Nomelnējuši koridora griesti un sienas, izsisti logi, biezā slānī ar būvgružiem klātā slapjā grīda vēl vakar liecināja par cilvēku dzīvībām bīstamu ugunsgrēku, kas sestdienas, 7. marta, vakarā izcēlās 24 dzīvokļu divstāvu mājā Celtnieku ielā 18 Ozolnieku novada Ānes ciemā. Pēc šā ārkārtas notikuma lielākā daļa iedzīvotāju māju uzskata par dzīvošanai nepiemērotu, turklāt pamatīgi trūkumi tai bija jau pirms ugunsgrēka. Turpretī pašvaldība uzskata, ka māja ir atjaunojama, un sākusi novērst ugunsgrēka sekas.
Celtnieku ielas galā starp ciema kultūras namu un būvmateriālu ražotni atrodas divas divstāvu 24 dzīvokļu mājas. Ānenieki stāsta, ka tās celtas drīz pēc Otrā pasaules kara un bija domātas cietumniekiem, kuri strādāja ķieģeļu ceplī. Mūsdienās mājas apdzīvotas daļēji, taču vairākos dzīvokļos mīt ģimenes ar bērniem, kā arī invalīdi. Vienā no šīm mājām – Celtnieku ielā 18 – sestdienas vakarā izcēlās ugunsgrēks, ko Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) novērtēja kā īpaši bīstamu.
Dūmi piepildīja māju piecās sekundēs
Atceroties ugunsgrēku, nama iedzīvotāja Tatjana Gertnere stāsta, ka piepeši savā pirmā stāva dzīvoklī sajutusi deguma smaku. Ieskatījusies krāsnī – nekas, tad atvērusi ārdurvis un ieraudzījusi melnus dūmus, kas nākuši no koridora gala, kur mita no ieslodzījuma vietas atbrīvotais vīrietis, ko apkārtējie saukuši par Stasi. «Piecās sekundēs koridors piepildījās pilns. Tūlīt zvanīju ugunsdzēsējiem,» stāsta T.Gertnere. Viņa piebilst, ka šajā mājā dzīvo jau 15 gadu. Gertneru ģimene, kurā gaida trešo bērnu, iztiek no vīra nopelnītā. Viņa atzīst, ka ģimene dzīvo visai trūcīgi un tai ir komunālo maksājumu parādi.
VUGD Jelgavas nodaļas komandieris Aleksandrs Koržņevskis stāsta, ka sakarā ar apdraudējumu mājas iedzīvotājiem ugunsgrēks tika pasludināts kā paaugstinātas bīstamības, tādēļ glābšanas darbos iesaistījās glābēji arī no Dobeles un Elejas – kopā četras autocisternas un ap divdesmit vīru. «Degošā dzīvokļa durvis bija vaļā. Tajā iekšā neviens vairs neatradās. Trīs cietušos nogādājām slimnīcā. Daži no cilvēkiem, kam mēs sniedzām palīdzību, bija alkohola reibumā, var jau būt bija sākuši svinēt Sieviešu dienu,» stāsta A.Koržņevskis. Viņš piebilst, ka grūti noteikt ugunsgrēka cēloni, bet pieļauj, ka tas varēja būt elektrības īssavienojums vai neuzmanīga apiešanās ar uguni. No divstāvu ēkas, kuras kopējā platība ir vairāk nekā tūkstoš kvadrātmetru, izdega trīsdesmit kvadrātmetru. A.Koržņevskis uzsver, ka dzīvības risks saistījās ar dūmiem. Pārbaudot dzīvokļus, vai kāds tajos nav palicis nepamanīts, ugunsdzēsēji uzlauza visas aizslēgtās durvis. Sienas un griesti vairāk nokvēpuši bija ēkas otrajā stāvā.
Piekvēpušajā dzīvoklī grūti elpot
Vairāki ugunsgrēkā cietušie, tostarp arī T.Gertneres ģimene, savā agrākajā dzīvesvietā atgriezties nevēlas, jo uzskata, ka māja kļuvusi nepiemērota dzīvošanai. Iedzīvotāji meklē pagaidu mitekļus, jo pašvaldības piedāvātā pajumte un ēdiens Ānes jauniešu centrā bija nodrošināti tikai līdz pirmdienai. Otrā stāva iedzīvotāja agrākā pirmsskolas izglītības iestādes «Saulīte» darbiniece Raisa Malaja piebilst, ka viņa ir 1. grupas invalīde un piekvēpušajās telpās nespēj normāli paelpot. «Man pašvaldības darbiniece teica: «Ņem lupatu un sāc tīrīt savu māju.» Es atbildēju: «Ja jums ir veselība, tad varat arī to darīt»,» skumji piebilst cietusī. Vēlāk viņai piedāvāta vieta sociālās aprūpes centrā, bet, viņasprāt, ģimenei būtu vajadzīgs pašvaldības dzīvoklis, kur atrastos vieta arī vīram un dēlam.
Savukārt Tiškeviču ģimene, kas vienīgie ir noskaņoti palikt savā pašvaldības piešķirtajā dzīvoklī, tur nejūtas droši. «Negribu, lai mūsu mājā iemitina bijušos cietumniekus! Man ir bail, ka te vakaros nāk pusaudži, pīpē un kaut ko dedzina,» saka Irina Tiškeviča. Viņa piebilst, ka ir 2. grupas invalīde un drošības labad parasti dzīvokli atstāj tikai divdesmitgadīgā dēla pavadībā.
Ozolnieku novada pašvaldības pārstāve Agnese Launerte informē, ka novada Būvvaldes speciālisti apmeklējuši ugunsgrēkā cietušo ēku. Daļa dzīvokļu atzīti par dzīvošanai piemērotiem, bet daļai nepieciešama atjaunošana. «Ēkas apsaimniekotājs SIA «Āne EP» gatavo nepieciešamo remontdarbu tāmi, un remontam tiks piešķirti pašvaldības līdzekļi. Plānots, ka tuvākajās dienās tiks izvākti atlikušie būvgruži. A.Launerte uzsver, ka paralēli pašvaldība risina jautājumu par pagaidu dzīvesvietas piešķiršanu tiem mājas iedzīvotājiem, kuriem tā nepieciešama līdz dzīvokļu atjaunošanai. Viņa informē, ka ugunsgrēka seku likvidēšanā iesaistījušies arī Sociālā dienesta darbinieki, kas apzina cietušo iedzīvotāju vajadzības. Dienests saņēmis trīs iesniegumus par logu un durvju nomaiņu. Iedzīvotājiem, kuru dzīvokļus skāris ugunsgrēka radītais piedūmojums, nodrošināta iespēja nomazgāties, kā arī izmazgāt veļu Ānes sociālo pakalpojumu higiēnas centrā. Nepieciešamības gadījumā pašvaldība lems par citas dzīvojamās platības piešķiršanu likumā noteiktajā kārtībā. Jau šodien Domes sēdē tiks lemts par dzīvokļa piešķiršanu vienam no ugunsgrēkā cietušajiem iedzīvotājiem.
Pašvaldība informē, ka deviņi no 24 mājas dzīvokļiem ir privātīpašums, kur pašvaldības tiesības kontrolēt tajos dzīvojošos ir ierobežotas. Persona, kura uzturējās dzīvoklī, kur izcēlās ugunsgrēks, tajā mitinājās nelikumīgi, bez īres līguma. Mājas kopējā parādu summa februārī pārsniedza 8,5 tūkstošus eiro, parādu nav tikai četriem no 24 dzīvokļiem. ◆
