1945. gada 31. decembrī Valmierā Sīmaņa baznīcā jāvārdu viens otram teica Herta un Osvalds Liepiņi.
1945. gada 31. decembrī Valmierā Sīmaņa baznīcā jāvārdu viens otram teica Herta un Osvalds Liepiņi. Tagad viņi kopā nodzīvojuši jau 52 gadus.
Liktenis Liepiņu ģimenei nav lēmis bērnus, bet dzīves grūtībām viņi ir pratuši vērsties pretī plecu pie pleca, ar smaidu. Abi ir kopā un arī tagad, kad matus rotā sniegs, izskatās mundri un dzīvespriecīgi.
Sākums Vidzemē
Hertas kundzes dzimtā puse ir Burtnieki. Tur viņa beigusi komercskolu un sākusi strādāt Valmieras bankā, tikām Osvalds Gulbenes rajona Mālmuižā koku pludināšanas kantorī strādājis par galveno grāmatvedi. Osvaldam vajadzējis iet uz banku kārtot darba darīšanas, tur arī viņš saticis Hertu. Jaunajai meitenei, ko noskatījis Osvalds, meitas uzvārds bijis tieši tāds pats kā Osvaldam Herta Liepiņš. Apmēram pēc pusgada Vecgada vakarā abi laimīgie dzēruši kāzas.
Laiki bija grūti, tādēļ mūsu kāzas bija ļoti trūcīgas. Karš bija paņēmis visu. Valmiera bija stipri degusi, un man palicis bija tik, cik mugurā. Tieši tur, kur dzīvoja Osvalds, pāri gājusī fronte aiz sevis visu bija izpostījusi, atceras Hertas kundze.
Pēc kāzām Hertas kundze sākusi strādāt pie vīra koku pludināšanas kantorī, kas atradies slavenā Latvijas soļotāja Jāņa Daliņa mājās. Visus sava darba gadus Osvalds rakstījis atmiņas un piezīmes, vēlāk visu apkopojis literārā darbā «Mežu cirtēji un Gaujas plostnieki». Pa eksemplāram glabājas Mālpils un Turaidas muzejā. Tas vairākkārt lasīts arī pa radio.
Latvijas laikā mans tēvs bija saimnieks. Ziemā mēs, dēli, gājām meža darbos, vedām kokus uz Gaujas krastmalu un pavasarī tos pludinājām uz Baltezeru. Kad bijām nobraukuši līdz galam, saņēmām 200 latu, kas toreiz bija branga nauda, stāsta Osvalds.
Ar laivu Jelgavā
1953. gadā Liepiņu pāris pārcēlies uz dzīvi Jelgavā.
Jelgavā iebraucām ar laivu, tajā gadā te bija ļoti lieli plūdi. Māju pirmo stāvu logi mirka ūdenī. Toreiz Uzvaras ielā pretim linu fabrikai atradās Lielupes pludināšanas kantoris, pie kura varēja piekļūt, ejot pāri laipām. Tad jau kantorī par galveno grāmatvedi strādāju es, lepni piebilst Herta.
Pēc tam Hertas kundze vairāk nekā 20 gadu bijusi grāmatvede lauksaimniecības mašīnu rūpnīcā. Mežrūpniecības ministrijas celtajā mājā Kr.Barona ielā Liepiņu ģimenei ierādīts atsevišķs dzīvoklis (tajā laikā tas bija liels retums, jo cilvēki galvenokārt dzīvoja komunālajos dzīvokļos).
Tagad viņi abi ir pensijā, vasaras vada savā dārza mājiņā kopā ar uzticīgo draugu suņuku Fredi.
Viņš mūsu ģimenē ir mazais ķeizariņš, kam atļauts viss, pat uz dīvāna, uz sava deķīša grauzt kaulu, saka Osvalds.
Laimētais moskvičs
Hertas kundze stāsta, ka agrāk kopā ar draugiem regulāri rīkojuši novusa sacīkstes, pēc kurām gājuši uz restorānu. 1956. gadā viņai līdzi paņēmusies loterijas biļete, bet kādam draugam avīze ar laimīgo biļešu numuriem. Liels bijis pārsteigums, kad noskaidrojies, ka Hertas kundzes biļetes numurs laimējis 25800 rubļu. Tolaik tā bija liela nauda. Bijuši cilvēki, kas, to uzzinājuši, solījušies par biļeti maksāt divreiz vairāk, bet Liepiņi nav bijuši pierunājami. Pēc četriem gadiem ticis nopirkts sarkans moskvičs. Tagad to nomainījis baltas krāsas automobilis, ar kuru visu laiku ir braukusi un arī tagad brauc Hertas kundze.
Ērces pārbaudījums
1993. gadā Osvalds cietis no inficētas ērces. Hertas kundze atceras:
Tas bija traks laiks nāve acīs skatījās. Teicu dakteriem: dariet, ko gribat, bet mums pusotra gada līdz zelta kāzām palicis. Vīrs izķepurojās. 1995. gadā svinējām savas zelta kāzas. Mums apkārt bija visi mums tuvie cilvēki.
Lai arī Liepiņu pārim pašiem bērnu nav, viņi laulības dzīvē ievadījuši ļoti daudz jauno, un tie visi ir viņu bērni.
Ziedi un dziesmas
Osvalds jaunībā bijis liels dziesmu, teātra un dzejas mīļotājs, Hertai toties mīļi ir dažādi rokdarbi. Hertas kundze rāda kādu grāmatu «Dzimtene pie Donas». Agrāk nemaz atklāti to nevarēja lasīt. Uz iekšējā vāka glītā rokrakstā rakstīts novēlējums: «Mīļajai Hertai.»
Šos vārdus vīrs veltījis man un grāmatu uzdāvināja, kad brauca tālu prom no manis, ar lepnumu bilst Hertas kundze.
Ziemassvētkos Liepiņu pāris iet uz baznīcu. Bieži viesi viņu mājās ir daudzie draugi. Liepiņu pārim vienmēr ir paticis ceļot. Būts Krimā, Karpatos, Karēlijā. Hertas kundze nesen bijusi Austrālijā un Anglijā.
Mīlestība vienam pret otru, neizsīkstoša enerģija un milzīgais gribasspēks dzīvot ir lietas, kas Liepiņu ģimeni visus šos garos gadus ir turējušas kopā. Lai Dievs dod 2005. gada nogalē viņiem svinēt savas dimanta kāzas.
