Viss notika kā filmā. Senam paziņam sieva atnāca mājās un paziņoja: «Gribu džipiņu!».
Viss notika kā filmā. Senam paziņam sieva atnāca mājās un paziņoja: «Gribu džipiņu!» Kamēr privātajā sektorā strādājošajam un mazliet virs vidējā pelnošajam vīram drusku tā kā saļodzījās ceļgali un caur smadzenēm izskrēja, ko otra puse atkal ieņēmusi galvā, kundze paspēja nobērt, ka draudzene viņu paņēmusi līdzi nelielā izmēģinājuma braucienā ar jauno «Džimniju». Tas esot tik «foršs»! Un tagad tieši tādu gribas arī viņai.
Atausa apskaidrība – runa ir par japāņu «bobiku», mazizmēra apvidus auto «Suzuki Jimny». Kaut arī pēc nelielas pierunāšanas vīrs pat piekrita «Jimny» izmēģināšanai, turpceļā viņš devās ar pārliecību, ka, lai kas arī sievai uznācis, tas ir tikai īslaicīgs untums un pirkts noteikti nekas netiks, paliekot pie gana labās «korollas», taču «iekrita» arī pats….
Ārēji vizuāli komiskais, džipu kategorijai tikai nosacīti atbilstošais trīsdurvju braucamrīks sākotnēji «paņem» ar mistiski neizskaidrojamu pievilcību un glītu, mīlīgu formu, ko efektīgi papildina piecpadsmit collu riteņi (platums 205), un zināmu akcentu piedod it kā izvalbītie priekšējie lukturi. Pārsteigumi nebeidzas arī salonā, kas, kā par brīnumu, pietiekami ērts ir ne tikai maza auguma braucējiem. Spītējot it kā necilajam 1,3 litru benzīna dzinējam un nieka astoņdesmit pieciem «zirgiem», jocīgais džipiņš lielpilsētas krustojumos kā palēkdamies demonstrē mazliet pat apskaužamas dinamikas spējas. Iebraukšana tukšākā nomales ielā beidzas ar skatiena atduršanos spidometrā un spēju saraušanos – cerams, tas, kas te nupat kā stāvēja, nebija ceļu policists…. Ko, šim autiņam nav pastāvīgās četru riteņu piedziņas? Svaru kausi pamazām nosveras par labu «Jimny», un izšķirošu lomu nospēlē sniega un dubļu kokteilī (kur ar to pašu «korollu» būtu garantēta iesēšanās) «izprovocētais» pazeminātais pārnesums, kas autiņu «izvelk» kā nieku.
Tās pašas dienas vakars aizritēja smalkos aprēķinos. Pārdodot «toijotu» un izdarot pirmo iemaksu, ikmēneša maksājums par astoņus tūkstošus latu (bāzes modelis maksā Ls 7000) vērto «Suzuki Jimny» liekas gluži vai tikpat komisks kā pats braucamais. No «automāta» uzreiz tika nolemts atteikties, jo astoņsimt latu par šādu «prieku» likās pārāk daudz.
Kopš džipiņa pirkuma jau aizritējuši vairāk nekā piecpadsmit kilometru tūkstoši, un saimniece atzīst, ka tas kalpo uzticīgi. Ja uz šosejas mazais japāņu «Džimnijs» ir vienkāršs pārvietošanās līdzeklis, tad lauku apvidos tajā pamostas īsts «zvērs», kam neviena smaile nav par augstu.
