Mārtiņš Vadzis ZRP Jelgavas nodaļas vadītājs Piedaloties barikāžu atceres pasākumos, skatoties filmas par barikādēm, neviļus rodas jautājums – vai šodien mēs esam attaisnojuši barikāžu dalībnieku cerības, kas viņus pārņēma 1991.gada janvāra barikāžu dienās? Vai redzot to, kas notiek Latvijā šodien, 21 gadu atpakaļ cilvēki vienalga cīnītos par Latvijas neatkarību?
1991.gada janvāra barikādes ir nozīmīgs notikums Latvijas vēsturē, ko atceras un piemin katru gadu. Tomēr, ja vērtē pēdējo gadu notikumus Latvijā, tad var teikt, ka arī pēc 21 gada mēs veidojam barikādes, tikai tagad savādākā veidā – mēs sadalām Latvijas iedzīvotājus latviešos un krievos, pilsoņos un nepilsoņos.
20.janvāra dienu es pavadīju ar skolniekiem, apmeklējot Barikāžu muzeju, Saeimu, svinīgo ziedu nolikšanas ceremoniju pie Brīvības pieminekļa un baudot barikāžu putru pie iedegtā ugunskura blakus Saeimas namam. Šī diena, pavadīta ar skolēniem, manī radīja pozitīvas emocijas. Bet vakarā, noskatoties filmu par 1991.gada janvāra barikādēm, kurā krievu valodā runājošie teica, ka brīvas Latvijas dēļ ir gatavi atdot savas dzīvības, neviļus radās jautājums – par ko tad īsti viņi ar tādu degsmi cīnījās? Vai par valodas jautājumu, kas tagad ir tik aktuāls? Uz visa šī fona man šķiet, ka pašreizējā integrācijas sfērā kaut kas nav kārtībā un tā ir jāmaina!
Politiskās partijas tikai izmanto valodu un pilsonības jautājumus, lai celtu savus reitingus un Latvijā dzīvojošās kopienas noskaņotu vienu pret otru.
Varbūt pēc 21 gada kopš barikādēm ir jāpadomā par nepieciešamību skolās mācīt patriotisma stundas, lai Latvijā dzīvojošie bērni jau no skolas gadiem apzinās, cik smagi mūsu senčiem nācās cīnīties, lai Latvija šobrīd būtu suverēna, neatkarīga valsts. Varbūt tad viņi saprastu, kāpēc Latvijai ir svarīgi saglabāt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un referendumu rīkošana par valodas statusa maiņu nevienam vairs neienāktu prātā.
Pajautājiet, kuri skolnieki mācību procesā ir apmeklējuši Barikāžu muzeju, Okupācijas muzeju vai piedalījušies pasākumos, kas viņos audzinātu patriotismu un lojalitāti Latvijai? Atbilde būs neiepriecinoša!
Vai pilsētas vadībai nevajadzētu par to aizdomāties un aicināt skolotājus strādāt ar skolnieku patriotisma ieaudzināšanu, vest bērnus ekskursijās uz Barikāžu vai Okupācijas muzejiem? Tā vietā vadības pārstāvji tikai lielās ar to, ka bijuši barikāžu dalībnieki un piedalījušies to organizēšanā. Man kauns par tādu attieksmi!
Vai valsts himnas skanēšanas laikā mēs nekaunamies no tās un dziedam līdzi, neskatoties, vai blakus stāvošais biedrs to dara? Vai mēs varam lepoties ar to, ka esam latvieši? Uzdodiet šos jautājumus katrs pats sev.
Es esmu Latvijas iedzīvotājs, latvietis, Latvijas pilsonis un man ir svarīga manas valsts neatkarība un Satversmes aizsardzība. Tādēļ aicinu visus piedalīties referendumā un balsot PRET grozījumiem Satversmē, kā arī aizdomāties par to, kā mēs varam uzlabot Latviju, ļaut Latvijas iedzīvotājiem lepoties ar šo valsti un kā mēs kopīgiem spēkiem varam radīt apstākļus cittautiešiem mācīties latviešu valodu un panākt to, lai viņi kļūtu lojāli valstij, kurā dzīvo!!!Mārtiņš Vadzis, Zatlera Reformu partijas Jelgavas nodaļas vadītājs
