Tirdzniecība izjūt vislielāko darba roku trūkumu – Valsts
nodarbinātības aģentūrā vien 15 procenti vakanču ir tirdzniecības
darbinieki. Vienlaikus valsts atbalsts apmācībām tirdzniecības
profesijās paredzēts tikai 1,5 procenti jauniešiem bezdarbniekiem.
Nozare dod 33 procentus (nepilni trīs miljardi eiro) valsts budžeta
ieņēmumu, bet atbalstu saņem “kaķa asaru” apmērā.
Valsts izglītības
attīstības aģentūra trešdien paziņoja par papildu uzņemšanu 22
profesionālās izglītības iestādēs visā Latvijā Jauniešu garantijas
projektā, kas noritot “jau ceturto gadu ciešā sadarbībā ar darba
devējiem”. Profesiju klāsts pirms katras uzņemšanas esot saskaņots ar
uzņēmējiem, tādējādi pēc iespējas ātrāk sagatavojot darba tirgum
nepieciešamos speciālistus. Šis esot viens no sekmīgākajiem projektiem
ES, jo šogad iekļuvis Eiropas Komisijas konkursa “Regio Stars 2018”
finālā, kurā apbalvo veiksmīgākos ar ES fondu līdzfinansējumu īstenotos
projektus.
Valsts nodarbinātības aģentūrā pašlaik reģistrētas 4662
vakances, no kurām 660 ir tirdzniecības darbinieki (15 procenti).
Patiesībā darba tirgū ir vismaz divtik lielāks pieprasījums pēc
tirdzniecības darbiniekiem. Tajā pašā laikā Jauniešu garantijas projektā
no 32 profesijām iekļauta tikai viena tirdzniecības profesija
(pārdevējs) un izdalītas 25 vietas no 1500 (1,5 procenti). Turklāt
piedāvātā pārdevēju apmācības programma Daugavpils Tirdzniecības
profesionālajā vidusskolā nav saskaņota ar nozares darba devēju
organizāciju.
Projektu Jauniešu garantijas ietvaros finansē ar ES
Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas un Eiropas Sociālā fonda atbalstu,
kā arī no Latvijas valsts budžeta. Atgādinām, ka tirdzniecība dod vairāk
nekā 33 procentus no valsts budžeta ieņēmumiem nodokļos.
Ņemot vērā
iepriekšminēto, Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) vērsusies valdībā ar
aicinājumu sniegt skaidrojumu par šādu ačgārnu valsts atbalsta politiku
nodarbinātības un profesionālās apmācības jomā.
Henriks Danusēvičs, LTA prezidents
Foto: no arhīva
