Šā gada deviņos mēnešos «Latvenergo» saražoja 75,9 procentus no nepieciešamā elektroenerģijas daudzuma, 22,9 procenti iepirkti no citām valstīm un 1,2 procenti – no mazajām stacijām.
Šā gada deviņos mēnešos «Latvenergo» saražoja 75,9 procentus no nepieciešamā elektroenerģijas daudzuma, 22,9 procenti iepirkti no citām valstīm un 1,2 procenti – no mazajām stacijām. Patēriņš salīdzinājumā ar iepriekšējo atskaites periodu samazinājies par 2,5 procentiem. Rūpniecības un tiem pielīdzinātajos uzņēmumos šogad enerģijas patēriņš samazinājies par 231 miljonu kilovatstundu, lauksaimniecības uzņēmumos un zemnieku saimniecībās – par 18 miljoniem. Pārējo patērētāju grupā patēriņš par 108 miljoniem kilovatstundu palielinājies.
Patēriņa samazināšanās tendences vērojamas arī Dienvidu elektrisko tīklu apkalpes zonā. «Ziņas» jau rakstīja, ka DET šogad prognozē par desmit miljoniem mazāku patēriņu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kad klienti patērēja vairāk nekā 493 miljonus kilovatstundu.
Lielākā uzmanība pievērsta zudumiem
Pēdējos gados energouzņēmums vislielāko uzmanību pievērsis elektroenerģijas zudumu samazināšanai. Kopš1996. gada, kad zudumi DET zonā bija vislielākie (23,4 procenti), šogad tos paredzēts samazināt nedaudz zem 15 procentiem.
Tehniskie zudumi kopējā īpatsvarā veido apmēram astoņus procentus. Tie rodas, transformējot spriegumu gaisvadu līniju vados, kabeļos un citās elektroietaisēs. Apmēram trīs latu zudumu gadā rada ikviena uzskaites iekārta. Tiesa, jaunajiem skaitītājiem salīdzinājumā ar kādreizējā Padomju savienībā ražotajiem zudumi ir divas reizes mazāki. Lielākajiem enerģijas patērētājiem precīzas uzskaites nolūkos uzstādītas elektroniskās uzskaites iekārtas. Uzņēmuma plānā iekļauta vadu uzlabošana, uzskaites iekārtu nomainīšana un citi pasākumi. Taču tas ir visai dārgi un salīdzinājumā ar komerczudumu samazināšanas pasākumiem ieguldījumi atmaksājas ilgākā laika posmā. Turklāt tehniskie zudumi ir objektīvi un nav pilnībā novēršami.
Savukārt komerczudumi nozīmē elektroenerģijas zagšanu. Ņemot vērā DET zonas gada apgrozījumu (pērn 17 miljonu latu), veidojas iespaidīga summa. Komerczudumu noteikšanai nereti nav nepieciešamas pat kontroluzskaites. Sevišķi ziemā tos var aprēķināt pēc drošinātāju stāvokļa elektrības sadales punktos. Kur tie nepārtraukti izdeg, kaut kas nav kārtībā. Šādos rajonos energouzņēmums praktizē uzskaites iekārtu ierīkošanu ārpus mitekļa un uzņēmuma darbiniekiem brīvi pieejamās vietās.
– Bebru ceļa privātmāju rajonā līdz ar jauno uzskaites iekārtu izvietojumu pie mājām parādījās kurināmais, un drošinātāji pārslodzes dēļ vairs nav apdraudēti, – situāciju raksturo DET direktors Ivars Spirģis.
Tā kā komerczudumu novēršana atmaksājas visātrāk, tai atvēlētas lielākās investīcijas un ieguldīts apjomīgākais darbs. Ja izdodas pierādīt klienta vainu elektrības nelikumīgā lietošanā jeb zagšanā, uzskaites iekārtas ārpus mitekļa tiek ierīkotas par klienta, nevis par uzņēmuma līdzekļiem. Kopējos elektroenerģijas zudumus DET cer samazināt līdz desmit procentiem.
Neuzturēs ielu apgaismojumu
DET zonas pilsētās un atsevišķos ciematos ielu apgaismojumu nodrošina 10465 degpunkti. Pagājušā gadā par uzņēmuma līdzekļiem nomainītas vairāk nekā 8400 spuldzes, lai gan par tām un ielu apgaismes iekārtu armatūru būtu jārūpējas attiecīgajām pašvaldībām (elektrotīkliem jāgādā par stabiem un vadiem). Šogad aizsāktā prakse turpinājusies visās pilsētās, izņemot Tukumu, kur šīs iekārtas uztur pašvaldība. Pārējās maksājušas vienīgi par patērēto elektroenerģiju.
Oktobrī «Latvenergo» valde noteikusi, ka turpmāk energouzņēmums vairs nevarēs rūpēties par ielu apgaismes iekārtām, kas ir pašvaldību pārziņā, un apstiprinājusi metodiku, kā aprēķināt šo iekārtu uzturēšanas izdevumus. Tā kā nākamā gada budžetā izdevumi šiem mērķiem vairs nebūs paredzēti, vietējiem elektrotīkliem ar pašvaldībām jānoslēdz attiecīgi līgumi.
Patērētājiem izsūta rēķinus
Šā gada otrajā pusē DET Bauskā un daļēji arī Jelgavā uzsāka elektroenerģijas patēriņa rēķinu izrakstīšanu iedzīvotājiem. Proti, katru mēnesi uzņēmuma darbinieki nolasa skaitītāju datus, lai pēc tam patērētājiem izsūtītu rēķinus par izmantoto elektroenerģiju. Tādējādi uzņēmums precīzi fiksē elektrības patēriņu, kā arī disciplinē klientu, lai viņam par patērēto būtu jānorēķinās precīzi un samazinātos blēdīšanās iespējas.
– Pašlaik patērētāji, kas nesaņem rēķinus, var atļauties norēķināties nevis par patiesi patērēto, bet maksā atkarībā no savām finansiālajām iespējām, – saka DET direktora vietnieks Mārtiņš Kalējs. – It kā klients maksājumus veic katru mēnesi, un viss ir kārtībā, bet reizēm izrādās, ka viņš rēķinus nenokārto pilnībā.
Bauskā, kur rēķinu izrakstīšana uzsākta vispirms, rezultāti apmierina: par faktiski patērēto elektrību norēķinās 95 procenti klientu. Protams, tas ir papildu darbs, taču pietiekami efektīvs un ir tā vērts. No 18 tūkstošiem pilsētas iedzīvotāju šī prakse aptvērusi 6,2 tūkstošus klientu. Viņi visi ir apraduši ar domu, ka uzskaites iekārtas pārbauda katru mēnesi. Tādējādi samazinājušies arī skaitītāju sabojāšanas un to rādījumu ietekmēšanas gadījumi.
Rēķinu izrakstīšanu iespējams ieviest vienīgi namiem, kur uzņēmuma darbiniekiem nodrošināta piekļūšana uzskaites iekārtām. Tāpēc daudzdzīvokļu mājās pastiprināta uzmanība tiek pievērsta patēriņa uzskaites sistēmas sakārtošanai un ierīkošanai ārpus dzīvokļiem. Savukārt, lai iedzīvotājiem novērstu neērtības, kas saistītas ar izdemolētajām pastkastītēm (papildu energouzņēmuma realizācijas nodaļas apmeklējums), Bauskā sadarbībā ar pilsētas namu pārvaldi pastkastītes ir sakārtotas.
– Grūti pateikt, kā būs turpmāk un cik ilgi pastkastītes saglabāsies kārtībā, taču ieguldījums nav bijis velts, – domā DET direktora vietnieks darbā ar klientiem Mārtiņš Kalējs.
Perspektīvā energouzņēmums uzskaites datus domā nolasīt reizi ceturksnī, bet pārējos divus mēnešus sūtīt klientiem rēķinu par vidējo patēriņu. Pašlaik to darīt traucē elektroenerģijas lietošanas noteikumi, kas šādu praksi nepieļauj. Šinī nolūkā valdībā iesniegts attiecīgs noteikumu grozījums.
Rēķinu izsūtīšanas praksi nebūtu lietderīgi ieviest attālos nostūros, kā arī abonentiem ar niecīgu patēriņu. Arī pašlaik iedzīvotājiem, kuru elektrības patēriņš mēnesī nepārsniedz vienu latu, rēķins netiek sūtīts. Tas notiek, kad iekrājusies lielāka summa. Rēķinu izsūtīšana, kā prognozē DET vadošie pārstāvji, varētu aptvert apmēram 80 procentu klientu.
Uzstādīs otru kases aparātu
DET direktors I.Spirģis attiecībā uz maksājumu iekasēšanu norāda, ka šim nolūkam domātas bankas. Bet deviņdesmito gadu sākumā līdz ar banku problēmām patērētājiem dota iespēja maksājumus nokārtot arī energouzņēmumā. Pašlaik DET norēķinu kasē nereti vērojamas pat rindas, jo daudzi iedzīvotāji līdz ar papildu maksas iekasēšanu 10 līdz 20 santīmu apmērā par maksājumu operāciju bankās un pastā labprātāk norēķinās uzņēmumā. Klientu ērtības labad DET kasei iegādāts otrs kases aparāts.
Nākamgad tarifi palielināsies
«Latvenergo» gatavo dokumentus Energoregulēšanas padomei par elektroenerģijas lietošanas tarifu paaugstināšanu. Pagaidām precīzi jaunie maksājumu apmēri nav zināmi. Prognozes liecina, ka no nākamā gada jūlija tarifs varētu palielināties par pieciem līdz desmit procentiem.
Tarifa paaugstināšanās saistīta ar inflācijas palielināšanos un resursu – degvielas, pakalpojumu, celtniecības darbu – izmaksu sadārdzināšanos. Atšķirībā no divām iepriekšējām vasarām, kad vietējās elektroenerģijas pašizmaksa bija 0,7 santīmi par kilovatstundu un enerģija tikpat kā nebija jāiepērk, šī vasara Daugavas kaskādes elektrības ražotājiem bijusi neizdevīga – tik zems ūdens līmenis Daugavā pēdējos 30 gados nav novērots.
