Rakstītie burti drukāto vietā, prasme lasīt tekstu un zināt drošības jautājumus ir lielākās izmaiņas sešus gadus veco bērnu mācību saturā, kas ieviests šajā mācību gadā. 22 Latvijas pilotizglītības iestādēs, tostarp bērnudārzā «Sprīdītis» Jelgavā, tas tiek pasniegts strukturēti aprobācijas programmas veidā. Bērni to apgūst ar lielu interesi, jo nodarbības rit vairāk rotaļu formā. Iespējams, tieši šāds būs izglītības modelis sešgadniekiem, kurus vēl nesen gribēja sūtīt 1. klasē. Patlaban tāda iespēja vairs netiekot apspriesta.
Jelgavas Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste pirmsskolu izglītības jomā Sarmīte Joma, kura arī darbojas aprobējamā projekta pārraudzības padomē, atklāj, ka patlaban tiek aplūkoti vairāki modeļi, kā izglītot sešgadnieku. Netiekot apspriests, vai viņš būs pirmklasnieks. Sešus gadus veciem bērniem paredzēto mācību saturu pārskata Valsts izglītības satura centrs. Bērni ir gatavi arī sešos gados «Aprobējamā programma atšķiras ar to, ka tā ir vairāk sakārtota. Salikta loģiskā apguves secībā un ir tematiski un saturiski integrēta. Pārējie skolotāji, kas nestrādā pēc jaunās programmas, zina, kādam jābūt galarezultātam, jo vadlīnijas visiem ir vienas, bet secību plāno paši,» skaidro S.Joma. Viņa piebilst, ka no šā mācību gada sešgadīgo bērnu izglītošanā vairāk nekā iepriekš tiekot akcentēts drošības jautājums, lasīšana un rakstīt prasme ar rakstāmajiem burtiem. «Iepriekš veiktie pētījumi liecina, ka bērni ir tam gatavi. Ja skolotājs nepalaiž garām mirkli, kad bērnā ir šī dabiskā interese un vēlme iepazīt burtus, rezultāti būs labi,» pārliecināta Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste, norādot, ka liela atbildība bērna sagatavošanai skolai ir uz pedagoga pleciem – viņa gudrību, radošumu un «prasmi dokumentos rakstīto saskatīt caur katra konkrēta bērna varēšanu». Dažādas nodarbības vingrina rokuLiela uzmanība jaunajā saturā pievērsta integrētām un praktiskām nodarbībām. «Atšķirība ir tā, ka līdz šim mācījāmies burtus, zilbes un skaņas, bet patlaban sākam mācīties rakstīt. Līdz ar to vingrinām bērniem rociņas, ko veicam gan zīmēšanas, gan dabas nodarbībās, gan veidojot no plastilīna. Integrēti apskatām arī citas tēmas. Piemēram, ziemā salīdzinām gadalaikus, domājam, ko var izveidot no sniega, rakstām tajā burtus, kausējam sniegu un pētām, kas no tā iznāks,» stāsta pirmsskolas izglītības iestādes «Sprīdītis» skolotāja Ināra Skrulle. Viņa kopā ar kolēģi Irēnu Krieviņu strādā ar 26 «Sprīdīša» sešgadniekiem, kuru vecāki piekrituši bērnu dalībai pilotprojektā.«Var just, ka dēls tuvojas skolai, kļuvis nopietnāks. Sākumā bērniem ir rīta sesija, vēlāk patstāvīgo rotaļu laiks, kurā viņi nostiprina iegūtās zināšanas. Rotaļā var izspēlēt nopietnas lietas – ģeometriskās figūras, ciparus, skaitīšanu. Bērniem tas nāk tikai par labu,» gandarīta ir Magnusa mamma Inga Jefremova. Viņa pieļauj, ka šāds izglītības modelis varētu būs labs starpposms bērnu pāriešanai uz lielo skolu, kad sešgadnieki paliek savā ierastajā vidē un dienas ritmā bērnudārzā, bet attīstībā dodas soli tālāk nekā viņu vienaudži līdz šim.Grupas paliks bērnudārzā«Ne mirkli nav bijusi doma, ka šīs grupas būs prom no bērnudārza. Tā ir pašvaldības atbildība un iespējas, kā kurā vietā programma tiks īstenota. Nepieļauju arī, ka to varētu atcelt,» teic S.Joma. Atliek gaidīt nākamo vasaru, kad projekta aprobācija būs beigusies un varēs spriest par visiem «par» un «pret», ko un kā sešgadnieks varētu mācīties, norāda VISC sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Ilgaža. «To, kad un vai vispār notiks pāreja uz mācībām 1. klasē no sešu gadu vecuma, varētu precizēt, kad noslēgsies aprobācijas process Latvijas izglītības iestādēs,» viņa teic.
