Jelgavas bērnu un jauniešu centra «Junda» direktores Silvijas Andersones mīklainā aiziešana no darba man rada neizpratni.
Kaut sirdī sevi uzskatu par jelgavnieku, no dzimtās pilsētas esmu prom jau četrus gadus, tādēļ neņemos nevienu šajā sakarā kritizēt un nosodīt. Taču neapšaubāmi savulaik S.Andersones vadītā «Junda» bija lieliska, tai bijusi nozīmīga loma gan manā, gan daudzu manu vienaudžu izaugsmē. Šajā ziņā esmu diezgan tipisks Jelgavas bērna piemērs. Jau no sākumskolas «Jundā» mācījos angļu valodas pulciņā, vēlāk darbojos animācijas filmu studijā, vidusskolā – nopietnākā politikas pulciņā. Turklāt nodarbības «Jundā» bija par ģimenei ļoti draudzīgu, pat simbolisku samaksu. Tur darbojās arī Skolēnu dome, ko vadīju no 2003. līdz 2005.gadam. Tolaik, viesojoties citās Latvijas pilsētās un runājot par interešu izglītību, daudzi Jelgavu apskauda. Citviet nebija tik bagātīgs iespēju klāsts.Andris Rimša, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes maģistrants
