Kuteriem, laivām un jahtām Jelgavā mājvietu būs vairāk, taču trūkst jaunu laivotāju.
Lielupes labajā krastā, kur rudeņos un ziemās kūpēja cukurfabrikas notekgrāvja ūdeņi, šovasar pastaigājas pārīši un krastmalas smiltīs spēlējas bērni. Kaut Lielupes promenādes projekts īstenots par līdzekļiem, kas saņemti, sāpīgi aizliedzot cukura ražošanu, jāatzīst, ka upes krasti pilsētā kļūst pievilcīgāki. Tuvākajos trīs gados pašvaldība, piesaistot ES struktūrfondu līdzfinansējumu, plāno izbūvēt arī promenādi Čakstes bulvārī gar Driksas krastu. Tā paredzēta laivu, kuteru, piestātnēm un āra kafejnīcām. Atpūtniekus vadāt piedāvā diviLai arī īstu laivu piestātņu Driksas malā vēl nav, astoņvietīgā kutera «Frīda» kapteinis inženieris Artis Jansons iepretī viesnīcai Jelgava jau atradis vietu, kur pietauvoties un uzņemt pasažierus. Viņš piestātņu projektu Driksas krastā uztver ļoti pozitīvi. No pamatdarba brīvajā laikā A.Jansons piedāvā vizināšanos atpūtniekiem. Iecienīts esot brauciens apkārt Pils salai. Lai arī kuģot gribētāju saulainās brīvdienās Jelgavā «Frīdai» esot daudz, pagaidām tas ir tikai viens no diviem kuteriem, kas piedāvā jelgavniekiem un viesiem šādu pakalpojumu. Otrs kuteris ar mazliet lielāku ietilpību ir «Pia». Tā īpašnieks Georgijs Novikovs teic, ka negribētu gluži katru brīvdienu nodarboties ar pasažieru vizināšanu. Laiks esot jāatvēl arī mazdēliem, radiem un draugiem. Taču pērn pāris reižu mēnesī viņam tādi izklaides reisi esot sanākuši, un šovasar vizināšanu viņš domā turpināt. Nupat zvanījusi kāda Īrijā dzīvojoša sieviete, kas gribētu māsas kāzās ar kuteri «Pia» izvizināt jauno pāri. Pašu rokām lolots«Pia» līdzīgi «Frīdai» bieži vien kuģo apkārt Pils salai. To nesteidzoties varot apbraukt piecdesmit minūtēs. Dažreiz ar jaunajiem pāriem kuģots arī pa Svēti līdz viesu namam «Jaundobeļi». «Pirms diviem gadiem ar «Piu» bijām aizpeldējuši līdz Rīgai, kur Andrejostā nostāvējām divus mēnešus. Dēls vizināja savus draugus pa kanālu gar Nacionālo operu, Brīvības pieminekli. Tādu iespēju negribēja palaist garām arī Daugavpils radi,» stāsta G.Novikovs «Pia» uzbūvēta 1964. gadā Zviedrijā, tur arī dabūjusi nosaukumu, kas, pēc kapteiņa domām, esot zviedru sievietes vārds. Kad Novikovi «Piu» nopirkuši, tas bijis diezgan bēdīgā stāvoklī. Taču pamazām kuteris saposts, nomainīts motors, un nu jau krasta redzamības attālumā varot kuģot arī pa jūru. G.Novikovs atzīst, ka kutera uzturēšana neesot lēts prieks. Ziemas novietnei vajagot vismaz trīs metru augstu angāru, bet vasarā – piestātni. Kapteinis atzīst, ka vispiemērotākā viņam ir Jelgavas jahtkluba piestātne, jo tajā ir celtnis. Pavasaros «Pia» ūdenī esot jālaiž pamazām, nobriedinot koka korpusu. Līdz nobriešanai tā jānotur celtņa trosēs, jo citādi nogrimtu. «Eks» – Jelgavā lielākaisLielākais kuteris Jelgavā «Eks», kas var uzņemt piecpadsmit cilvēku, arī bāzējas Pils salā, apmēram simt metru lejpus jahtkluba. Tā kapteinis LLU profesors Ēriks Tilgalis stāsta, ka deviņdesmito gadu sākumā «Eks» pārbūvēts no okeāna zvejas kuģa glābšanas laivas. Kuteris iet ne tikai ar motoru, bet pavējā klausot arī ar burām. Atpūtniekus «Eks» gan nevizinot. Kuteris domāts pašu un draugu priekam. Vasarā ik nedēļu braucot peldēties tepat aiz upes līkuma, kur tīrāks ūdens. Tālākais reiss «Ekam» bijis no Jelgavas uz Ventspili. Projektēto Driksas promenādi Ē.Tilgalis vērtē kā iespējai plašāku sabiedrībai parādīt savu lolojumu, ko rotā Jelgavas ģerboņa alnis. Ziemā kuteris, izcelts no ūdens, stāvot apsegts tepat Pils salā blakus savvaļas zirgiem. Bērniem un jauniešiem piemērota vieta«Lielupe pie Jelgavas ir laba vieta bērnu un jauniešu aktivitātēm uz ūdens. Lielajām un arī dārgajām jahtām pie mums ienākt traucē tilti, taču mazajām posmā starp Jelgavu un Kalnciemu ir pietiekami daudz vietas, kur izvērsties jaunajiem burātājiem,» atzīst uzņēmējs Jurijs Rešetilovs. Viņš septiņdesmitajos, astoņdesmitajos gados Jelgavas jahtklubā, brīvprātīgi strādājot, izveidoja jauniešu vindsērfinga sekciju, kuras bruņojumā bija septiņi vējdēļi. Braukuši uz sacensībām Ukrainā, Baltkrievijā. Augot ģimenes rūpēm un darba slodzei, J.Rešetilovs darbošanos ar jauniešiem beidzis, taču ideja, ka ar uzņēmēju atbalstu varētu veidoties jauniešu burātāju skola, viņam vēl aizvien šķiet reāla. Par paaudžu maiņas aktualitāti burāšanā runā arī Jelgavas jahtkluba komadors Aleksandrs Jakovļevs. Jauno burātāju skola jahtklubā jau trīs četrus gadus esot sekmīgi darbojusies. Jahtklubā palikušas deviņas «Lazer» tipa bērniem un jauniešiem domātās jahtas, kam trūkst pielietojuma. Piecpadsmit jahtkluba biedriem esot daudz darba, trūkstot laika nodarboties ar jauniešiem. Savukārt liela daļa no tiem, kuri mācījās burāt, pabeidzot vidusskolu, aizbraukuši studēt uz ārzemēm un Jelgavā manāmi reti. A.Jakovļevs nedomā, ka piestātņu izbūve Driksas promenādē varētu konkurēt ar jahtkluba Pils salas piestātni, kur pašlaik pierakstītas piecpadsmit jahtas un tikpat kuteru.
