Šodien Jelgavā viesojās augsta Krievijas amatpersona – Maskavas Dienvidu apgabala prefekts Jurijs Konstantinovičs Bulanovs. Tikai pirms nedēļas Andris Rāviņš uzņēma viesus no Baranovičiem (Baltkrievija), bet pa vidu pats vēl paspēja paviesoties Minskā.
Tas bija viņa šogad jau otrais brauciens Baltkrieviju, kuru mēdz dēvēt arī par pēdējo Eiropas diktatūru. Vasarā Jelgavā pabija Krievijas pilsētas Kirovas delegācija, vienreiz Krievijā bija arī pats Jelgavas mērs. Lai gan Rāviņa kungs vakar žurnālistiem apgalvoja, ka ar Rietumiem Jelgavas sadarbība ir tikpat cieša, kā Austrumiem, no aizvadītā gada komandējumu saraksta to neizsecināsiet. Vienreiz pilsētas galva pabijis Francijā Rueil – Malmaison pilsētā, vēl braucis uz Vāciju runāt par daudzdzīvokļu namu siltināšanas programmas turpināšanu. Vēl pabūts ES galvaspilsētās Briselē un Strasbūrā, kur tomēr bijuši pavisam cita formāta un protokola pasākumi. Savukārt uz Lietuvu un Zviedriju braukuši citi domes darbinieki – zemāka ranga.Maskavas delegācija šodien paviesojās arī Rīgas domē. Lai cik nikna šķita ZZS cīņa pret LPP/LC un Saskaņas centru Jelgavas pašvaldības vēlēšanās, šajā ziņā tiešām redzam saskaņu. Andris Rāviņš iet to pašu ceļu, ko viņa Rīgas kolēģi Ainārs Šlesers un Nils Ušakovs. Atšķirība vien tā, ka te domes ēkā nevienam pret to nav iebildumu. Ne Jaunajam laikam, ne uzticamajam partnerim TB/LNNK. Taču jau nākamgad ir Saeimas vēlēšanas, kas vieš cerību – vēlētājiem par šo būs savs viedoklis.To, ka Jelgavai vajadzīgas investīcijas, var saprast. Grūtāk pieņemt, ka otršķirīgs ir jautājums – no kurienes un par kādu cenu, ja atceramies kaut vai Andra Rāviņa šīs vasaras dziļo reveransu Krievijai – ziedu likšanu kopā ar plašās kaimiņzemes vēstnieku Jelgavas „atbrīvošanas” jeb sagraušanas gadadienā 31. jūlijā. Otrs neatbildēts jautājums, ir – kur īsti slēpjas bagātās Krievijas vēlme tik ļoti draudzēties ar vienu tās mērogiem mazītiņu pilsētu Latvijā?Var jau teikt, ka pašvaldības ar politiku nenodarbojas, taču, ja runa ir par Maskavu, gribas to apšaubīt. Ne reizi vien arī Latvija izjutusi, ka Krievijā bizness un politika ir cieši saistītas un maz paredzamas lietas. Šis ceļš ir slidens, ko nupat atkal atgādina par Austrumeiropu ilgus gadus rakstošais žurnālists Edvards Lukass . Brīdinot Igauniju nesekot Latvijas piemēram, viņš raksta: ’’Ekonomiskās krīzes, Rietumu vājuma un krievu revanšisma kombinācija ir īpaši biedējoša. Tas pašlaik ir Latvijas stāsts”. Un vēl: „Es daudz ceļoju uz Moldovu, Bulgāriju un Latviju. Viņi visi cenšas sadraudzēties ar Krieviju, cerot uz labiem rezultātiem. Bet cena ir augsta un ieguvumi – trūcīgi.”Varam jau cerēt, ka mūsu gadījumā būs citādi…
