Latvijai iestājoties ES, mainīsies ārējās tirdzniecības noteikumi ar vairākām valstīm, jo brīvās tirdzniecības līgumi tiks lauzti un to vietā Latvija pievienosies ES noslēgtajiem līgumiem.
Latvijai iestājoties ES, mainīsies ārējās tirdzniecības noteikumi ar vairākām valstīm, jo brīvās tirdzniecības līgumi tiks lauzti un to vietā Latvija pievienosies ES noslēgtajiem līgumiem. Ar pirmo Latvijas iekļaušanās ES dienu vairs nedarbosies arī Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs.
Vairāk eksporta iespēju
Ārējās tirdzniecības politika ir kopīga visām ES dalībvalstīm, un arī Latvijai, pievienojoties ES, tā būs saistoša. Pēc iestāšanās savienībā tiks pārtraukti visi pašreizējie Latvijas noslēgtie brīvās tirdzniecības, tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības līgumi un Latvija pievienosies ES noslēgtajiem līgumiem, skaidro Ekonomikas ministrijas Ārējās tirdzniecības departamenta direktores vietniece Dina Eglīte.
Kopumā Latvijas uzņēmējiem paplašināsies eksporta iespējas, jo ES noslēgusi vairāk brīvās tirdzniecības līgumu nekā pašlaik tādu ir Latvijai. Tomēr D.Eglīte brīdināja uzņēmējus, ka atsevišķās pozīcijās muitas tarifu likmes varētu būt augstākas nekā pašreiz saskaņā ar Latvijas noslēgtajiem līgumiem.
D.Eglīte arī minēja, ka uzņēmējiem jāpievērš uzmanība tam, ka, lai gan ES tirgus ir salīdzinoši atvērts, ES savu iekšējo tirgu aizsargā ne tikai ar muitas tarifiem, bet arī ar netarifu barjerām. Tāda, piemēram, varētu būt prasība ievērot noteiktus tehniskus normatīvus. Savukārt ES tērauda ražotāji tiek aizsargāti ar kvantitatīviem ierobežojumiem tērauda importam no Krievijas, Kazahstānas, Ukrainas. Un ar šo ierobežojumu būs jārēķinās arī tiem Latvijas uzņēmējiem, kas nodarbojas ar tērauda importu.
Ekonomikas ministrijas Ārējās tirdzniecības departamenta direktores vietnieks Aivars Gulbis informē, ka 2002. gadā Latvija vairāk nekā 62 procentus metāla un to izstrādājumu eksportējusi uz ES, savukārt importējusi no ES 42,2 procentus. Gandrīz trešā daļa no kopējā Latvijā ievestā metāla un tā izstrādājumiem importēta no NVS valstīm.
Vairāki tirdzniecības režīmi
Valstīm, pamatojoties uz noslēgtajiem līgumiem, ES piemēro dažādus tirdzniecības nosacījumus.
Preču ievedējiem visneizdevīgākais tirdzniecības režīms ir tas, kurā tiek piemērota muitas tarifa pamatlikme. Brīvāka tirdzniecība norit vislielākās labvēlības režīmā. Vēl vairāk tirdzniecības atvieglojumu ir preferenciālajā režīmā, un tāds tiek piemērots ar valstīm, ar kurām noslēgts brīvās tirdzniecības līgums. Šāds tirdzniecības režīms Latvijai ir ar 28 valstīm, bet nākotnē būs vēl ar astoņām, piemēram, ar Horvātiju, Maķedoniju, Alžīriju, Ēģipti.
Vispārējo priekšrocību sistēmu ES piemēro tirdzniecībā ar dažām valstīm, piemēram, jaunattīstības, dodot tām iespēju ievest preces ES ar atvieglotiem noteikumiem. Tāds režīms tiek piemērots tirdzniecībā ar Meksiku. Savukārt starp ES dalībvalstīm un Eiropas brīvās asociācijas valstīm notiek brīva preču kustība. Tas nozīmē, ka nav nekādu tirdzniecības ierobežojumu, robežu, muitas un preces var brīvi transportēt no vienas valsts uz otru un tirgoties ar tām.
Tirdzniecībā ar NVS valstīm ES piemēro vislielākās labvēlības režīmu un arī vispārējo priekšrocību sistēmu. Vienīgā valsts, ar ko Latvijai pasliktinās tirdzniecības režīms, ir Ukraina.
Iekšējā tirgus aizsardzība būs
ES un nozaru asociāciju rokās
Pēc Latvijas iestāšanās ES Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs tiek likvidēts. Turpmāk iekšējā tirgus aizsardzības jautājumi nonāks Eiropas Komisijas (EK) pārziņā.
Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja direktore Astrīda Tjuša skaidro, ka arī iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi un instrumenti ES ir kopēji. ES savu iekšējo tirgu aizsargā pret dempingu, subsidēto importu un strauji augošu importu. Viens no izplatītākajiem – vēršanās pret dempingu.
«Ja kāda prece ES tiek pārdota lētāk nekā pašā eksportētājvalstī un šī cenas starpība ir vismaz divi procenti, turklāt tas nodara kaitējumu vietējiem ražotājiem, ir iespējams piemērot papildu muitas nodevu,» sacīja A.Tjuša.
Arī tad, ja īsā laikā palielinās kādas preces imports vai tas ticis subsidēts un tas nodara zaudējumus vietējiem ražotājiem, ir iespējams piemērot aizsardzības pasākumus.
Latvijas ražotājus visvairāk satrauc, vai pēc iestājas ES arī Latvija varēs aizstāvēties pret negodīgu importu.
«ES tāpat kā Latvijas likumdošana paredz, ka pārbaužu uzsākšanai nepieciešams vietējo ražotāju iesniegums. Arī EK ir tiesības sākt pārbaudes, taču līdzšinējā pieredze liecina, ka tā negribīgi sāk pārbaudes pēc savas iniciatīvas,» skaidroja A.Tjuša.
Taču ražotājiem panākt pārbaužu uzsākšanu iekšējā tirgus aizsardzībai ir sarežģīti, jo saskaņā ar ES likumdošanu iesniegums jāiesniedz uzņēmumiem, kas saražo vismaz 25 procentus no ES saražotās konkrētās preces.
Izņēmums – reģionāli norobežojamie tirgi. Lai panāktu iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu ieviešanu, pieteikuma iesniedzējiem vismaz 90 procentu savas produkcijas jāpārdod tieši šajā reģionā. Lai ierosinātu reģionālā tirgus aizsardzību, piemēram, pret dempingu, tas ir jākonstatē tikai šajā tirgū. Ja kādas preces dempings tiek pierādīts vēl kādā valstī, reģionālā tirgus principu piemērot vairs nevarēs. Turklāt ražotājiem jāpierāda, ka negodīgā importa dēļ viņi cietuši zaudējumus.
Lai Latvijas ražotāji varētu sevi aizstāvēt, A.Tjuša iesaka katrā ražošanas nozarē izveidot asociāciju, kas apkopos informāciju, sadarbosies ar attiecīgajām iestādēm nacionālajā un ES līmenī.
