Ārkārtas sēdē Jelgavas novada Domes deputāti noraidīja lēmumprojektu par aizņēmuma ņemšanu no Valsts kases Platones pagasta Lielvircavas kultūras nama telpu iegādei. Citi darījuma finansiālie risinājumi tiks meklēti apvienotajā komiteju sēdē 22. oktobrī.
Pašvaldība uz sēdi bija uzaicinājusi Valsts kontroles, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Finanšu ministrijas (FM), Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvjus. Taču ieradušies bija tikai Valsts kontroles padomes loceklis Aivars Ērglis un VARAM Pašvaldību departamenta juriskonsults Aivars Mičuls. Dienu pirms sēdes pašvaldība saņēma KNAB vēstuli, kurā institūcija vērsusi uzmanību, ka «KNAB funkcijās neietilpst likuma «Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu» normu piemērošanas kontrole Jelgavas novada pašvaldībā», tāpēc biroja pārstāvji sēdē nepiedalījās.
Ēkas pirkšana esot izdevīgākā
Iepriekšējā nedēļā pašvaldības darbinieki tikušies ar FM pārstāvjiem, kuri uzskata, ka pašvaldībai kultūras nams ir nepieciešams viss kopumā. Valsts kasē un FM ir apstiprināti nekustamā īpašuma iegādes aizdevuma griesti 200 tūkstošu eiro apmērā, tāpēc FM ir aicinājusi pārskatīt novada pašvaldības budžetu un rast līdzekļus kā pašlīdzekļus. Tāpēc jau sēdes sākumā Domes jurists Dzintars Lagzdiņš aicināja balsot pret sagatavoto lēmumprojektu, jo tas ir pārskatāms un izvērtējamas vēl citas iespējas, kā projektu realizēt. Pašvaldība, paredzot nekustamā īpašuma domājamo daļu pakāpenisku izpirkšanu, negūtu apstiprinājumu aizņēmumam Valsts kasē, līdz ar to lēmumprojekts tagadējā redakcijā vairs nav aktuāls risinājums.
Dz.Lagzdiņš, atsaucoties uz likumu par pašvaldībām, norādīja, ka pašvaldības pienākums ir «rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību». Sēdē vairākkārt izskanēja neapmierinātība ar to, ka publiskajā telpā valda viedoklis, ka pašvaldība plāno iegādāties kultūras namu par nepamatoti augstu cenu. Kā iepriekš uzsvēra pašvaldības pārstāvji, lai novērstu neskaidrības un veicinātu jautājuma caurskatāmību, ņemot vērā iedzīvotāju intereses, pašvaldība ir veikusi ēkas novērtējumu. Lielvircavas kultūras nams ar palīgēkām novērtēts 256 300 eiro apmērā.
Novērtējuma lielumu nosaka arī darījumi ar līdzīgiem objektiem. Tomēr, tā kā šādu darījumu nav bijis ne Jelgavā, ne tuvākajā apkārtnē, iespējams, pat visā Latvijā, nevar salīdzināt pirkumu izmaksas. Līdz ar to šis darījums nav vērtējams kā vispārēja rakstura darījums.
Atsaucoties uz Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3. panta 1. punktu, kurš paredz, ka publiskas personas rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, pašvaldība uzskata, ka mērķi – kultūras nams, kas nodrošinātu kolektīvu darbu, – paredzēts sasniegt ar iespējami mazākiem līdzekļiem. Pašvaldība pārliecināta, ka iegādāties kultūras namu par 569 148 eiro ir izdevīgāk, nekā celt blakus jaunu ēku.
Skatot citus līdzīgus projektus, kas īstenoti novadā, jauna kultūras nama celtniecība izmaksātu aptuveni divus miljonus eiro. Pašvaldība uzskata, ka esošās ēkas iegāde ilgtermiņā joprojām ir izdevīgākais un saimnieciski pamatotākais risinājums. Uzņēmēja nosaukto cenu būtiski ietekmēt nevarot, tādēļ neatkarīgi no vērtējuma esamības jautājums par kultūras nama iegādi skatāms līdzīgu darījumu kontekstā.
Jāizvērtē arī citi varianti
Sēdē tika arī norādīts, ka gan masu medijos, gan no amatpersonu puses izskanējis viedoklis, ka kultūras namu īpašniekam varētu atsavināt. Tomēr ne tiesiski, ne juridiski tas nav korekti. Dz.Lagzdiņš informēja, ka pašvaldība ir saņēmusi vēstules no KNAB un VARAM. Tajās netiek norādīts, ka pašvaldība būtu kaut ko pārkāpusi, izteiktas tikai norādes, ka pašvaldības rīcībai jāatbilst normatīvo aktu prasībām.
A.Ērglis aicināja pašvaldību izlemt, kāds ir tās mērķis – iegādāties nekustamo īpašumu vai nodrošināt kultūras vērtību saglabāšanu un celt kultūras līmeni. Tā vietā, lai iegādātos īpašumu par divas reizes lielāku cenu nekā tā tirgus vērtība, A.Ērglis piedāvāja apsvērt iespēju vadāt kolektīvus uz kaimiņu pagastu. Tāpat viņš atgādināja, ka saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu pašvaldības pienākums ir nodrošināt, ka mērķis tiek sasniegts par iespējami zemāku cenu, un norādīja, ka, iespējams, pastāv arī citi veidi, kā nodrošināt kultūras vērtību saglabāšanu, nepērkot tik dārgu īpašumu.
Arī A.Mičuls sacīja, ka, viņaprāt, līdz šim nav izvērtētas visas iespējas, kā nodrošināt kultūras dzīvi Jelgavas novadā arī bez kultūras nama iegādes. Viņa rīcībā neesot informācijas, ka būtu izvērtēta ne tikai iegāde, bet arī, piemēram, ēkas ekspluatācijas, apkures un iespējamās renovācijas izmaksas, kā arī iespēja piesaistīt ES līdzekļus jaunas ēkas būvniecībai. A.Mičuls gan saņēma pārmetumus, ka ieradies uz sēdi nesagatavojies, jo šī informācija ministrijai nosūtīta pagājušā gada oktobrī. Juriskonsults norādīja, ka vēstuli ir saņēmis, taču viņam trūkst aktuālās informācijas. Viņš nespēja konkrēti pateikt, kuru risinājumu – pirkt kultūras namu par vairāk nekā 500 tūkstošiem eiro vai būvēt jaunu par diviem miljoniem – atbalsta VARAM. A.Mičuls norādīja, ka matemātiski 500 tūkstoši ir izdevīgāk.
Līdz šim Platones pagasts īrējis atsevišķas telpas «Lielvircavai Agro» piederošajā īpašumā. Kopumā īrēti 559,7 kvadrātmetri – zāle, kultūras darba organizatora kabinets un bibliotēka. Nomas maksa pa gadiem atšķīrusies, taču pēc 2012. gada, kad īpašnieks veicis telpu remontu un vērienīgākus finansiālos ieguldījumus nekustamā īpašuma infrastruktūras uzlabošanā, īres maksa palielināta, un pašlaik tie ir 1896 eiro mēnesī. Tādējādi no 2002. gada 1. janvāra līdz 2014. gada septembrim pašvaldība par telpu īri samaksājusi 102 607 eiro. ◆
