Jau sen par nacionālo problēmu kļuvušo vietu
deficītu bērnudārzos Latvijas valdība nolēmusi risināt veicinot
maksimāli ciešu sadarbību ar privātuzņēmējiem. Saskaņā ar Centrālās
statistikas pārvaldes datiem, 2006. gadā Latvijā darbojās 557
pirmsskolas izglītības iestādes, kuras paredzētas 65 753 bērniem.
Tajā pašā laikā izglītojamo skaits pirmsskolas iestādēs sasniedz
aptuveni 75 tūkstošus (aptuveni 63% no kopējā pirmsskolas vecuma
bērnu skaita.
Tā kā līdz ar Latvijas
neatkarības atgūšanu strauji samazinājās dzimstība, tad daudzi
bērnudārzi tika aizslēgti, bet to telpas vai nu atstātas tukšas vai
arī tajās ierīkoti biroji, veikali, noliktavas un tamlīdzīgi.
Savukārt, pēdējā laikā bērnu dzimstība atkal palielinās, kas
radījis situāciju, kad rindās uz vietām bērnudārzā, 2005/2006
mācību gadā bija reģistrēti 17183 mazuļi.
Kā viens no cerīgākajiem scenārijiem
tiek aplūkots cieša sadarbība ar privātuzņēmējiem. Šajā gadījumā
pašvaldībām būtu nepieciešams bez maksas nodot privātuzņēmēju
lietošanā pašvaldības zemi, kura uzceltu bērnudārzu un to
apsaimniekotu. Turklāt pašvaldība noteiktā laika periodā (līdz 30
gadiem) pa daļām atdotu privātuzņēmēju investētos līdzekļus
celtniecībā, kā arī noteiktu maksu par pakalpojuma sniegšanu
(pirmsskolas izglītības nodrošināšana). Pēc izmaksu beigām
bērnudārzs pārietu pašvaldības īpašumā. Jāatzīmē, ka patlaban
pašvaldībām tiesības izīrēt zemi ir vienīgi uz laiku līdz 12
gadiem. Šo ierobežojumu valdība varētu atcelt attiecībā uz
sabiedriskās un privātās partnerības projektiem, kas būtu saņēmuši
Ministru Kabineta akceptu. Vēl viens valdības variants paredz
izpirkt kāda bērnudārza projektu, ieguldot 50 000 LVL, bet pēcāk
pašvaldībām piedāvājot bez maksas izmantot valdības akceptēto
tipveida projektu.
Bez valdības piedāvātajiem plāniem,
sadarbībā ar privātuzņēmējiem aplūkojams arī modelis, kas sekmētu
uzņēmumu bērnudārzu atjaunošanu. Kā pozitīvs piemērs minama SIA
„Maxima Latvija”, kas savu darbinieku bērniem izveidojusi bērnu
rotaļu centru Rīgā. Pakalpojuma cena – 50 santīmu dienā.
Vienlaicīgi tas ir labs instruments, kā potenciālo darbinieku acīs
padarīt pievilcīgāku uzņēmumu. Tas būtu jāņem vērā investoriem, kas
Jelgavā atver jaunas ražotnes un cer piesaistīt kvalificētus
speciālistus. Turklāt šāda veida bērnudārzus būtu iespējams atvērt
arī vairākiem uzņēmējiem kooperējoties, tādējādi samazinot
izmaksas. Šeit gan jāatzīmē Latvijas Darba devēju konfederācijas
(LDDK) viedoklis, ko pauda Elīna Egle: „Pagaidām uzņēmēji nejūt
motivāciju ieguldīt resursus jaunu bērnudārzu celtniecībā. Lai šo
motivāciju radītu, LDDK aicina pašvaldības un valdību prognozēt
demogrāfisko situāciju valstī, lai uzņēmēji varētu plānot
investīcijas šajā laukā. Jāveicina pašnodarbinātība bērnu aprūpē un
jāatvieglo darba devēju un darbinieku radušies izdevumi.”
Vai valdība īstenos savus plānus? Vai
pašvaldības jaunu investoru piesaistīšanas bumā atminēsies par
bērniem? Cerēsim, jo bērni ir mūsu nākotne. Politiķiem būtu
jāapzinās, ka bērnu dzimstību mēs varam veicināt, ļaujot ģimenēm
saglabāt līdzšinējo ienākumu līmeni un veicinot vecāku atgriešanos
darba tirgū. Neatsverams atbalsts šajā darbā ir bērnu dārzs. Tas
arī neatsverams bērna socializācijas instruments.
Aigars Balams,
LSDSP Jelgavas organizācijas
priekšsēdētājs,
SIA Valpro
realizācijas daļas vadītājs
