairākiem tirgotājiem un labākajām tirdzniecības vietām,” saka J.Čerņavskis.
Sadarbības nosacījumi
Sadarbībai svarīgs esot tirdzniecības zāles lielums, lai tajā varētu iekārtot pašapkalpošanās veikalu. Būtiski, lai būtu pozitīvi biznesa rādītāji. Ja abu pušu vēlmes un iespējas sakrīt, tirdzniecības vieta tiek iekārtota atbilstoši “Elvi” koncepcijai. Proti, lai, ieejot Jelgavas vai kāda pagasta “Elvi” veikalā, pircējiem būtu nodrošināta līdzīga kvalitāte.
Sākot sadarbību pēc franšīzes principa, veikala īpašniekam jārēķinās ar iestāšanās maksu, kas neesot liela, un zināmu procentu maksājumu no apgrozījuma. Taču šī alternatīva uzņēmējam ļauj atvieglot līdzšinējo darbu, izmantojot vienoto iepirkumu, mārketinga aktivitātes gan tirdzniecības vietās (atlaižu akcijas, loterijas), gan tādas, kas vērstas uz zīmola nostiprināšanu. Vienlaikus, kā uzsver “Elvi grupas” padomes locekle Sanita Beķere, “Elvi” esot vienīgais mazumtirdzniecības tīkls, kas nodrošina arī franšīzes loģistiku, rodot iespēju izplatīt savus produktus arī mazajiem ražotājiem. Līdz ar veikala atvēršanu kādā pilsētā vai rajonā tiek sākta sadarbība ar vietējiem ražotājiem.
Pieredze apliecinājusi, ka “Elvi” kā zīmols spēj konkurēt ar citām tirdzniecības ķēdēm. Pēc pievienošanās “Elvi” vairāki veikali sasnieguši augstus rezultātus, piemēram, Inčukalnā un Aizkrauklē apgrozījums audzis no 50 līdz pat 700 procentiem. Jelgavā “Elvi grupai” pievienojušies divi veikali. SIA “Linde pārtika” veikals Svētes ielā ar “Elvi” zīmolu atvērts aprīļa beigās. Ar apgrozījumu, kā norāda S.Beķere, veikali esot apmierināti, īpaši tāpēc, ka Jelgavā valda spēcīga konkurence. SIA “Nests” veikals Kastaņu ielā ar “Elvi” nosaukumu darbojas no pagājušā gada decembra un sasniedzis 70 procentu apgrozījuma kāpumu. Šogad Jelgavā plānota vēl viena veikala atvēršana, kas pieder SIA “Elis”. Pašlaik grupā ietilpst 58 veikali. Līdz gada beigām to skaits sasniegšot septiņus desmitus.
Šā gada deviņos mēnešos grupas veikali sasnieguši 31,5 miljonu latu bruto apgrozījumu. Salīdzinot ar deviņu mēnešu rezultātiem pērn, tas audzis par 47 procentiem. Savukārt apgrozījums uz vienu kvadrātmetru veikala tirdzniecības zāles platības esot 262 lati. “Elvi” veikalu platība vidēji ir 270 kvadrātmetru, preču klāsts atkarībā no tās sniedzas no trīs līdz desmit tūkstošiem vienību.
Samērojamas cenas
SIA “Jelgavas tirgotājs” šogad iesaistījies SIA “Baltstor” kooperācijas tīklā. Līdztekus jelgavniekiem tajā vienojušies Valmieras, Kuldīgas, Cēsu, Lubānas, Auces patērētāju biedrības, “Bauskas tirgotājs”, Jūrmalas un Rīgas kooperatīvās biedrības un virkne citu, kopumā 21 mazumtirdzniecības tīkls, aptverot vairāk nekā 300 veikalu. Kooperācija veidota uz “Mego” veikalu tīkla bāzes. Apvienības dalībnieku kopējais apgrozījums šā gada pirmajā pusē bija 45 miljoni latu. Nākamgad to plānots dubultot.
Kooperācijas iecere saistīta ar nepieciešamību globalizācijas apstākļos stiprināt vietējo tirdzniecības uzņēmumu konkurētspēju, profesionāli organizējot preču iepirkšanu un mārketingu, ieviešot informācijas tehnoloģijas un vienotu loģistikas sistēmu (transporta un noliktavu saimniecības vadīšanas sistēma). Šim nolūkam tiek būvēts loģistikas centrs ar 18 000 kvadrātmetru lielu noliktavu, kas sāks darboties nākamgad. Paredzēts modernizēt veikalus un attīstīt savu ražošanu. Jau šogad daudzi apvienības dalībnieku veikali sākšot strādāt ar vienota “Vesko” zīmolu, norisināsies ražošana ar savām preču zīmēm. Nākamais solis varētu būt franšīze un pārdomāta jaunu veikalu būvniecība, – teikts uzņēmuma oficiālajā informācijā.
Uzņēmums “Jelgavas tirgotājs” mūsu rajonā gādā par 23 lauku veikaliem. Tā vadītāja Aija Dietlava iesaistīšanos kooperācijā pamato ar jau minēto cenu spiedienu, konkurenci un pirktspēju. “Izdzīvot var tikai veikalu ķēdēs, vieni esam melni un maziņi. Lielākam spēkam, kas aptver visu valsti, ir citas iespējas – cita cenu politika, citas piegādes, citas atlaides. Agrāk laukos šīs akcijas notika ļoti reti, tagad no pilsētas īpaši neatpaliekam. Tādas cenas kā “T Market” vai “Supernetto”, kad baltmaizes klaips maksā trīs santīmus, nodrošināt, protams, nevaram, bet citādi arī lauku veikalos cenas ir samērojamas ar lielveikalu cenām pilsētā,” stāsta A.Dietlava, norādot, ka ar īpašumiem jaunajā uzņēmumā jelgavnieki nav iegājuši.
Uz jautājumu, vai nebaida lielais “spēlētāju” skaits un iespējamās domstarpības, viņa norāda, ka ir apmierināta ar preču plūsmas nodrošinājumu un zemākām iepirkuma cenām. Par piegādēm tiek slēgti trīspušu līgumi. “Ja tas ir izdevīgs, slēdzu, ja ne – neviens neuzspiež.” Savulaik “Jelgavas tirgotājs” atturējies iesaistīties apvienībā “Aibe”, kur pilnīgi no jauna veidojusies piegāžu un mārketinga sistēma. “Baltstor” šajā ziņā sava bāze jau ir. “Pircējiem un mums tas varētu nākt tikai par labu. Arī ražotāji ieinteresēti sadarboties ar lielāku tīklu. Nākamgad pilnā apjomā sāks darboties sava loģistika, kas ļaus samazināt piegāžu izmaksas – nevis vairāki desmiti firmu savu preci vedīs, bet galvenās piegādes būs no noliktavas Rīgā.” Baušķenieki savulaik iesaistījušies “Aibē”, bet šogad pievienojušies jaunajai kooperācijas apvienībai.
Pašlaik “Jelgavas tirgotājs” gādājot par tehnoloģiju pilnveidi, ar datoru savienojamo kases aparātu uzstādīšanu, lai elektroniski veiktu preču pasūtīšanu un uzskaiti. Kalnciemā un Ozolniekos tiek uzlaboti un iekārtoti pašapkalpošanās veikali, kas darbosies ar “Vesko” zīmolu.
***
Uzziņai
Frančaizings
Preču un pakalpojumu izplatīšanas metode, partnerattiecību veids ar formulētiem pušu pienākumiem un tiesībām starp franšīzes devēju – kompāniju, kas pierādījusi savas biznesa koncepcijas dzīvotspēju un ir gatava nodot to citam uzņēmējam, – un franšīzes ņēmēju – fizisku personu vai kompāniju, kas pērk nosaukuma, biznesa idejas, preču zīmes lietošanas tiesības.
Biznesa formātā frančaizings nozīmē, ka franšīzes devējs sastāda pilnu plānu jeb formātu, kā vadīt uzņēmumu. Galvenais pluss ir tas, ka sistēma jau ir izstrādāta, pārbaudīta un saskaņota ar preču zīmi. Tādējādi sevi jau pierādījusi, kvalitatīvi sagatavota tirdzniecības koncepcija parasti dos labākus attīstības rezultātus nekā pašu izgudrota.
Par ko jāpadomā?
Kādu pieredzi, cik laika un cilvēku resursu prasa konkrētais bizness.
Kas ir franšīzes devējs, kādi ir tā sasniegumi un kāda pieredze ir vadošajam personālam, kā veicas citiem šīs ķēdes franšīzes ņēmējiem.
Kādi izdevumi nepieciešami, ja noteikta produkcija vai servisi jāpērk tikai no franšīzes devēja, kas un kādā veidā tos piegādā.
Termiņi un noteikumi, pēc kuriem frančaizinga attiecības var beigties vai turpināties; cik daudz franšīzes ņēmēju ir atstājuši šo sistēmu.
Franšīzes dēvēja un tā sistēmas finansu noteikumi.
Ar ko jāsāk?
Jānoskaidro kompānijas, kas piedāvā franšīzes. Pašam ar tām jākontaktējas. Pirms tam rūpīgi jāpadomā, cik daudz esat gatavi investēt un kur dabūsiet finansējumu. Uzmanīga franšīzes izpēte palīdzēs izvairīties no tālākām nepatikšanām. Jāzina, kādu apmācību un atbalstu piedāvā franšīzes devējs, vai viņš palīdz atrast vietu, resursus un piegādātājus. Jāanalizē kompānijas attīstība un potenciāls tālākai attīstībai.
Kādas ir sekas franšīzes pirkšanai?
Ir jāsaprot, ka par iegūto drošību, apmācību un preču zīmes mārketinga spēku jābūt gatavam atdot daļu no savas neatkarības. Ja esat cilvēks, kurš pats pieņem lielāko daļu no lēmumiem, franšīze nav domāta jums. Kā franšīzes ņēmējam jābūt gatavam kontrolei un citām procedūrām, ko veic franšīzes devējs. Un, lai sasniegtu veiksmi, lielākā daļa no sava laika būs jāatvēl darbam.
