Bez karstām gala diskusijām trīspadsmit klātesošie Jelgavas domes deputāti pieņēma pašvaldības 2016. gada budžetu, kurā prognozēti 57 miljonu eiro ieņēmumi, ko arī sabalansēti paredzēts tērēt. Budžeta izdevumu plānā nemainīgas ir pilsētas prioritātes – izglītība un infrastruktūra, tiks nodrošināti arī visi līdzšinējie sociālā atbalsta veidi. Viens deputāts – Saulvedis Šalajevs – balsoja pret šo pašvaldības budžetu.
Pirms runāt par naudu, pašvaldības izpilddirektore Irēna Škutāne atzīmēja, ka šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo par 611 samazinājies Jelgavas iedzīvotāju skaits. Toties par 316 audzis bērnu skaits. Tradicionāli pilsētā zemais bezdarba līmenis ir nedaudz paaugstinājies, kaut strādājošo skaits sarucis. Vairāk nekā 12 tūkstoši jelgavnieku brauc strādāt uz Rīgu, kas gan ir saprotams, jo tur vidējie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju ir divreiz lielāki nekā Jelgavā.
Stiprinās Lielupes krastu pie Prohorova ielas
Nodokļu ieņēmumi šogad, salīdzinot ar 2015. gada precizēto plānu, tiek prognozēti par 2,5 miljoniem eiro jeb par septiņiem procentiem lielāki. Tas galvenokārt saistīts ar lielāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmuma prognozi.
Šā gada prioritāte, sākoties jaunajam ES budžeta plānošanas periodam, ir Eiropas struktūrfondu līdzekļu apguve, tāpēc struktūrfondu projektu sagatavošanai un izstrādei atvēlēti 1,5 miljoni eiro. Par šo finansējumu paredzēts izstrādāt Loka maģistrāles projektu un Jelgavas Valsts ģimnāzijas rekonstrukcijas tehniskos projektus, kā arī Neretas, Prohorova un Garozas ielas remonta un Lielupes krasta nostiprināšanas projektu šajā posmā. Par pēdējo ieceri domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš sēdē paskaidroja, ka rekonstrukcija saistīta ar to, agrākās būvdetaļu rūpnīcas teritorijā plānots izveidot upes ostu, kas domāta labības transportēšanai uz Rīgas ostu.
Šogad pilsētas pašvaldībai ir izdevies piesaistīt arī valsts investīciju līdzekļus, kas ļaus īstenot Atmodas ielas rekonstrukciju, kas saistās ar tālākā nākotnē projektēto Ziemeļu tiltu.
Bērnudārzos mācīs par dabu un cilvēkiem
Tradicionāli lielākie jeb 42,5 procenti budžeta izdevumu paredzēti izglītībai. Arī šogad skolēniem tiks nodrošināta iespēja vasarās strādāt algotu darbu, šim mērķim atvēlot 92 tūkstošus eiro. Kādas bija, tādas arī paliks pedagogu un skolēnu mācību kvalitātes balvas, un pilsētas labākās izglītības iestādes sākumskolas, pamatskolas un vidusskolu grupās saņems prēmiju piecu tūkstošu eiro apmērā. Tiks saglabāti arī līdzšinējie atvieglojumi skolēniem sabiedriskajā transportā, ēdināšanā un interešu izglītības jomā. Sākot ar jauno mācību gadu, sešgadniekiem bērnudārzos atraktīvi būs iespēja iepazīt dabas un komunikācijas zinātnes. Budžetā paredzēti līdzekļi Jelgavas 2. internātpamatskolas sporta zāles būvniecības pabeigšanai. Savukārt uz skolas ēkas rekonstrukcijas laiku Jelgavas Valsts ģimnāziju plānots pārcelt uz LLU Jelgavas pilī.
Nāks mājās pie sociālā riska ģimenēm
Sociālajai aizsardzībai pašvaldības pamatbudžetā paredzēti 8,4 procenti no izdevumiem. Līdz 1. septembrim tiks izveidots dienas aprūpes centrs pilngadīgām personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem un ģimenes asistenta pakalpojums. Ar 1. septembri plānots arī ieviest jaunu pakalpojumu – ģimenes asistents augsta riska ģimenēm ar bērniem.
Kultūras pasākumiem pašvaldība atvēlēs uz pusi mazāk naudas nekā Jelgavas 750 gadu jubilejas gadā, tomēr kultūrai un sportam būs atvēlēti gandrīz 10 procenti no pamatbudžeta izdevumiem. Tie paredzēti bibliotēku, muzeju, kultūras namu, pašdarbības kolektīvu, Sporta servisa centra, sporta klubu, iestādes «Kultūra» un Sabiedrības integrācijas pārvaldes pilsētas nozīmes pasākumu organizēšanai.
Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotāji šogad varēs pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu 50 procentu apmērā pagalmu sakārtošanas programmā, bet privātmāju īpašnieki – uz līdzfinansējumu individuāliem pieslēgumiem pilsētas centralizētajai kanalizācijas un ūdensapgādes sistēmām.
Pašvaldība tāpat kā iepriekš atbalstīs nevalstiskās organizācijas un tradicionālās reliģiskās konfesijas. Tā kā Jelgava ieguvusi 2016. gada Latvijas jauniešu galvaspilsētas titulu, Sabiedrības integrācijas pārvaldē plānots pieņemt vēl vienu darbinieku.
Apsardzes firmas policistu vietā
«Reģionu alianses» deputāts Saulvedis Šalajevs, kurš balsoja pret šo budžetu, «Ziņām» atzina – viņu tajā neapmierina, ka kārtējo reizi 400 tūkstošu eiro paredzēti iestādei «Zemgales info», kas izdod «Jelgavas Vēstnesi». Tas, viņaprāt, maz informē sabiedrību par būtiskām lietām. S.Šalajevs domā, ka aktuālo pašvaldības informāciju drukātā veidā varētu apkopot reizi mēnesī.
«Ik gadu mēs palielinām naudu Pašvaldības policijai, kas veic apsardzes pakalpojumu poliklīnikā, skolās un citviet. Šo darbu kā ārpakalpojumu varētu sniegt apsardzes firmas. Policistiem vajadzētu samazināt darbinieku skaitu un palielināt algas,» spriež S.Šalajevs. Domes sēdē viņš arī iebilda, kāpēc būtu jāpalielina pašvaldības darbinieku skaits Sabiedrības integrācijas pārvaldē. «Ja mazākumtautību ansamblis koncertā nodzied dzimtajā valodā dziesmu, bet paši mazākumtautību pārstāvji latviski nerunā, tad tā nav integrācija, bet drīzāk pasākums, kādu varētu rīkot pašvaldības iestāde «Kultūra»,» sacīja S.Šalajevs. Uz šo repliku domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš atteica: «Mums ir dažāda integrācijas sapratne.»
Autobusiem mazāk pasažieru
Vairākiem deputātiem bija iebildumi, ka pārāk dārgas ir biļetes pilsētas autobusos un ka jau agrāk bija solīts samazināt pašvaldības maksāto zaudējumu kompensāciju pašvaldības SIA «Jelgavas Autobusu parks». Pirms sēdes «Saskaņas centra» deputāts Valentīns Grigorjevs «Ziņām» teica: «Daugavpilī, kas arī līdz šim saņēma maksājumus no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda atšķirībā no Jelgavas, kas bija šā fonda donors, biļetes autobusos bija lētākas. Tā nevajadzētu būt.» Domes sēdē tika uzsvērts, ka šis ir pirmais gads, kad arī Jelgava no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda saņems divus miljonus eiro. Tomēr autobusu biļešu cenas tas neietekmēs. Turpretī Jelgavas pašvaldības piemaksa SIA «Jelgavas Autobusu parks» palielināsies par aptuveni 200 tūkstošiem eiro, kopā sasniedzot 1,3 miljonus. Pašvaldības izpilddirektore I.Škutāne paskaidroja, ka tas saistīts ar to, ka visā Latvijā strauji krities autobusu pasažieru skaits. Zemo degvielas cenu dēļ iedzīvotāji izvēlas braukt ar personīgajām automašīnām.
