«Lūdzu jūs pārdot man «Mežkalēju» kompleksa siena šķūni, ūdenstorni un divas skābbarības bedres – objektus, kas atrodas uz zemnieku saimniecības «Mežkalēji» zemes,» tā pērn septembrī akciju sabiedrībai «Platone» rakstīja Abakars Gasanhanovs.
«Lūdzu jūs pārdot man «Mežkalēju» kompleksa siena šķūni, ūdenstorni un divas skābbarības bedres – objektus, kas atrodas uz zemnieku saimniecības «Mežkalēji» zemes,» tā pērn septembrī akciju sabiedrībai «Platone» rakstīja zemnieku saimniecības «Mežkalēji» uzraugs Abakars Gasanhanovs. Kompleksu nodeva privatizācijai,
bet ne Abakaram…
«Mežkalēju» saimniece Maiga Landmane pārvaldīt zemnieku saimniecību, kā arī slēgt visus ar likumu atļautus darījumus, lietot, saņemt ienākumus un darīt citas lietas pilnvarojusi Abakaru, kas, strādājot ar sirdi un dvēseli, izaudzējis daudzas elitāras klases aitas ar ciltsrakstiem.
Abakars stāsta, ka nedrīkst stāvēt uz vietas, saimniecība ir jāpaplašina. Viņš nolēma iegādāties akciju sabiedrībai «Platone» piederošā objekta – apmēram piecus gadus novārtā atstātā mājdzīvnieku kompleksa – daļu, kas atrodas uz saimnieces M.Landmanes zemes.
Savulaik «Platone» bija viens no lielākajiem lauksaimniecības uzņēmumiem mūsu rajonā. Gāja laiks, un viss mainījās. Akciju sabiedrību pērn decembrī pasludināja par maksātnespējīgu. Kompleksu «Mežkalēji» kā vienotu objektu gribēja pārdot pāris izsolēs, taču uz to neviens nepieteicās. Līdz ar to Abakaram bija cerība tikt pie kārotās kompleksa daļas. Viņš «Platones» valdei iesniedza iesniegumu ar lūgumu ļaut iegādāties kompleksa dažas ēkas.
Sīvā konkurence
Pa to laiku Abakaram bija uzradies konkurents – viens no divu ģimeņu lauksaimniecības uzņēmuma «Jaunplatone» vadītājiem Igors Pulle. Akciju sabiedrības «Platone» valdes sēdē vienbalsīgi nolēma piekrist «Mežkalēju» kompleksu nodot privatizācijai I.Pullem, jo viņš bija ar mieru to privatizēt kā vienotu objektu, un tas ir saskaņā ar dibināšanas pilnsapulces apstiprinātajiem inventarizācijas sarakstiem, kā arī nav pretrunā ar uzņēmuma statūtiem.
«Zaudēju tikai tādēļ, ka vēlējos to kompleksa daļu, kas atrodas uz saimnieces zemes. Kam man to otru uz svešas zemes?» neizpratnē jautā Abakars. Viņš stāsta, ka laikā, kad vēlējies privatizēt daļu kompleksa, tā ēkām vēl bijuši logi. Tagad situācija novārtā atstātajā kompleksā pasliktinoties aizvien vairāk.
Abakars, nolēmis cīnīties, meklēja taisnību gan pagasta Padomē, gan Jelgavas policijā un citur. Vēlamo viņš neieguva. Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvalde, izskatot visus materiālus, atteica ierosināt krimināllietu par kompleksa «Mežkalēji» nelikumīgu nodošanu privatizācijai I.Pullem. Savukārt Platones pagasta Padome paskaidroja, ka pieņemt lēmumus par akciju sabiedrības objektu privatizāciju nav tās kompetencē. Uz brīdi Abakaram nolaidušās rokas, tomēr tad viņš saņēmies un savu taisnību mēģināšot panākt tiesas ceļā.
Bija strīds, nevis vienošanās
Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vecākais referents jurists Uldis Grīnbergs skaidro, ka pēc likuma zemes īpašniekam ir pirmpirkuma tiesības iegūt savā īpašumā ēkas un būves, kuras atrodas uz viņa zemes. Tādējādi Abakaram bija pirmpirkuma tiesības tieši uz kompleksa daļu, kas atrodas uz M.Landmanes zemes.
Akciju sabiedrības «Platone» valdes priekšsēdētāja Dzintra Tartilova (viņa piedalījās sēdē, kurā lēma par «Mežkalēju» nodošanu privatizācijai) «Ziņām» stāsta, ka jau dibināšanas pilnsapulces sarakstos noteikts, ka pretendentiem, kas «Mežkalējus» privatizē kā vienotu objektu, ir pirmtiesības. «Mēs pārkāptu savu nolikumu, ja lemtu par labu Abakaram jeb nodotu privatizācijai tikai daļu kompleksa,» teic Dz.Tartilova. Viņa arī paskaidro, ka daudz labāks variants būtu, ja Abakars ar I.Pulli būtu varējuši vienoties, jo pretendenti uz «Mežkalēju» atsevišķām daļām vai ēkām varēja pieteikties, savstarpēji vienojoties, taču pretendentiem jābūt uz visām kompleksa ēkām. Diemžēl Aabakars ar Pulli nevarēja labprātīgi vienoties, viņu starpā izcēlies strīds. Pēcāk I.Pulle bijis tiešs – «Visu vai neko!» – bet Abakars uzstājis, ka viņam vajadzīga un pienākas tikai viena kompleksa daļa. «Kas notiktu ar otru daļu? Jau tagad kompleksa ēkas demolē un apzog. Atdevām vienam cilvēkam, lai saimnieko. Turklāt objekts 15 252 latu vērtībā tika nodots privatizācijai tikai par akcijām, nevis par naudu,» stāsta Dz.Tartilova. Uzzinājusi, ka Abakars nolēmis vērsties tiesā, viņa mierīgi noteica, ka likums to aitkopim neliedz darīt. «Lai tad tiesa lemj, kam šajā sarežģītajā situācijā ir taisnība. Nesaprotu, kāpēc Abakars tikai tagad vērsīsies tiesā, ja to jau solīja darīt krietni agrāk,» prāto bijušās «Platones» valdes priekšsēdētāja.
I.Pullem lieli plāni
«Kopš 1987. gada strādāju «Platonē» par galveno enerģētiķi,» stāsta strīdus objekta – kompleksa «Mežkalēji» – īpašnieks Igors Pulle, «Abakars bija padotais, un viņu vienmēr vajadzēja «turēt rokās», kontrolēt katru viņam uzdoto darbu. Viņš ir strādīgs, bet ne tik prātīgs. Abakars grib, bet nezina, kā to mūsu laikos pareizi darīt. Kad kompleksu izsolīja, gāju pie Abakara ar piedāvājumu dibināt trešo firmu, papildus katra no mums jau esošajiem uzņēmumiem. Peļņu dalītu uz pusēm. Viņš nepiekrita. Un tā pieteicos uz visu kompleksu. To nevar dalīt uz pusēm. Kompleksam ir kopīgs pazemes ūdensvads u.c. ne mazāk svarīgi elementi. Tas nesastāv no atsevišķām vienībām, bet gan ir vienots.» I.Pulle pie Abakara vērsies ar vēl kādu piedāvājumu. Proti, jaunais īpašnieks bija ar mieru, ka aitkopis turpina glabāt sienu un vilnu kompleksa telpās, taču tas atsvērtu zemes nodokli, kas I.Pullem piecu procentu apmērā no zemes kadastrālās vērtības ik gadu jāmaksā M.Landmanei – zemes, uz kuras atrodas kompleksa daļa, īpašniecei. Abakars darījuma dokumentu parakstīt atteicies.
I.Pullem ir lieli, lai gan līdz galam vēl neprecizēti, plāni saistībā ar iegādāto kompleksu: «Nodarbošos ar liellopu audzēšanu, kā arī ar cūkkopību, kā līdz šim. Domāšu par pārstrādi.»
Savukārt Abakars jau labu laiku domā par saimniecības paplašināšanu. Viņš savā kompleksa daļā vēlas redzēt mājputnus – zosis un tītarus skrienam.
Un, visticamāk, tiesas kompetencē būs izlemt, vai kompleksā «Mežkalēji» skanēs «Mūūū» vai «Ga – ga – ga».
