Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izbeidzis tā dēvētās oligarhu lietas atlikušo daļu, jo nav konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs. KNAB korupcijas bloka vadošās amatpersonas uzskata, ka prokuratūrai nebija pamata lietu izbeigt.
KNAB ziņo, ka procesa virzītājs, nekonstatējot noziedzīga nodarījuma sastāvu, kas paredzēts Krimināllikuma 219. panta 2. daļā, ar uzraugošā prokurora piekrišanu pieņēma lēmumu kriminālprocesu izbeigt.
Izmeklē piecarpus gadus
Tā dēvētā oligarhu lieta tika ierosināta 2011. gada maijā par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
Sākotnēji lietā bija iesaistītas 11 personas. Izmeklētāji uzskatīja, ka toreizējais politiķis Ainārs Šlesers bija ieinteresēts, lai Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā tiktu iecelts Andris Ameriks, un esot lūdzis Aivaru Lembergu palīdzēt, pretī piedāvājot Ventspils mēram izdevīgus darījumus.
Aizsācēji vairs nestrādā
Ar lietas aizsākšanu un izmeklēšanu savulaik nodarbojās vesela komanda, kuru uzraudzīja toreizējā KNAB apkarošanas bloka vadība – KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe, Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Juris Jurašs un Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore, tiešais priekšnieks tolaik bija kādreizējais KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks. Neviena no šīm amatpersonām birojā vairs nestrādā.
KNAB galvenie pierādījumi balstījās uz viesnīcā «Rīdzene» noklausītajām politiķu un uzņēmēju sarunām, taču ar to nebija pietiekami apsūdzības celšanai, skaidro lietu uzraugošais prokurors Māris Leja. Viņš, izvērtējot KNAB ierosinājumu par kriminālvajāšanas sākšanu, nolēma izbeigt lietu daļā pret A.Lembergu un A.Šleseru.
«Liela daļa noklausīto sarunu bija tāda rakstura, ka var tikai aptuveni saprast, par ko ir runa. Daudz sarunu bija tādas, kurās nebija faktu, kurus pēc tam varētu pārbaudīt. Ja šajās sarunās nebija pavedienu vai pieturas punktu, ko mēs varam tālāk izmeklēt? Es uz to vērsu izmeklētāju uzmanību. Nebija iegūti pierādījumi, ka Šlesers diktētu uzņēmumu juridiskajai valdei, kā jāvada uzņēmums,» skaidro prokurors.
Sarunas bija par pamatu sākt kriminālprocesu, taču, kad tika plānotas kratīšanas un personu pratināšanas, bija cerības, ka sarunās minētie fakti apstiprināsies ar papildu pierādījumiem. «Tobrīd jau neviens nevarēja būt gaišreģis, kā situācija tālāk izvērtīsies, taču pilnīgi neko nedarīt – tā būtu atkal bezdarbība,» norādīja M.Leja. Viņš apgalvo, ka šajā lietā no priekšniekiem vai politiķiem nekādu spiedienu nav izjutis. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers nedomā, ka «kāds tik skaļā lietā mēģinātu riskēt kaut ko politiski ietekmēt». Ē.Kalnmeiers Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» pauda, ka lieta tik ātri nenoklusīs, jo varētu tikt vērstas prasības pret valsti lietas ilgās skatīšanas dēļ.
Apkaro apkarotājus
J.Strīķe uzskata, ka sistēmai, kas ietver sevī politisko varu un ģenerālprokuratūras vadību, bija izveidojusies nepatika pret KNAB darbību vēl pirms oligarhu lietas ierosināšanas. «Tagad saprotams, ka oligarhu lietas uzsākšana bija pēdējais piliens šai sistēmai un tā nolēma iznīcināt efektīvu KNAB, atlaist mani un citus reāli strādājošus cilvēkus,» neslēpj J.Strīķe.
