Pēc otrdienas nakts, kad Jelgavā nolija 40,7 milimetri jeb divas trešdaļas mēneša normas, ūdenim piepildot zemākos māju pagalmus un ielas, noskalojot apstādījumus Driksas promenādē, atklāja vājās vietas pilsētas lietus kanalizācijas sistēmā, kā arī Driksas krasta nostiprinājumos. Domes pārstāvis Vilis Ļevčenoks, kurš bija izbraucis apskatīt applūdušās ielas, situāciju vērtēja kā nelielu katastrofu, pēc kuras cietušajiem pašvaldība tomēr palīdzību nesniegs.
Šķiet, ka tikai tie, kuri naktī uz otrdienu bija nomodā, manīja lielo lietus gāzienu, kas otrdienas rītā bija jau mitējies, taču radīja plūdus gan Jelgavā, gan arī plašākā apkārtnē. Veidenbauma ielas 33.b mājas iemītniece Rasma Andersone stāsta, ka viņai pagalms un dārzs pludoja jau pēc svētdienas lietavām. Pirmdien ūdens līmenis nedaudz noplaka. Taču otrdienas rītā ap pulksten 8 tas pārkāpa pāri istabas slieksnim. Vēl svētdien ģimene pa tālruni 8787 lūgusi palīdzību pašvaldības iestādē «Pilsētsaimniecība». Tur atbildēts, ka sūdzību ir daudz un rindas kārtībā speciālisti pie viņiem ieradīsies. Tomēr palīdzība netika sagaidīta. Mājas saimnieks Andrejs Lorins pats dabūja sūkni, ar kuru otrdienas pēcpusdienā izdevās izsūknēt ūdeni no istabas. A.Lorins spriež, ka viņa īpašuma applūšanas iemesls ir jaunā kaimiņa aizdambētā lietus kanalizācija. Jāpiebilst, ka kaimiņu māja un pagalms, kas atrodas uz uzbērta laukuma, plūdos necieta.
Pārlielupes Pumpura ielas 9. mājas iedzīvotāja Ingūna Berežnaja stāsta, ka pagājušajā nedēļā samaksājusi piecdesmit eiro par tualetes iztīrīšanu. «Tagad aka ir pilna ar lietusūdeni. Man kā cilvēkam, kurš saņem invaliditātes pensiju, vēlreiz samaksāt par tās izsūknēšanu, nav vienkārši,» saka I.Berežnaja.
Arī Akmeņu ielas iedzīvotājs Juris Grīnbergs sūdzas par problēmām ar fekālo kanalizāciju. Viņš vēstulē «Ziņām» raksta, ka otrdien vairākās šīs ielas savrupmājās nebija iespējams lietot tualeti, jo fekālās kanalizācijas aka ir pilna līdz malām. «Jelgavas ūdens» aizbildinās, ka vainīgas lietavas, bet kāds sakars fekālajai kanalizācijai ar lietus kanalizāciju!» brīnās J.Grīnbergs. Runājot par lietus kanalizāciju, viņš piebilst, ka, rekonstruējot Akmeņu ielu, novadgrāvji tika aizbērti. To vietā uztaisīja trotuārus, kas ir augstāki par privātmāju apbūvi. Tādējādi lietavās privātmāju pagalmi slīkst. «Varbūt «Jelgavas ūdens» varētu plūdu gadījumā nodrošināt ar pārvietojamo biotualeti!» «Ziņām» raksta A.Grīnbergs. «Jelgavas ūdens» izpilddirektors Viktors Juhna uzsver, ka svētdien un otrdien Jelgavā nolija ārkārtīgi liels nokrišņu daudzums. «Jebkura sistēma darbojas ar zināmu risku. Šoreiz tas tika pārsniegts,» stāsta V.Juhna. Viņš atzīst, ka vairākās vietās pilsētā vēsturiski lietus kanalizācija nav nodalīta no fekālās. Lai to paveiktu, nepieciešami lieli līdzekļi.
Acīmredzamākā plūdu parādība bija lielās peļķes uz Jelgavas ielām. Tās otrdienas rītā pazuda drīz pēc desmitiem – tad, kad pie gūlijām sāka rosīties uzņēmuma «Kulk» vīri. Uz jautājumu, vai gūliju tīrīšanu varēja sākt agrāk no rīta, pilsētas Domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods teica, ka tāda pastiprināta uzņēmuma darbinieku dežurēšana nebūtu lēta. Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes galvenais speciālists Vilis Ļevčenoks piedzīvotās lietavas raksturoja kā nelielu katastrofu, ko jelgavniekiem vajadzētu pieciest. Viņš uzskata, ka pašvaldībai nav nepieciešams sniegt palīdzību plūdos cietušajiem. «Tas nav vulkāna izvirdums, bet gan vienas dienas problēma,» mierināja V.Ļevčenoks.
Jelgavnieks Jānis Belovs, kuram, braucot ar vieglo automašīnu, dziļajā peļķē uz Mātera ielas pie Valsts ģimnāzijas automobilim noslāpa motors un pazuda automašīnas numura zīme, stāstīja, ka lietus dēļ ceļā zaudējis stundu. Viņš priecājās, ka «Kulk» vīri pazaudēto numura zīmi tomēr atrada.
Novēršot lietavu sekas, gan «Kulk», gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki sūknēja ūdeni Raiņa, Skolas ielā, kā arī vairākās citās vietās. Vai glābējiem būtu neatliekami jādodas palīgā uz privātmāju, kurā ieplūdis lietavu ūdens? VUGD Zemgales brigādes komandiera vietnieks Andrejs Mihailovs skaidroja, ka glābēji neatliekami sniedz palīdzību tad, ja apdraudēta cilvēka dzīvība, taču, ja apdraudēta tikai manta, palīdzība jāmeklē citur.
Spēcīgā lietusūdens straume otrdienas rītā bija vietumis nobrucinājusi Driksas krastmalas promenādes nogāzi J.Čakstes bulvārī. Ainavu tehniķis Gvido Leiburgs uzskata, ka šī nogāze ir nepareizi projektēta. «Jau pirms diviem gadiem, kad piedalījos šīs nogāzes veidošanā, mēs ar kolēģiem bijām satraukti, ka apmēram 50–60 grādu stāvajā nogāzē sablīvētajā gruntī ierīkotais zāliens nevar izveidot tādu velēnu, kas krastu pienācīgi nostiprinātu pret plūdiem vai arī lietusūdeņu straumēm,» saka G.Leiburgs. Fakts, ka divu gadu laikā jau otro reizi krastmala tiek noskalota, šīs bažas apstiprina. Viņaprāt, zālienu vajadzētu aizstāt ar stīgojošiem un cerojošiem košumkrūmiem, kam ir dziļas, krastu nostiprinošas saknes. «Droši vien stādījumus vajadzētu samazināt, plūdu vairāk apdraudētajās vietās ierīkojot gabionus jeb akmeņu krāvumus,» spriež G.Leiburgs. Viņš uzsver, ka jāpadomā arī par lietusūdeņu noteci, jo šoreiz krasts nobrucis četrās vietās, taču krastmala izskalota visā tās garumā. ◆
