Gausi nāca, drīz aizgāja tā bagāta liela diena.
Gausi nāca, drīz aizgāja
Tā bagāta Liela diena:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Iet pār kalnu kūpēdama.
Saulīte parādās arvien biežāk, tā ienes gaismu un pavasarīgu noskaņu ne tikai dabā, bet arī cilvēku dvēselēs. Pelēkais laiks pagājis, atgriežas dzīvesprieks un griba darboties. Saules un Zemes savstarpējais novietojums izlīdzinājis dienas un nakts garumu. Sākas jauns dzīvības cikls. Lieldienas ir klāt. Ne velti līdz 16. gadsimtam jaunais gads Eiropā un ne tikai tur sākās ar Lieldienām, ar saullēkta sagaidīšanu.
Latviešu tautas tradīcijās Lieldienas ir pavasara svētki. Mūsu senči tiem gatavojās rūpīgi. Gādādami par tīrību, Alsungā pat cūku vilka atmuguriski uz dīķi mazgāt. Ticēja, ka tad visu gadu mājās būs tīrība un arī zirnekļi neaudīs savus tīmekļus. Arī pašiem Lieldienās bija jāvelk mugurā jauni krekli. Ticējumi vēsta:
Lielajā piektā, gaismai austot, vajag izslaucīt visas istabas un mēslus aiznest pār robežu otra zemē, lai vasarā neuzmāktos dunduri, lapsenes, odi un citi kaitīgi kukaiņi. Kas to izdara, tas gada laikā būs no kukaiņiem pasargāts. Tie gan salasīsies pie robežas, bet pāri neies.
Lieldienu rītā jāiet upē mazgāties, lai visu gadu būtu vesels.
Neatņemama svētku daļa bija dziedāšana. Tā saistījās ar sauli, pavasara atnākšanu, šūpoļu kāršanu un šūpošanos. Šūpošanās laikā dziedāšana izvērtās par apdziedāšanos:
Iešūpoja, ielīgoja,
Kas iekāpa šūpulī!
Greizu ratu taisītājs –
Tas iekāpa šūpulī.
Ticēja, ka Lieldienu šūpošanās veicina auglību, zināmā mērā tā bija saistīta ar atdarināšanas maģiju. Ticējumi stāsta, ka Lieldienu rītā saule lēkdama dejo, rotā un šūpojas. Lieldienu rītā vajadzēja vērot saules šūpošanos. Atdarinot šūpošanos, cilvēki gribēja veicināt spēku un auglību druvās un tīrumos. Lieldienās šūpojās, lai būtu gari lini, lai telītes barojas, lai odi nekož:
Ai, odiņi, masalīši,
Neēdiet šovasar:
Jau es gan šūpojos
Visas trīs Lieldieniņas.
Jo augstāk Lieldienās šūpojas, jo garāki aug lini.
Ja kāds, kas agrāk Lieldienās taisījis šūpoles, nu tās vairs neceļ, tad labie gari atriebs viņam par to.
Ola ir dzīvības spēka, saules simbols. Lieldienās, dalot un mainot olas, līdzi tika teikti veselības un laimes vēlējumi. Līdz ar to tās kalpoja savstarpējas labvēlības, savstarpējo simpātiju izrādīšanai. Olu krāsošana latviešiem pie senākajām tradīcijām nepiederēja. Ticējumi vēsta:
Lieldienās jāmainās ar olām, citādi nākamajā vasarā vistas nedēs.
Lieldienās bērniem vajag ēst daudz olu, lai augtu apaļi kā olas.
Pēc preses materiāliem sagatavoja Gunta Trana
