Viss mūžs ar dziesmu sirdī. Tā noteikti var teikt par diriģenti Guntu Paškovsku. Viņa mūzikas un dziesmas mīlestībā, kas nāk no ģimenes, ir pratusi dalīties ar citiem cilvēkiem. Kad Gunta 1976. gadā sāka strādāt Jelgavas 2. vidusskolā, mūzikas stundas kļuva interesantākas, jo viņa mācīja izprast mūziku.
Atceros, kā Gunta mūs pirmo reizi veda uz operu. Pirms tam daudz stāstīja un skaidroja, lai izrāde būtu saprotama, jo iemīlēt spējam to, ko izprotam. Šo mūzikas mīlestību Gunta ir ieaudzinājusi daudzām paaudzēm. Un ne tikai ieaudzinājusi, bet “aplipinājusi”ar dziesmu prieku.
Tas sākās jau no tā brīža, kas viņa Jelgavas 2.vidusskolā izveidoja jaukto kori, un turpinājās 1990. gada Dziesmu svētkos, kur skolēniem pievienojās arī dziedošie absolventi. Un tad “Skalu” triumfa laiks ar daudzām uzvarām konkursos un skatēs ne tikai mūsu zemē, bet aiz tās robežām. Gunta vienmēr prata parūpēties, lai braucieni būtu interesanti, lai jaunieši gūtu kaut ko savam prātam un sirdij.
Protams, laiks ir pagājis un skolotāja vairs nestrādā skolā, tomēr viņas audzēkņi nespēj iztikt bez dziesmas. Vairāki, dzīvodami citur, ir atraduši korus, kuros var turpināt savu dziesmu mīlestību – Vācija, Beļģija, Amerika…
Bet tie, kas atrodas tuvumā, kora “Skali” 40 gadu jubilejas reizē kopīgi dziedot, saprata, ka viņi grib dziedāt arī turpmāk. Un dziedāt pie Guntas, jo viņa ir Diriģente (patiesi rakstāma ar lielo burtu). Tad nu, gatavojoties Latvijas simtgades Dziesmu svētkiem, koris atdzima no jauna. Tas nekas, ka ar citu nosaukumu “Re, kā!”, jo tieši šie vārdi pierādīja to, ka, lūk, mēs varam. Varam Guntas vadībā apvienoties tik daudzas Jelgavas 2. vidusskolas absolventu paaudzes un veiksmīgi startēt skatēs, parādot, cik liela vara ir dziesmai.
25. februārī mūsu diriģentei Guntai bija skaista jubileja, tāpēc bijušie dziedātāji nolēma sagādāt viņai pārsteigumu. Uz kafejnīcu Guntu uzaicināja tikai Daiga, bet tur ar “Daudz baltu dieniņu…”sagaidīja jau arī citi dziedātāji. Brīnišķīgajā Tējas namiņa atmosfērā skanēja atmiņu stāsti,smiekli un dziesmas. Un mēs sapratām vienu – Gunta mūs tik dažādus savā būtībā, ir spējusi satuvināt, iedēstot sirdī dziesmu prieku.
Foto: no M. Asarītes arhīva
