Globālās sasilšanas dēļ pavasara plūdi vairs nebūs izteikti, bet laukus apdraudēs lielas lietavas vasarā, teic Lauksaimniecības universitātes Ūdenssaimniecības un zemes zinātniskā institūtā profesors Haralds Smilga.
Globālās sasilšanas dēļ pavasara plūdi vairs nebūs izteikti, bet laukus apdraudēs lielas lietavas vasarā, teic Lauksaimniecības universitātes Ūdenssaimniecības un zemes zinātniskā institūtā profesors Haralds Smilga.
Vēl nesen zemnieki bažījās par lielo sausumu, bet nu nokrišņi ir «pierunāti» un mitruma jau kļūst par daudz. Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra augkopības speciālists Māris Narvils stāsta, ka lietus dēļ ūdens, nepagūdams aizplūst, daudzviet jau turas uz lauka. Augu aizsardzība pret slimībām, izsmidzinot fungicīdus, nokrišņu dēļ pagaidām nav iespējama. Taču pēc lietus tā nepieciešama vairākām kultūrām. Citādi «uzvaras gājienu» sāks kartupeļu lakstu puve, miltrasa un citas slimības. «Par plūdiem runāt vēl pāragri. Labībai lietus vismaz pagaidām ievērojamu kaitējumu nav nodarījis,» uzsver M.Narvils.
«Jelgavas rajonā apmēram 90 procentu lauku ir meliorēti. Tomēr intensīvā lietū drenāžas cauruļvadi ar ūdens pieņemšanas atverēm nespēj ātri nosūkt lielo ūdens daudzumu,» skaidro H.Smilga. «Ūdens aizplūst pakāpeniski. Lauksaimniekiem meliorācijas sakarā jāņem vērā, ka valsts subsīdijas piešķir tikai jau izbūvētu meliorācijas sistēmu uzlabošanai, jaunu ierīkošanai līdzekļi nav paredzēti.» Bet meliorācija izmaksā vismaz 1000 latu par hektāru.
Profesors klimatiskās norises saista ar globālās sasilšanas ietekmi, kad pavasaros plūdu ietekme varētu samazināties, bet bīstamākas varētu kļūt ilgstošās lietavas vasarā. Pērn jūnija beigās Zaļenieku, Vilces un Svētes pagastā, kā zināms, tika izsludināts ārkārtas stāvoklis, kad lietus dēļ pārplūda Svēte. Šovasar turienes ļaudis atzīst, ka pašlaik mitruma jau ir par daudz, taču lielam uztraukumam vēl neesot pamata.
