Zāļu
valsts aģentūra informē, ka antivielu līmeņa daudzuma organismā noskaidrošana
vien nesniedz pilnu informāciju par nodrošināto aizsardzību pret Covid-19, jo
aizsardzībai vienlīdz svarīgas ir gan antivielas, gan organisma šūnu radīta
imunitāte.
Turklāt
liela daļa komerciāli pieejamo antivielu testu nenosaka specifiskas antivielas,
kuras veidojas vakcinācijas rezultātā. Lai gan ir testi, kuri nosaka antivielas
pret pīķa proteīnu, taču vēl nav pieejams pietiekami daudz zinātnisko datu, lai
pilnvērtīgi interpretētu šo testu rezultātus.
Covid-19
vakcīnas cilvēka organismā stimulē gan antivielu veidošanos, gan šūnu
imunitāti, kurā iesaistītas tādas šūnas kā citotoksiskie T limfocīti jeb
galētājšūnas un līdzētājšūnas. Abi šie imunitātes pamata mehānismi ir vienlīdz
nozīmīgi kopējai aizsardzībai pret saslimšanu ar Covid-19. Līdz ar to atšķirīgi
antivielu līmeņi pēc vakcinācijas vēl nenozīmē atšķirīgu aizsardzību pēc
vakcinācijas.
Jāņem vērā
arī, ka imūnsistēmai piemīt atmiņas funkcija, proti, spēja atpazīt un
atcerēties konkrētu slimības izraisītāju (koronavīrusu) un mobilizēt organisma
resursus cīņai pret to, stimulējot jaunu antivielu un aizsargājošo šūnu
veidošanos pēc saskares ar šo vīrusu.
Lai gan
pasaulē ir pieejami dažādi testi antivielu noteikšanai jeb seroloģiskie testi,
šos testus izmanto, lai noskaidrotu, vai cilvēks jau iepriekš bijis inficēts ar
Covid-19. Ar testiem vērtē antivielu veidošanu pret vienu vai diviem vīrusa
proteīniem – pret pīķa proteīnu (jeb S proteīnu) vai nukleokapsīdu. Pozitīvs
tests, nosakot antivielas pret pīķa proteīnu, var norādīt gan uz jau iepriekš
iegūtu infekciju, gan uz saskaršanos ar vakcīnu.
Antivielu
testi nav apstiprināti, lai vērtētu imūno atbildes reakciju pēc vakcinācijas
vai salīdzinātu dažādu vakcīnu efektivitāti, un testu klīniskā lietderība šādam
nolūkam nav pierādīta. Pirmkārt, testi nav standartizēti, atšķiras to jutīgums
un specifiskums. Otrkārt, pašlaik vēl nav zināms, cik daudz antivielu
nepieciešams, lai cilvēks būtu pasargāts no jaunas vai atkārtotas saslimšanas,
tāpēc antivielu testu rezultāti ir grūti interpretējami. Treškārt, antivielu
testi nesniedz nekādu informāciju par šūnu imunitāti, kas arī ir svarīga daļa
no kopējās imūnsistēmas atbildes reakcijas.
Latvijā
Covid-19 testēšanā plaši izmantotā koronavīrusa ribonukleīnskābes (RNS)
noteikšanas polimerāzes ķēdes reakcijas (PKR) testa rezultāti uzrādīsies
pozitīvi tikai tad, ja cilvēks testēšanas laikā būs inficējies ar koronavīrusu,
kas izraisa saslimšanu ar Covid-19. Tests ir paredzēts vīrusa RNS klātbūtnes
cilvēka organismā noteikšanai. Vakcinējoties pret Covid-19, cilvēka organismā
netiek ievadīts vīruss, tāpēc šis tests nav lietderīgs, lai pārliecinātos par
vakcīnas iedarbību.
Vakcīnu
klīniskajos pētījumos galvenais vakcīnu efektivitātes rādītājs bija
laboratoriski apstiprināti simptomātiski Covid-19 gadījumi, salīdzinot šādu
gadījumu skaitu pētījuma dalībnieku grupā, kuri saņēma Covid-19 vakcīnu, un
kontroles grupā. Visas pašlaik izmantotās vakcīnas uzrāda pietiekamu
efektivitāti visās vecuma grupās, kurās tās tiek izmantotas.
Foto: no arhīva
