Valstiskā līmenī sacelta ažiotāža par nacionālās drošības uzraugu
visatļautību, aicinot uz attiecīgās komisijas sēdi sabiedriskās
televīzijas ģenerāldirektoru, tā arī konkrēti plašāk neskaidrojot,
ko no šīs amatpersonas dižie kungi sagribējuši uzzināt.
Citādi būtu jāraugās uz Saeimas spīkera un politiķu tēvišķā manierē
publiski izteiktajiem domugraudiem, kas būtu jāatspoguļo
iedzīvotāju kopīgi uzturētai raidsabiedrībai. Lai kādi bijuši
runātāju nolūki – patriotisma veicināšana plašākās masās vai
publicitātes vairošana – šādā kontekstā tam piemīt zināma cenzūras
smirdoņa, kam ar vārda un citām brīvībām nav nekā kopēja.Baltiem diegiem šūta ir arī Nacionālās drošības
komisijas priekšnieka Dzintara Jaundžeikara atrunāšanās par
“pārdomu izteikšanu”, atsaucoties uz provinciāļu
žēlabām “pateicību” un bezmugurkaulainības dzīlēs
morāli un politiski noslīkušajam valsts līderim. Ne jau nomales
iedzīvotāju vēlmes un pārmetumi saviļņojuši diženos valstsvīrus, to
uzskatāmi apliecina arī pašu piesauktais “cilvēku
viedoklis par valsti, valdību un procesiem”, ko veido
sabiedriskā tālrāde. Jāpieļauj, kundziņi mīļuprāt izveidotu tēla
“tēsēju” aģentūru, kas vislielāko vājprātu tautas
apziņā ieborētu vissīrupainākajā mērcē. Pensionāriem zemas
pensijas, daudz jāmaksā par apkuri? Sak, priecājieties, jo Āfrikā
daudziem nav vispār kur dzīvot un atliek vien plikiem vēderiem
apskraidīt džungļus! Par dārgajām zālēm arī jāsaka tikai
“paldies”, jo citās valstīs, redzat, medikamentu
nav vispār! Kas zina, daļa tautas patiešām aizdomātos, ka esam vai
labklājības zemē.
