Valsts meža dienesta Zemgales virsmežniecības vecāko inspektoru juridiskajos un medību jautājumos Māri Vaitekūnu intervē Edgars Kupčs.
Saistībā ar Jelgavas novada Domes priekšsēdētāja Ziedoņa Caunes klātbūtni nelikumīgās medībās Platones pagastā izskanējis, ka nelegāla šaudīšanās novada mežos un laukos ir diezgan bieža parādība. Tomēr pērn Zemgales virsmežniecības teritorijā konstatēti tikai 16 medību noteikumu pārkāpumi un aizturēts viens malumednieks, turklāt ne par zvēru šaušanu. – Cik mednieku kolektīvu reģistrēts Jelgavā un apkaimē? Mums ir dati par visu Zemgali – bijušo Jelgavas, Bauskas un Dobeles rajonu. Patlaban Zemgalē ir 230 medību iecirkņu. Tas gan nenozīmē, ka tik ir arī kolektīvu, jo uz vienu var būt pat deviņi iecirkņi. – Ko pašlaik medī? Tagad no limitētajiem zvēriem atļauts šaut tikai mežacūkas, kuras var medīt visu gadu, jo sezona noslēdzas 31. martā un jaunā sākas 1. aprīlī. Nelimitētos, piemēram, lapsas, jenotus, bebrus, medī cauru gadu.– Jāzina, vai cūka nav grūsna. Tā ir ētika. Var jau šaut arī grūsnu, ja briesmīgi gaļu vajag. Normāli mednieki tagad šauj tikai sivēnus. – Tie mednieki, kas pašlaik «šiverējas», iet tikai uz cūkām? Uz lapsām arī, jo tagad ir lapsu laiks – riesta periodā tās ir īpaši aktīvas un pamanāmas. – Kad sāksies «nopietnās» medības? Tuvākie no limitētajiem ir medņi, bet to šajā pusē ir maz. Pirmie būs stirnu āži. Ir tāds teiciens «Jāņu buki» – stirnu āžus var šaut no 1. jūnija, pēc tam stirnu kazas un kazlēnus no 15. augusta, tad briežus un aļņus no 1. septembra. – Ko tad īsti šauj tie, kas pa laukiem ar sniega «močiem» vizinās?Par braukšanu vien neko sliktu nevar teikt. Bet, ja šauj, tad par to nav runas – no mehāniska transporta līdzekļa šaut nedrīkst! Ieraugot lapsu, būtu jānobrauc malā, jāizkāpj, jānoiet no ceļa…– Jūsu kolēģis Jānis Ozoliņš no Rīgas virsmežniecības tā darīja. Vai dienestā daudzi tā izklaidējas?Meža dienestā ir 700 cilvēku, viņu es nepazīstu. Nezinu nevienu kolēģi, kurš tā rīkotos. Ar pielādētu ieroci nedrīkst vizināties. – Meža dzīvnieku skaits Zemgalē aug vai samazinās?Stirnu paliek mazāk, bet cūkas savairojušās. Briežu skaits arī aug, bet aļņu populācija nemainās. Aļņi ir klaidoņi, viņiem nav precīzas dzīvesvietas, šodien te, bet rīt jau citur, jo pārstaigā lielas platības. Zvēru skaita izmaiņas ietekmē dažādi faktori. Piemēram, deviņdesmito gadu sākumā no Lietuvas ienāca cūku mēris un liela daļa mežacūku izmira. Tagad to populācija atkal sasniegusi virsotni. – Vai ir kāda suga, kas traucētu zemniekiem saimniekot? Ja cūkas daudz savairosies, tad traucēs. Bet sūdzību vēl nav bijis. Ir vietas, kur zemnieks savā zemē speciāli sēj kviešus un nenovāc, lai cūkām un briežiem būtu, ko ēst. – Lai būtu, ko ēst vai ko šaut? Protams – ko šaut. Bez barošanas jau dzīvnieks tur neturēsies. Baro visi mednieki, tas atkarīgs no rocības. Tonna kviešu tagad maksā 170 latu! Ja kolektīvā 30 mednieku, medību platība ap 3000 hektāru, tad ir vismaz piecas līdz septiņas barotavas. Gada laikā katrā vismaz pa desmit tonnām graudu jāieliek. Piecās barotavās aiziet jau 50 tonnu, bet tik daudz graudu finansiāli – o-ho-ho! – Vai 5000 hektāru Zemgalē ir kolektīva vidējā medību platība? Mums sanāk pusotrs tūkstotis hektāru. Bet ir arī tādi, kam 14 tūkstošu! Tas gan ir Vecumnieku pusē. – Kāpēc stirnu kļūst mazāk? Tam ir dažādi apstākļi. Pirmkārt, laika apstākļi – sniegotās ziemas. Otrkārt, suņi. Treškārt, «maliķi»!– Vai suņi tiešām ir stirnu bieds? Suņu nekad nav trūcis. Šī ziema bija sevišķi labvēlīga suņiem un nelabvēlīga stirnām. Suns taču ir plēsoņa! Daļa to dara aiz bada, citi – «sporta» pēc. Daudzās lauku viensētās saimniekiem ir bars suņu, par tiem nerūpējas. Tāds pensionārs ar desmit suņiem skaitās dabas draugs, bet pabarot nespēj. Tad šie suņi taisa reidu pa četri pieci. Interesanti pavērot, kā tie stirnas dzen. Viņiem ir sava taktika, līdzīgi kā vilkiem. Nav tā, ka visi kritīs virsū vienai stirnai. Viens trenc, bet pārējie sagaida kaut kur. Vācijā, Zviedrijā, Norvēģijā esam prasījuši – kāpēc jums nav klaiņojošu suņu? Viņi nespēj pat iedomāties, ka suns varētu klīst, tas tur ir kā ģimenes loceklis. Mūsu laukos ir vājprāts! – Vai malumednieku pēdējos gados kļuvis vairāk? Grūti pateikt. Jautājums, cik gada laikā viņu tiek noķerts. Galvenā problēma, ka «maliķi» nav prognozējami. Lai uz tiem trāpītu, katru dienu no rīta līdz vakaram jābūt mežā. Mums ir ap 200 tūkstoši hektāru mežu vien. Pateikt, kur un kad viņi būs, ir neiespējami. Statistika ir par medību noteikumu pārkāpumiem. 2008. gadā tādi bija 22, 2009. gadā – seši, bet pērn konstatēti 16 pārkāpumi. – Nav jau dikti daudz…Jā, bet tas nav tik viennozīmīgi vērtējams. «Maliķus» atrast nevar tik vienkārši kā nelikumīgi izcirstus mežus. No pārkāpumiem lielākā daļa ir atrastas nelikumīgi nošautas stirnas, mežacūkas vai brieži. – Malumednieks nav paspējis savākt vai aizbēdzis? «Maliķim» jau tajā mirklī nav daudz laika. Viņš ierauga zvēru un – tankš! Ja dzīvnieks savainots nokrīt pēc kāda puskilometra, tad mednieki vai mežsargs vēlāk mēdz atrast.– Un cik pērn pieķerts malumednieku? Tas atkal ir diskutējams jautājums. Malumednieks, kaut arī nemedī, ir arī tas, kam nav ieroču atļaujas, bet ir šaujamais. Lai gan neesi neko nošāvis, atrašanās ar plinti noteiktā vietā jau uzskatāma par malumedībām. Pagājušajā gadā tāds noķerts tikai viens. Viņam bija medību atļauja, bet pie ieroča – nakts optika, kas Latvijā nav atļauts.– Sanāk, kā tādi īsti malumednieki nemaz netiek pieķerti! Viņi «šiverējas» pagastos, bet izsprūk sveikā.Kā noķert? Mums nav formulas! – Kam tas jādara?Visiem! Mums, policijai, medniekiem, mežziņiem. Esam organizējuši reidus, bet tas viss – pa tukšo! – Cik reidu bijis? Pēc vajadzības. Citreiz reizi mēnesī, citreiz – nedēļā. Ir arī kaislīgi mežsargi, kas gandrīz katru dienu sēž un vaktē. Bet rezultātu nav. – Vai lauku iedzīvotāji jums ziņo, ka ap viņu mājām šaudās? Šad tad ziņo, bet tad, kad vilciens jau aizgājis. Ko tas dod, ja pasaka – pie mums vakar šāva?!– Kā uzlabot kontroli? Vajag cilvēku resursus. Jābūt ziņotājiem. Kādreiz malumednieki «šiverēja» tikai pa naktīm. Tad baidījās, bija respekts. Tagad viss notiek pa dienu – piecos jau! Ir pat izstrādātas taktikas. Piemēram, Dobeles pusē mašīna «maliķi» atved un aizved. Viņš nošāva mežacūku, ieroci aiznesa, bet pēc vairākām stundām ar mašīnu bez plintes ieradās pēc cūkas. Viņa versija tāda – gāju pa mežu, sēņoju, kaut ziema, līdz atradu gulošu cūku. Viņa pārkāpums ir zvēra piesavināšanās, par ko saņēma naudassodu, bet medības «piešūt» nevar. Pamatā ar kontroli nodarbojas mežziņi, mežsargi un es. Bet viņu pienākumos ir visa mežsaimniecība, ne jau tikai medības. Uz katru bijušo rajonu ir 60 tūkstoši hektāru mežu vien, bet medību platībās skaitās arī lauksaimniecības zemes, kuru ir vēl daudzreiz vairāk! Medījamā platība Zemgalē ir 550 tūkstoši hektāru.– Vai tiesa, ka lauksaimniecības intensifikācija un ES prasības kaitē stirnu populācijai? Grāvjos krūmāji izcirsti, stirnām nav dzīvesvietas, tāpēc tās glābiņu meklē vientuļu lauku māju kokos, kur viegli pieejamas malumedniekiem…Vai tad lauki un grāvji būtu jāaizaudzē krūmiem? Lai medītu stirnas, minimālā medību iecirkņa platība ir 200 hektāru. Viņām ir kur palikt. – Kāpēc Jelgavas mednieki dodas medīt, un ko viņi šauj?Medī visu, kas atļauts. Tie laiki, kad medīja, lai būtu, ko ēst, ir pagājuši. Nav vairs tikai – gaļa, gaļa, gaļa! Nevar arī teikt, ka medības kļuvušas par elites sporta veidu. Piemēram, es esmu ierindas mednieks, neesmu nekāds biezais, man nav desmit tūkstoši hektāru, klubiņos nebiedrojos. Vienkārši medīju, jo sestdien un svētdien ir jauki pastaigāt un atpūsties. Līdzīgi kā makšķerēšanā. Katrā pagastā var būt pilnīgi atšķirīgi mednieki. Piemēram, Jelgavas novadā viņi nespēj vienoties, sadalīt medību platības. – Viņi ir kašķīgi vai arī te ir labas medību vietas? Drīzāk kašķīgi. Nespēj sadalīt medību iecirkņus. Lien viens kolektīvs cita zemēs, noslēdz līgumu ar maza zemes pleķīša saimnieku un izveido 30 hektāru iecirkni cita kolektīva platībām pa vidu! Kā mednieki jelgavnieki varbūt ir normāli, bet, varbūt tas ir vēsturiski, katram kolektīvam ir baigās ambīcijas. Piemēram, mēs Bauskas pusē ar pieciem kolektīviem esam vienojušies, ka katram būs savs viendabīgs apgabals, ko atdala ceļi, grāvji vai kas cits. Ja mednieki ir kašķīgi, neviens nepalīdzēs.– Vai tiesu, prokuratūras, policijas nodaļu, pašvaldību un citu iestāžu vadītāji neveido elitāras mednieku grupas?Cik man zināms, ja kāds no viņiem ir mednieks, tad katrs savā kolektīvā, bet atsevišķi nebiedrojas. Medības ir relaksācija.– Kā medības iet kopā ar alkohola lietošanu? Ir dzirdēts, ka augstas amatpersonas no medībām policijas ekipāžas «eskortē» mājup…Iespējams, tādi gadījumi ir, bet es tādus neesmu redzējis. Alkohols ar medībām kopā neiet. Mednieks esmu kopš astoņdesmito gadu beigām. Salīdzinot ar tiem laikiem, tagad alkohols medībās ir «pa nullēm». Ja ir, tad tikai pēc medībām. Tās ir tradīcijas. Normāli mednieki reibumā nemedī un arī citas nelegālas lietas nedara, tāpēc pēdējais gadījums ar medībām Platonē man bija šoks, turklāt, ja tur vēl mūsu dienesta darbinieks iesaistīts… – Vai kolektīviem ir kādi iekšēji noteikumi, kas ļauj savējo vidū atklāt «nezāli» un izslēgt?Viss atkarīgs no kolektīva. Manā arī reiz bija viens draņķis. Pieķērām, izslēdzām, viņš saņēma sodu. Nevienam uzreiz neielīdīsi galvā un nepateiksi, ka viņš ir «maliķis». Cilvēks atnāk uz kolektīvu, it kā labas atsauksmes, bet nezini jau, ko viņš domā. Var izrādīties, ka ir maita – kādu laiku apsildās un ir lielākais malumednieks! Daudz no pašiem medniekiem atkarīgs – ka nevar kolektīvā būt tādi cilvēki, ka no viņiem jāatbrīvojas! Lielākie «maliķi» jau tie paši ikdienā legālie mednieki vien ir!
