Šobrīd bērnu
līdz divu gadu vecumam aprūpe brīžos, kad viņi dažādu apstākļu
dēļ ir izņemti no savas bioloģiskās vides, visbiežāk tiek
nodrošināta valsts aprūpes iestādēs. Tam būtu jābūt
īslaicīgam risinājumam, jo ikviena bērna interesēs ir augt
ģimeniskā vidē. Tāpēc
izstrādāti grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības
likumā, nosakot, ka bērnu iestādē ievietos tikai izņēmuma
gadījumā vai krīzes situācijās.
Bērniem līdz trīs gadu
vecumam institūcijā paredzēts uzturēties ne ilgāk par trīs
mēnešiem (izņēmuma situācijās ne ilgāk par sešiem mēnešiem),
bet bērniem no četriem gadiem – ne ilgāk par sešiem mēnešiem.
Jauniešiem piemērotākā vide ir jauniešu mājas, kur iegūt
patstāvīgas dzīves prasmes un iemaņas, lai palīdzētu
pilnvērtīgi, stabili un atbildīgi iekļauties sabiedrībā.
Savukārt ilgstošās aprūpes iestādes un institūcijās bērnam
paredzēts multifunkcionāls atbalsts, kur saņemt rehabilitācijas
un atbalsta pasākumus.
Pēdējo četru
gadu laikā institūcijās esošo bērnu, kas jaunāki par diviem
gadiem, skaits sarucis vairāk nekā divas reizes (2012. gadā
aprūpes institūcijās atradās 196 bērni vecumā līdz divu gadu
sasniegšanai, 2013. gadā – 166 bērni, 2014. gadā –
115 bērni, 2015. gadā – 102 bērni, 2016. gada 1. novembrī –
80 bērni). Kopumā līdz šī gada 1. janvārim ārpusģimenes
aprūpē Latvijā atradās 7,2 tūkstoši bērnu vecumā līdz 18
gadiem. Visizplatītākā alternatīvās aprūpes forma ir
aizbildnība, kas lielākoties ir bērnu vecvecāki vai radinieki
(aizbildņi līdz 2015. gada 31. decembrim –
3757, vecvecāki vai radinieki – 28 888 jeb divas trešdaļas no
visiem).
Audžuģimenēs
atrodas 1207 bērni, no tiem 111 mazuļi, kuri nav vēl sasnieguši
divu gadu vecumu. Audžuģimenes statuss ir 569 audžuģimenēm, taču
skaits ir mainīgs. Ik gadu audžuģimeņu statusu no jauna iegūst
ap 35 līdz 70 personām, ap 30 audžuģimeņu statuss tiek izbeigts
vai atņemts. Kļūt par audžuģimeni un savā ģimenē uzņemt
bērnus var tikai tās ģimenes vai personas, kuras ir izgājušas
atbilstošu apmācību. Atbilstoši pārskatos ietvertajai
informācijai, 2015. gadā 71 audžuģimenē nebija neviena bērna,
bet 46 no tām pamatotu iemeslu dēļ nebija varējušas bērnus
uzņemt. Iemesli tam ir dažādi –
veselības stāvoklis, vēlme atpūsties, izdegšana.
Jau iepriekš
ziņots, ka no 2018. gada Latvijā tiks veidotas specializētas
audžuģimenes. Specializētā audžuģimene ir īpaši apmācīti
cilvēki, kuri nodrošina bērna vecumam, individuālajai attīstībai
un sociālajām iemaņām atbilstošu aprūpi. Lai to īstenotu,
nepieciešama izglītības un atbalsta pakalpojumu pilnveide
audžuģimenēm, cieša sadarbība starp dažādām valsts,
pašvaldību un nevalstiskā sektora institūcijām, kā arī stabils
un paredzams finansiālais un sociālais nodrošinājums ģimenēm,
kuras aprūpē audžubērnus.
Marika
Kupče, Labklājības ministrija
