Lai gan tikai divus, bet tomēr punktus Zemgales izlases kontā 16. Valsts prezidenta balvu izcīņā Valmierā ieskaitīja arī jelgavniece Liene Pūķe ar piekto vietu 3000 metru skrējienā. «Šis nebija no labākajiem startiem,» atzīst gargabalniece, kuras treniņi šosezon pārsvarā esot mērķēti uz pusmaratona distanci.
Dzimusi jelgavniece, Liene sacensību sarakstos kā Jelgavas pārstāve parādījusies nesen. «Tā ir, līgumu ar Zemgales Olimpisko centru parakstīju ap Ziemassvētkiem,» viņa atklāj.– Kur sportoji un ar ko biji saistīta iepriekš?Pamatskolā mācījos Jūrmalā, bet vidusskolā – Rīgā, kur Ķīpsalā sāku nodarboties ar peldēšanu. Patika, tomēr pamazām nācu pie atziņas, ka šajā sportā acīmredzot, lai gūtu panākumus, vajadzēja sākt agrāk. Citādi ir skriešanā, īpaši garajās distancēs, kas man samērā labi padevās, un kur varu likt lietā arī peldēšanā iegūto izturību un aerobās spējas. Tā nu jau nepilnus divus gadus trenējos pie Jura Beļinska Rīgas klubā «Metroons». Arī manas medicīnas studijas patlaban ir Rīgā, bet Jelgavu izvēlējos, jo šeit dzīvo tētis un manus centienus atbalstījis Zemgales olimpiskais centrs.– Teici, ka trenējies pusmaratonam. Kāds ir tavs režīms un vai esi paveikto pārbaudījusi arī sacensībās?Režīmu nosaka sacensību tuvums. Pamatā trenējos katru dienu. Darba dienās mēdz būt arī rīta treniņi, bet nometnē – pa diviem, trim treniņiem dienā. Šovasar esmu piedalījusies sacensībās «Zelta keda» Mežaparkā, kur 10 kilometros biju trešā. Skrēju 5000 metru Latvijas čempionātā Jēkabpilī, kur finišēju otrā. Spēkus pusmaratona distancē pārbaudīju «Nordea» Rīgas maratonā, kur ieguvu astoto vietu, un Ventspils Piedzīvojumu parka pusmaratonā, kur biju ceturtā kopvērtējumā un trešā savā vecuma grupā. Bet patiesībā 21 kilometrs ir nobriešana brīdim, kad skriešu maratonu. Tam gribu sagatavoties tā, lai nebūtu vilšanās, lai spētu to izdarīt ar gandarījumu un prieku.– Vai tik piesātināts sportiskais grafiks ir sabalansējams ar nopietnajām medicīnas studijām?Stradiņa universitātē esmu piektajā kursā, un studiju slodze milzīga. Bet tieši tāpēc jo būtiskāk liekas sabalansēt garīgo aktivitāti ar fizisko, tad katrā no tām ir vieglāk koncentrēties. Interesanti arī, ka studijās noder lietas no sporta pieredzes, bet sportā – no medicīnas.– Nākotnes mērķis tātad maratons, bet kādi ir tuvākie plāni?Nākamajā nodarbībā ar treneri runāsim par plāniem. Gribētu vēl šovasar sacensībās noskriet 10 kilometrus. Pēc dažām dienām kopā ar vēl vienu treniņbiedreni došos uz Milānu. Sadraudzējāmies ar Itālijas sportistiem un radās iespēja piedalīties kopīgā 10 dienu nometnē. Mans nākamais mācību gads studiju apmaiņas programmā pārcelsies uz Debrecenu Ungārijā, kur arī lūkošu pēc treniņu un sacensību iespējām. Bet brīvajā laikā noteikti būšu Latvijā un centīšos tikt uz Rīgas maratonu.
