Ja Annas dienā (26. jūlijā) līst, tad būs slapjš rudens. Tā vēsta tautas ticējums. Vasara jau ir pāri zenītam, turpinās siena pļauja, slotiņu gatavošana ziemai, nātru vākšana (to vislabāk darīt, kad nātres ir ziedos).
Ja Annas dienā (26. jūlijā) līst, tad būs slapjš rudens. Tā vēsta tautas ticējums. Vasara jau ir pāri zenītam, turpinās siena pļauja, slotiņu gatavošana ziemai, nātru vākšana (to vislabāk darīt, kad nātres ir ziedos). Izēdinot nātres govīm, sviests arī ziemā būs dzeltens, bet vistas nepārtrauks dēšanu.
Ja nav izredžu pakaišiem sagādāt pietiekamā daudzumā salmus, šim nolūkam pļauj grīsli, gatavo kūdru, zāģu skaidas.
Mēneša sākumā vēl var stādīt kacenkāpostus, sēt turnepšus – ja ir brīvas platības un līst lietus.
Mājdzīvnieku piebarošanai var izmantot dārzeņu lapas.
Jūlijs ir karstākais mēnesis, daudz līst lietus. Ja pēc ganību noganīšanas un apkopšanas uzsēts slāpeklis, tad govīm zāles netrūks. Ja izslaukumi ir lieli, tām papildus jādod spēkbarība. Arī teļiem, kas atrodas ganībās, ir labs dzīvmasas pieaugums – 800 gramu diennaktī –, un sešos mēnešos tie sver jau 160 kilogramu.
Ganībās lopiem dod sāli un ūdeni. Lai dzīvnieki nepārkarstu, kūtī ierīko vēdināšanu: vienā tās pusē izņem logus.
Kazas vēl dod daudz piena, bet karstā laikā tām plaisā pupi. Tie jāsmērē ar kādu speciālu ziedi, taukiem vai vazelīnu. Senāk ap Annas dienu sāka kaut jērus.
Šajā laikā nav grūtību ar cūkām, jo zāles pietiek. Cūkas var ganīt, var pļaut tām zāli, pirms izbarošanas to vēlams sasmalcināt.
Jaunputni jūlijā vairs neprasa tik lielu uzmanību. Tagad jārūpējas par mītņu tīrību. Tītariem ir jauni pienākumi – tie aplasa un apēd Kolorādo vaboļu kāpurus un pēc tam arī pašas vaboles.
Kad siens nopļauts, jāgādā, lai zārdus dabūtu zem jumta, jo, ilgstoši atrodoties zārdā, tas sāk uzsūkt mitrumu un bojājas. Sevišķi tas attiecas uz āboliņu. Sienā vēlams iekaisīt sāli – piecus līdz desmit kilogramus uz tonnu. Tad tas mazāk kūpēs, saglabāsies lapiņas, zaļā krāsa un sienu nebojās peles.
Jūlijs ir arī ārstniecības augu vākšanas laiks. Zied liepas, pļavas āboliņš, pelašķi, vīgriezes, asinszāle un vēl citi noderīgi augi.
Pēc veterinārmedicīnas doktora Jāņa Uzuleņa darbiem
—
Pļavu āboliņš – elpošanas ceļiem, diētiski antiseptisks līdzeklis;
vērmeles, diļļu, ķimeņu augļi – gremošanu veicinoši;
asinszāle – savelkošs līdzeklis ar pretmikrobu iedarbību;
zirgskābeņu ziedi – pret caureju un iekšēju asiņošanu;
melleņu lapas, ievu ogas, ozolzīles – pret caureju;
pelašķi – ēstgribu rosinoši, pret iekaisumu, aptur asiņošanu, der brūču dziedēšanai.
