– Ak, tad jūs no «Liepājas dzintara»! Tāpēc pēdējās dienas tik daudz to skatītāju. Re, tikai divas kaudzītes ar sienu savācu – tikko ķeros pie darba, kāds uzreiz klāt, – stāsta Tāšu muižā sastaptā sieviete.
– Ak, tad jūs no «Liepājas dzintara»! Tāpēc pēdējās dienas tik daudz to skatītāju. Re, tikai divas kaudzītes ar sienu savācu – tikko ķeros pie darba, kāds uzreiz klāt, – stāsta Tāšu muižā sastaptā sieviete.
Liepājas pusē akcijā «Apceļosim Latvijas pilis!» iekļautās muižas nav spilgtākās un senos vaibstus saglabājušās, tomēr turienes ļaudis ir lepni par savu pagastu vēsturi.
Pirmā no tām – Tāšu muiža – pārsteidz ar to, ka tajā atrodami plaši materiāli, ko var arī iegādāties. Literatūrā par nelielajām muižām var atrast ļoti maz informācijas.
Tāšu muiža pirmoreiz rakstu avotos minēta 1501. gadā, kad kopā ar vēl trijām pusmuižām izlēņota Johanam Krūzem. No 16. gadsimta beigām līdz 17. gadsimta sākumam muiža bijusi Rapu dzimtas pārvaldījumā. 1641. gadā Anna Magdalēna Rapa salaulājās ar Nikolausu Korfu, ar ko arī sākās Korfu dzimtas pārvaldīšanas laiks muižā sešu paaudžu garumā.
1840. gadā muiža pārgājusi grāfa Eduarda Keizerlinka īpašumā, bet 1910. gadā to nopircis Gothards fon Šrēders. 1921. gadā zemi atsavināja valsts un 1922. gadā nodeva Talsu (Tāšu) pagasta īpašumā – kungu mājā tika ierīkota skola.
1734. gadā būvētā kungu māja ir izcils baroka arhitektūras piemineklis. Tā ir neliela vienstāva mūra ēka ar plastiski barokālā formā veidotu fasāžu apdari. Ēkā bijusi krāsns apkure un kamīni, no kuriem saglabājušies trīs Latvijā unikāli kamīni ar plastisko dekoru. Vēl kopš 1734. gada ēkā ir akmens portāls, akmens plātņu grīdas iesegumi hallē un gaiteņos, ārdurvju kastes slēdzene un logu viras ar kāšiem. Zālēs ir priedes un ozolkoka parkets, fragmentāri arī sienu panelējums, bet klēts pārseguma aizbērumā atrasti sākotnējo krāšņu podiņi un to fragmenti.
Apstādījumi ap muižu sastāv no vairākām laika gaitā izveidotām augu grupām. Tajos ietilpst bijušais regulārais jeb baroka dārzs, vecais un jaunais ainavu parks, augļu dārzs, parādes pagalma apstādījumi, skolas laikā veidotie apstādījumi un koki vai to grupas, kas ieauguši pašsējā.
Muižas kungu māja Vērgalē celta 18. gadsimtā. Pēc barona Bēra pasūtījuma tā 1837. gadā pārbūvēta, vēlā klasicisma stilā uzceļot otro stāvu un portikus garenfasādēs. Kompleksā – saimniecības ēkas, pārvaldnieka māja, brūzis, klēts, kas celti 19. gadsimtā un daļēji saglabājuši sākotnējo veidolu un dekoratīvo apdari. Ap Vērgales muižu atrodas skaists parks ar dīķiem, kurā mums izdevās redzēt jauku gulbju ģimeni ar četriem vēl pelēkiem mazuļiem. Pašlaik muižā izmitināta Vērgales pamatskola. Vērgales muzeja darbiniece aizrautīgi stāstīja mums, ka, lai arī viņu muižas ēka nav no tām lielākajām un greznākajām, pagasta iedzīvotāji ar to ļoti lepojoties. Vēl viņa uzsvēra, ka rajona skolai liela ir ne tikai ēka, bet arī skolēnu skaits – apmēram trīs simti.
Rudbāržu muižas apbūve izveidojusies 19. gadsimtā. No saimniecības ēkām saglabājušies pārbūvēti bijušie staļļi, dārznieka māja un daļēji pārbūvēta klēts ar klasiskiem motīviem fasādes apdarē. Rudbāržu pils uzcelta 1835. gadā agrākās muižas ēkas vietā. 1882. gadā vēlā klasicisma celtne pārveidota atbilstoši modernā stila prasībām un ieguvusi franču renesanses formas. 1905. gadā pils nodedzināta. To atjaunojot, likvidēts ēkas smailais teltsveida jumts un citi neorenesanses dekorējuma elementi, saglabājot vienīgi fasāžu smago rustojumu. Kopumā celtne iegūst neoklasicismam raksturīgu tēlu. 20. gadsimta 30. gados ēkā atrodas armijas sanatorija, pēc Otrā pasaules kara tur iekārtota Rudbāržu skola.
