Ar ekonomisko noziegumu apkarošanu Latvijai īpaši nav vedies visus neatkarības gadus.
Ar ekonomisko noziegumu apkarošanu Latvijai īpaši nav vedies visus neatkarības gadus. Var, protams, tam meklēt iemeslus – zemās tiesībsargājošo institūciju amatpersonu algas, korupcija un ēnu ekonomikas lobēšana varas gaiteņos, kā arī tiesu «bezzobainība», taču nenoliedzama ir arī sabiedrības neieinteresētība šīs lietas atrisināt. No vienas puses, tā, protams, labprāt gribētu veiksmīgu cīņu ar ēnu ekonomikas un korupcijas izplatību, taču, no otras puses, pēdējā laikā ir visai acīmredzams fakts, ka lielai Latvijas sabiedrības daļai, it īpaši gados jaunākajiem, sāk zust interese par globāliem politikas un ekonomikas procesiem, kas to pašlaik tieši neskar. Sak, ne mana cūka, ne mana druva, un, ja es personīgi neesmu apkrāpts, kāda man tur daļa gar kaut kādiem noziedzniekiem.
Šķiet, šajā kategorijā jau var droši ierindot «Bankas Baltija» un krāpšanā apsūdzētā uzņēmēja Armanda Stendzenieka tiesas prāvas. Viens no šādu tendenču iemesliem, protams, ir lietu sarežģītība, ko gan jūtami pavairo tiesībsargājošo institūciju pasivitāte sabiedrības informēšanā par šo lietu būtību. Un, ja informācijas trūkst, tad sabiedrībai acīmredzami trūkst iespēju palīdzēt izmeklēšanā.
Turklāt, kā jau allaž Latvijā ierasts, arī Stendzenieka prāvā netrūkst neizprotamu dīvainību. Piemēram, aģentūra LETA vēstī, ka Kurzemes apgabaltiesa krāpšanā notiesātā uzņēmēja Armanda Stendzenieka krimināllietā konstatējusi «Ventspils naftā» («VN») izgatavotus viltotus dokumentus. Tiesa atzina, ka «VN» centusies nemākulīgi maldināt izmeklēšanu šajā krimināllietā. Tiesa atzina par īstiem «VN» izsniegtos aizdevuma garantijas, galvojuma līgumus Stendzenieka firmai «ZuS» 18 ASV miljonu kredīta saņemšanai «Bankā Baltija» Vācijas rūpnīcas «Leune Werke» privatizācijai. Pēc tiesas atzinuma, vēlāk «VN» izgatavotas «VN» aizdevuma garantijas, galvojuma līguma projekti, uz kuriem ir viltots Stendzenieka paraksts. Dokumentu ekspertīzē noskaidrots, ka viltojumi izdarīti «VN», tiesai esot zināms arī, no kāda dokumenta ir viltots Stendzenieka paraksts. Tiesa atzina arī to, ka «VN» vadība jau 1994. gada 26. septembrī ir zinājusi, ka Stendzenieks rūpnīcas privatizācijai 18 miljonu ASV dolāru lielo kredītu ņems «Bankā Baltija», jo «VN» vadībai par to bija saruna ar banku. Dīvaini, ka tiesa šo faktu ir atzinusi, taču blakuslēmums par to nav pieņemts. Vai ar to būtu jāsaprot, ka dokumentu viltošana Latvijā ir atļauta, tā arī nav skaidrs. Tā vietā, lai pret šajā lietā atbildīgajām «VN» amatpersonām tiktu lietotas likumdošanā šādiem gadījumiem paredzētās sankcijas, «VN» ar visām valsts kapitāla daļām mierīgi nopērk «Latvijas kuģniecības» akciju kontrolpaketi.
Nu tiesas prāva ir notikusi, un piektdien Kurzemes apgabaltiesa ir piespriedusi Stendzeniekam brīvības atņemšanu uz 10 gadiem un sešiem mēnešiem ar mantas konfiskāciju, bet pēc Amnestijas likuma piemērošanas sods viņam samazināts uz pusi – līdz pieciem gadiem un trīs mēnešiem, kas nozīmē, ka pēc deviņiem mēnešiem Stendzenieks jau varēs ieelpot brīvības gaisu. Notiesātais uzņēmējs ir paudis apņēmību pēc trīs četriem gadiem noteikti iesaistīsies politikā. «Un, jo lielāks būs pretsvars, jo stiprāka būs mana apņēmība,» tā Stendzenieks, pavēstot, ka minētais tiesas spriedums noteikti tikšot pārsūdzēts.
Tiktāl par šo lietu, taču tos, kas kaut nedaudz tajā ir iedziļinājušies, tomēr nepamet izjūta, ka Stendzenieks nav vienīgais vainojamais šajā lietā, taču atšķirībā no viena otra partiju finansētāja viņš zināmā mērā ir nonācis grēkāža lomā, kas varētu mainīties pēc viņa iznākšanas brīvībā. Un tad droši vien pārējie iespējamie vainīgie varētu justies neērti, tāpēc droši vien šai lietai vēl ir gaidāms turpinājums. Galvenais, lai sabiedrība pēc kāda laika neaizmirstu šo lietu, kad šis turpinājums varētu sākties. Jo valstij un tautai ir jāzina savi varoņi. Arī tajā gadījumā, ja tie ir ēnu ekonomikas «varoņi». Diemžēl viņu varoņdarbi maksā pārāk daudz. Īsā atmiņa – tikpat.
