«Latvisks Lieldienu jampadracis», «Olu parāde un olu kaujas», «Zaķu skrējiens» – dažādi nosaukumi ir Lieldienu pasākumiem, kas rīt notiks gan pilsētā, gan laukos. Ja laiks būs labs, simtiem jelgavnieku dosies uz Pils parku, kur Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Studentu klubs sadarbībā ar pilsētas pašvaldību rīko Lieldienu pastaigu – svētku pasākumu, kas notiek jau 18. reizi un kļuvis par pilsētas zīmolu.
Lieli sarīkojumi, kuros piedalās profesionāli mākslinieki, šovmeņi, uz kuriem nāk simtiem vai pat tūkstošiem cilvēku, prasa arī ievērojamus līdzekļus. Taču «pastaiga», kā atzīst šīs tradīcijas rosinātāja Studentu kluba vadītāja Anita Prūse, ir forma, kurā pasākuma rīkotāji tik ļoti nesasprindzinās. Dzimta augPils parka zaķu lomās darbojas padsmit Studentu teātra aktieri, deju kolektīvu un koru dalībnieki, bet galvenie varoņi ir paši Lieldienu svinētāji, kas atnākuši, lai šūpotos, kaulētos un ripinātu olas – kopā bez steigas baudītu pavasara atmodu. A.Prūse piebilst, ka lielisks akcents, kas iekļāvās Lieldienu pastaigas programmā pirms gadiem desmit, ir Jelgavas Domes karotīšu dāvināšana jaundzimušajiem jelgavniekiem. Lieldienu pastaigas māksliniece folkloras kopas «Dimzēns» vadītāja Velta Leja teic, ka šoreiz viņai ir īpašs prieks pils pagalmā sveikt vecākus un viņu atvasītes, jo šoreiz starp tām ir arī māsas mazmeitiņa. Smaids rada smaiduTeātra pilsētā Valmierā dzimušais un augušais Uģis Točs LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātē pieveica nepilnus četrus kursus, taču līdz bakalaura grādam netika. Viņu gan joprojām interesē veselīga uztura jautājumi, taču, studējot Jelgavā un spēlējot Studentu teātrī, puisis saprata, ka vēlas kļūt par profesionālu aktieri. Tā nu LLU vietā Uģis absolvējis Kultūras koledžu un tagad darbojas Rīgā improvizācijas teātrī «Impro Zoo». Taču saikne ar pirmo augstskolu un Studentu klubu Uģim ir saglabājusies. Tā jau vairākus gadus viņš Lieldienu pastaigā tēlo zaķi. «Ja redzu, ka cilvēks, ieraugot mani, pasmaida, rodas enerģija, lai pasmaidītu pretī vēl trim cilvēkiem,» saka U.Točs. Mazie bērni gan dažkārt pirmajā brīdī nobīstoties, kad liela zaķa galva pēkšņi parādās nezin kur. Pozitīvo lādiņu dažkārt citiem varot dot ar mazu, bet ne ļaunu riebeklībiņu, piemēram, uz brīdi nozogot kādam cītīgam krāsotājam olu vai bēgot no tiem, kuri grib ar tevi kopā nofotografēties. «Nekur jau netiek afišēts, ka Lieldienu pastaigas komanda nāk no studentiem, taču LLU ir nozīmīga Jelgavas sabiedrības daļa,» piebilst U.Točs. Mājās nav kas pamācaVairākas Lieldienu pastaigas pieredzējusī olu krāsošanas pratēja Ina Hercmane dzīvē, kā pati saka, esot «riebīga učene», kas Platonē un Kalnciemā skolā māca meitenēm mājturību. Viņa ir arī LLU deju kolektīva «Skalbe» vadītāja. «Es pat nezinu, no kurienes man tā enerģija. Laikam tādēļ, ka nodarbojos ar to, kas patīk, izdodas un cilvēkus priecē,» spriež I.Hercmane. Ar kritisku aci skatoties, viņa novērojusi, ka, salīdzinot ar laiku pirms tā saucamās krīzes, Lieldienās Pils parkā audzis nepieskatītu, nekaunīgu pusaudžu skaits. Tie, piemēram, krāsošanai prasot uzreiz trīs sponsoru dotās olas. Reizēm no krāsotavas pazūd kaut kas no dekorācijām vai kāda cita bērnu krāsotā ola. Skolotāja uzteic pastaigas vadītāju A.Prūsi, kurai, liekas, viss šajā kultūras darbā iet no rokas. Tomēr pati viņa esot uztraukusies un nonervozējusies vairāk par citiem.
