Lai arī ziema vēl joprojām neļauj aizmirst par sevi un no rītiem pamostoties atgriežas gluži vai Ziemassvētku izjūtas, tomēr Lieldienu pirmssvētku drudzis sāk iemājot vai katrā ģimenē.
Lai arī ziema vēl joprojām neļauj aizmirst par sevi un no rītiem pamostoties atgriežas gluži vai Ziemassvētku izjūtas, tomēr Lieldienu pirmssvētku drudzis sāk iemājot vai katrā ģimenē. Kā rotāsim māju, kā klāsim galdu, kā krāsosim olas un – vai neizmēģināsim ko jaunu, nebijušu. Varbūt šogad Lieldienu rīts atnesīs kādu pārsteigumu un galdu ierasto olu starpā rotās arī pa kādai neparastākai. Lai kā arī visiem, it īpaši maziem bērniem, gribētos domāt, ka olas Lieldienās dēj garausis, dārzā paslēptās, visticamāk, tomēr dējusi vista. Uz Lieldienām cilvēku interese par olām, protams, īpaši palielinās un galdā tiek celtas ne tikai ierastās vistu olas, bet uzturā lietojamas visu mājputnu – vistu, tītaru, zosu, pīļu, pērļvistiņu –olas. Pēdējā laikā esam iecienījuši arī eksotiskāku putnu dējumus – paipalu, fazānu un strausu. Tās no ierastajām vistu olām atšķiras ar lielumu un pēc garšas. Zosu un pērļvistiņu – olām ir biezāka čaumala, bet vistu un paipalu – plānāka un trausla. Ūdensputnu olās ir vairāk dzeltenuma nekā baltuma.
Ir arī tādas olas, kuras netiek krāsotas un celtas galdā.
Izrādās, ka ar lielāko olu Latvijā var lepoties paugurknābja gulbis, bet ar mazāko – zeltgalvītis.
Visi putni vairojas, dējot olas. Daži putni dēj vienreiz gadā, bet citiem gadā ir vairāki dējumi. Olas no virspuses klāj blīva čaumala, kas aizsargā mazuli attīstības laikā. Dabā iekārtots tā, ka putnu olas jau iekrāsotas, tiesa gan, ne skaistumam, bet tāpēc, lai ienaidniekam tās būtu grūtāk pamanīt.
Bet mums, gatavojoties Lieldienām, atliek vien sarūpēt labi daudz krāsojamā materiāla un mēģināt sacensties ar no dabas krāsotajām.
Izrādās, pasaulē pārtikā lieto arī savvaļas putnu, piemēram, kaiju olas. Tām ir īpatnēja garša. Ir valstis, kurās šo olu tirdzniecība nav atļauta.
Vistu olas
Vistas olu krāsa – baltas, krēmkrāsas vai brūnas – ir atkarīga no vistas šķirnes un no ēdināšanas īpatnībām. Procentuāli olā baltuma ir vairāk nekā dzeltenuma. Arī dzeltenuma spilgtums ir atkarīgs no putna šķirnes un barības. Vistiņām labāku olu dēšanai nepieciešams sabalansēts uzturs, svaigs gaiss un pastaigas. Vistu olas masa vidēji ir no 52 līdz 65 gramiem. Parasti visas ēdienu receptēs izmanto tieši šo putnu olas.
Pīļu olas
Pīļu olas parasti ir baltas, taču muskusa pīļu olas pēc izskata ir it kā ar vaskainu čaumalu un zaļganpelēkā tonī. Tās sver apmēram 90 gramu. Vienā gadā pīle izdēj no 80 līdz 100 olām. Tās jāvāra apmēram 10 minūtes. Pīļu olas ieteicams izmantot konditorejas izstrādājumu pagatavošanai un pankūku cepšanai.
Zosu olas
Zosu olām ir balta matēta čaumala, vidējais vienas olas svars ir ap 160 gramu – apmēram trīs reizes smagāka par vistas olu. Vienā gadā zoss izdēj vidēji 35 līdz 50 olas atkarībā putna šķirnes un barošanas. Salīdzinot ar vistas olu, zosu olas ir gan ilgāk jāvāra – 10 līdz 15 minūtes, gan arī ilgāk jācep. Pēc garšas tās ir līdzīgas vistu olām, tikai tās baltums ir nedaudz sīkstāks. Zosu olas ieteicams izmantot kūku cepšanai, jo, mīklā iecilājot saputotu zoss olu baltumu, kūka izdodas stingrāka un nesakrītas.
Paipalu olas
Pēdējā laikā paipalu olas kļūst aizvien pieprasītākas un ir nopērkamas lielveikalos. Tās tiek uzskatītas par delikatesi. Olu čaumala ir zaļganpelēka līdz krēmkrāsas ar dažādu toņu un izmēra raibumiem. Vienas oliņas svars ir astoņi līdz 18 grami. Tātad piecu paipalu olu svars vidēji atbilst vienas vistu olas svaram. Paipalu olās ir vairāk olbaltuma nekā pārējo mājputnu «ražojumiem». Tās ir vērtīgākas par vistu olām pēc barības vielu daudzuma. Paipalu olās ir arī mazāk kaloriju un tauku, bet vairāk D vitamīna. Tās jāvāra piecas minūtes. Oliņas galvenokārt izmanto mazām uzkodām, salātos un maizītēm. Izrādās, ka paipalu olas var arī marinēt. Tās ir garšīgas un glīti izskatās galdā – gan ceptas, gan vārītas.
Pērļvistiņu oliņas
Tās ir līdzīgas vistu olām – baltas vai brūnas, vienkrāsainas un arī ar raibumiņiem. Vienas olas svars ir 35 līdz 50 grami. Gadā vienai vistiņai var būt 90 līdz 100 oliņu. Galdā tās izskatās dekoratīvas. Ieteicamas bērnu uzturā, labi noder ēdienu dekorēšanā.
Strausu olas
Latvijas veikalos tās nav nopērkamas, taču vairāki zemnieki sākuši šos putnus audzēt. Strausa olas parasti ir dzeltenīgi baltas. Viena ola sver ap diviem kilogramiem. Ar olu kulteni, kas pagatavots no vienas strausa olas, var pabarot desmit cilvēku.
