Ziemassvētki un Jāņi ir paši izcilākie mūsu senču svētki.
Ziemassvētki un Jāņi ir paši izcilākie mūsu senču svētki.
Ziemassvētku dienām un naktīm ir viņu doti nosaukumi: 24. decembra vakars ir Bluķa vakars, pirmo Ziemassvētku nakts ir Kumeļu nakts, otro Teļu nakts, trešo Jēru nakts. 26. decembris ir Buduļu diena, 28. decembris Vilku diena. Laiks, sākot ar otro nedēļu pirms un beidzot ar otro nedēļu pēc Ziemassvētkiem, ir Zvēru laiks.
Ja Ziemassvētkus svin pēc senču tradīcijām, tad istabas jāgrzno ar dažādiem salmu rotājumiem, jāuzvelk krekls, kas ir ne vien balts, bet arī jauns.
Ziemassvētki ir budēļos iešanas laiks. Tai ir zināma līdzība ar senseno bluķa vilkšanu. Ciema ļaudis to vēla no mājas uz māju, līdz sadedzināja. Bluķi var tulkot kā Saules simbolu, tā velšanu kā Saules ceļu pie debesīm, bet sadedzināšanu kā prieku par Saules atgriešanos. Tātad Ziemassvētki ir vieni no lielākiem Saules svētkiem.
Pirmajā Ziemassvētku dienā jāpārcilā visi darbarīki, citādi tie vasarā nederēs. Ziemassvētkos un laikā līdz Jaungadam aizliegti saimniecības darbi vīšana, aušana, vērpšana un citi.
Svētku ēdienkartē «Būs pupiņas, būs zirnīši, būs cūciņas šņukurīt’s» un vēl ķūķes, zīdenis, putraimdesa, kazas gaļa, alus u.c.
Kāds laiks Ziemassvētkos, tāds arī ap Jāņiem. Zaļi Ziemassvētki baltas Lieldienas. Sniegs pirms Ziemassvētkiem sola pelavas, pēc tiem graudus. Jo dziļāks sniegs Ziemassvētkos, jo biezāks siena vāls vasarā.
Jaunākajos laikos Ziemassvētki nāk ar eglītes greznošanu un svecīšu dedzināšanu, ar savstarpēju apdāvināšanos.
Arī ar Ziemassvētku vecīti, kas staigā no mājas uz māju, no skolas uz skolu ar dāvanu maisu un žagaru.
Kristieši Ziemassvētkos atceras un daudzina Jēzus piedzimšanu.
Pēc Valdemāra Ancīša
