Lieldienas – vieni no nozīmīgākajiem svētkiem kristiešu kalendārā, tomēr tie ir ne tikai Jēzus Kristus augšāmcelšanās, bet arī ziemas aiziešanas un pavasara sagaidīšanas svētki.
Lieldienas – vieni no nozīmīgākajiem svētkiem kristiešu kalendārā, tomēr tie ir ne tikai Jēzus Kristus augšāmcelšanās, bet arī ziemas aiziešanas un pavasara sagaidīšanas svētki.
Lieldienu simboli visiem ir labi zināmi. Bet kā ir ar tradīcijām? Lieldienas ir nozīmīgi svētki ne tikai Latvijas, bet arī citu pasaules valstu iedzīvotājiem. Atšķirības šo pavasara svētku svinēšanā atkarīgas no ticības, it īpaši katoļu, pareizticīgo un protestantu vidū.
Rumānijā Lieldienas saistās ar dabas atdzimšanu un dvēseles attīrīšanu no grēkiem. Cilvēki uzkopj mājas, pirms došanās uz baznīcu nomazgājas un ietērpjas jaunās drānās. Pēc Lielā gavēņa galdi vai lūst no dažādiem gardumiem, un starp ēdieniem izceļas spilgti krāsotas olas.
Polijā nedēļu pirms Lieldienām dēvē par Svēto nedēļu, un tā sākas ar Pūpolu svētdienu. Sākotnēji šo dienu sauca par Palmu svētdienu, un tās neaizstājami atribūti bija palmu zari un lapas. Šajā dienā atzīmēja Kristus triumfālo ierašanos Jeruzalemē. Zemēs, kur palmas neaug, tās aizstāj ar citiem augiem. Piemēram, Polijā – ar pūpolu vai avenāju zaru, izrotājot to ar lentēm, ziediem un lapām.
Polijā Lielajā Piektdienā nedrīkst kaut mājdzīvniekus un cept maizi, mājās ir jāaizklāj spoguļi. Nedrīkst arī ķemmēt matus, jo tā ir sēru diena.
Bulgārijā katra ģimene Lieldienās nopērk jaunu māla šķīvi, kuru izmanto tradicionāli sarkanā krāsā krāsotām olām. Dienu vai divas pirms Lieldienām katra bulgāru ģimene sūta dāvanu turku draugiem – maizes kukuli un desmit līdz piecdesmit sarkanu olu. Turki savukārt dāvanas nesējam iedod nedaudz naudas. Agrākos laikos saimniece dāvināja pa olai katram viesim, bet tagad tās saņem tikai bērni. Arī olu cīņas ir plaši izplatīta tradīcija.
Francijā Lieldienas ir vieni no vissvarīgākajiem svētkiem. Franči tos sāk svinēt jau vairākas nedēļas pirms Lieldienām. Veikalu skatlogi ir izrotāti ar baltās un melnās šokolādes zaķiem, cāļiem, zvaniem un zivīm, kas ir nozīmīgi Lieldienu atribūti.
Zviedrijā nedēļu pirms Lieldienām cenšas nerīkot kāzas un kristības. Zviedru ticējumi vēsta, ka Lieldienās īpaši aktīvas bijušas raganas. Lieldienu rītā cilvēki nesteidzās kurt pavardu, jo uzskatīja, ka pirmā sieviete, no kuras mājas paceļoties dūmi, esot ragana.
Zaļajā Ceturtdienā vai Lieldienu priekšvakarā zēni un meitenes pārģērbjas par raganām un staigā no mājas uz māju. Ja viņi atnes Lieldienu vēstulīti, saimniekam bērni jāpacienā ar saldumiem vai jāiedod viņiem kāda monēta.
Krievijā olu apgleznošana kļuvusi par tautas mākslu. Tiek rīkoti tirdziņi, kur var nopirkt īstus meistardarbus. Katrai olai ir savs dizains un krāsa, kas iegūta īpašā veidā.
Dienvidamerikas valstīs ļoti nozīmīga ir Svētā nedēļa. Dienvidamerikā Lieldienu simbols nav zaķis un olas. Pēc baznīcas apmeklējuma svinības parasti turpinās diezgan skaļi: svilpes, baznīcas zvani, orķestris un uguņošana, tā ir neatņemama šo svētku daļa.
Izrādās, pat Āfrikā Lieldienas ir gaidīti svētki, tomēr afrikāņu rituāli nesaistās ar pavasara atnākšanu tik cieši kā Eiropā. Kristīgajai ticībai izplatoties arī šajā kontinentā, Lieldienas ieņem arvien nozīmīgāku vietu daudzu Āfrikas tautu kalendārā. Baznīcas pirms Lieldienām tiek izrotātas no auduma izgatavotiem tauriņiem, ziediem, banānkokiem un citiem dabas tēliem.
Afrikāņi dejo arī ceremoniālās dejas. Gaļas Āfrikā ir ļoti maz, un tā ir dārga, tāpēc jebkuri atturības noteikumi zaudē savu aktualitāti – gavēnis, kādu varētu ievērot rietumnieks, ir Āfrikas iedzīvotāju ikdiena.
