Šonedēļ valdības gaiteņos un Saeimas zālē tika «sacirsts daudz malkas» – dienām un naktīm debatējot un kašķējoties, apšaubāmā izeja no krīzes bruģēta ar ierindas pilsoņu sūri grūti pelnītajiem latiem.Grīļīgā stabilizēšanaAtbalstīts ekonomikas stabilizācijas plāns, vienlaikus pārkāpjot visos laikos nerakstītu ekonomiskās krīzes «tabu» un veicot «pieplusojumus» teju visu nodokļu likmēs. Maciņš plašāk būs jāver ikvienam neatkarīgi no tā, vai tiks maksāti rēķini par elektrību, ūdeni, medikamentiem vai dzerts šķidrums ar grādiem vai bez, vai iegādātas grāmatas, vai abonēta periodika. Kā uzspēlēta labdarība tiek pasniegta ienākumu nodokļa samazināšana, taču no samērības tur saskatāms gaužām maz – divi procenti mazāk nemūžam neatsvērs to slogu, kas radīsies, koriģējot pārējos nodokļus un nospiežot strādājošo personīgos budžetus vēl jūtamāk. Tiesa, ne jau visi gatavi ar to samierināties, un protesta akcijas, var uzskatīt, ir tikko kā sākušās – preses izdevēji vērsušies Briseles institūcijās, bet telekomunikāciju biznesā strādājošajiem izteikts aicinājums problēmu gadījumā pasludināt bankrotus un pārcelties uz kaimiņvalstīm.Valodu mācēt nav akmeņus krautLatvija pārdzīvo ne vien ekonomisko krīzi, bet arī miniatūru blamāžas kampaņu. Var tikai iztēloties ironiskus smīnus to potenciālo investoru sejās, kuri, kanālā «Bloomberg Television» noskatījušies interviju – izgāšanos ar Latvijas finanšu ministru Ati Slakteri, pie sevis nodomāja par mūsu valsti ne tās glaimojošākās lietas. Un izblamēt valsti palīdzēja ne jau tikai valodas barjera – lielā mērā pie vainas bija arī nespēja sakarīgi formulēt domas, kas radīja zināmu pamatu apšaubīt ministra kompetenci savā jomā. Publicitātes reitingi internetā sasniegti gana augsti, tā ka var uzskatīt – blīkšķis sanācis pamatīgs, un te maz līdzēs premjera stingrā un aizstāvošā nostāja par čaklo un spējīgo ministru…Izpalīgu vesels barsLatvijas finanšu problēmas un sākusies lejupslīde pa ekonomikas slidkalniņu iztālēm mobilizējušas gan Ziemeļvalstis, gan citas Baltijas jūras reģiona valstis, kas paudušas gatavību pievienoties Starptautiskajam Valūtas fondam un ES, lai sniegtu palīdzību. Stokholmā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu finanšu ministriem prezentēta valdībā apstiprinātā Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma, kas ar visiem budžeta grozījumiem atzīta par labu esam. Tiesa, joprojām tiek noklusēta summa, kas varētu nonākt Latvijas rīcībā.Neatdosim ne kvadrātmetru!Dienā, kad Saeimā notika balsojums galīgajā lasījumā par novadu karti, pie Jēkabielas nama Rīgā piketā pulcējās vairāk nekā 1000 administratīvi teritoriālās reformas pretinieku no visiem Latvijas rajoniem. Ar daudziem plakātiem, uz kuriem bija rakstīts «Negribam piespiedu laulības», «Iebāziet savu reformu sunim zem astes» u.tml., piketētāji pieprasīja apturēt administratīvi teritoriālo reformu un ļaut arī turpmāk lemt pašiem un dzīvot savā pagastā. Atgādinot par lēmumu paaugstināt PVN, vairāki sanākušie demonstrēja arī oranžu krustu ar uzrakstu «21%… un vāks pāri visam». Ļaudis efektu papildināja, izvēloties diametrāli pretēju muzikālo noformējumu – no tautasdziesmas «Bēdu, manu lielu bēdu» līdz pūtēju orķestra atskaņotam sēru maršam.Varbūt tomēr kastrēt?Šonedēļ atklātībā nākusi informācija par šaušalīgu noziegumu, ko galvaspilsētā pastrādājis kāds agrāk divreiz sodīts vīrietis. Patlaban tiek uzskatīts, ka viņš iemidzinājis un izvarojis sava pudeles brāļa desmit gadu veco meitu. Aizturēts arī kāds četras reizes tiesāts recidīvists, kurš, piedraudot ar pistolei līdzīgu priekšmetu, seksuāli izmantojis divas sievietes, bet vēl kāds piesmējējs apcietināts Valmierā. Pēc šādiem gadījumiem tomēr rodas pamatotas šaubas, vai revolucionāro ideju par šādu subjektu kastrāciju vajadzēja atmest kā nederīgu un nepieņemamu.
