-
Cenu
kāpums Latvijā šobrīd jau līdzinās 2007. un 2008. gadā
pieredzētajam. -
Nākamā
gada sākumā pārtikas cenu inflācija Latvijā varētu pietuvoties
10 %. -
Inflācija
Latvijā 2022. gadā varētu būt 5-7 % robežās.
Patēriņa
cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no
straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika
šobrīd jau līdzinās 2007. – 2008. gadā pieredzētajam. Kā
liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija,
novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 %
salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī
gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %.
Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008.
gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas
ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai
pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie
faktori.
Patēriņa
cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un
enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu
ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā.
Salīdzinājumā – 2020. gada novembrī degvielas cenas Latvijā ir
augušas par 39,1 %, dabasgāzes – 38,9 %, elektrības –
24 % un siltumenerģijas – 26,3 %. Vienlaikus pēdējās
dienās Nordpool biržā elektrības cenas Latvijā ir sasniegušas
vēl nebijušus augstumus un atsevišķās stundās elektrības cena
ir pārsniegusi pat 1 eiro par kilovatstundu. Bez energoresursiem
novembrī turpināja palielināties arī pārtikas cenas, kas
salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par 6,2 %.
Šis pieaugums gan jau iepriekš bija gaidāms, un tas pamatā ir
saistīts ar pēdējā gada laikā kāpušajām pārtikas cenām
pasaulē. Pārtikas cenas pasaulē šobrīd turpina palielināties,
tādēļ, manuprāt, nav izslēgts, ka nākamā gada sākumā
pārtikas cenu inflācija Latvijā varētu sasniegt 10 %.
Pašreizējais
energoresursu cenu līmenis, ja tas saglabāsies ilgākā laika
periodā, nozīmēs ne tikai tālāku cenu kāpumu, bet būtiski
apdraudēs arī Latvijas ekonomikas izaugsmes iespējas. Elektrības
cenas šogad augušas visā Eiropā, taču pēdējo dienu aukstais
laiks un ražošanas jaudu ierobežotā pieejamība reģionā ir
ievērojami pacēlušas elektrības cenas tieši Baltijas valstīs un
arī Somijā. Augstais cenu līmenis šobrīd ir atgādinājums, ka
Baltijā elektrības ražošanas jaudas nav pietiekamas pašu
patēriņam. Piemēram, 2019. gadā Baltija importēja aptuveni 40 %
no patērētās elektrības. Vienlaikus virzība uz klimata mērķu
sasniegšanu noteikti nozīmēs ievērojami plašāku ekonomikas
elektrifikāciju, savukārt Igaunijai būs vēl vairāk jāmazina
degslānekļa izmantošana, un paralēli līdz 2025. gadam ir plānota
atslēgšanās no Krievijas energoapgādes sistēmas. Tas nozīmē,
ka Latvijai ir jādomā par investīcijām jaunās elektroenerģijas
ražošanas jaudās.
Inflācijas
augstākais līmenis Latvijā, visticamāk, tiks sasniegts nākamā
gada pirmajos mēnešos, kad patēriņu cenu inflācija varētu
pietuvoties pat 10 %, savukārt gada otrajā pusē cenu kāpuma
tempam vajadzētu mazināties. Taču inflācijas sarukšana varētu
nenotikt tik strauji, kā tiek cerēts. Novembrī inflācija
turpināja paplašināties un, piemēram, pakalpojumu cenas novembrī
palielinājās par 3,8 %, kas ir viens no straujākajiem
pakalpojumu cenu kāpumiem pēdējo 10 gadu laikā. Tikmēr ražotāju
cenu inflācija Latvijā ir pārsniegusi 20 % un ražotājiem ir
liels spiediens nodot izmaksu kāpumu patērētājiem. Tādēļ ir
svarīgi, ka šobrīd ne tikai cenas aug, bet gan patērētāji, gan
uzņēmēji apzinās, ka cenas aug. Tas ļauj vieglāk celt cenas, un
tas arī tiks darīts. Labā ziņa ir tā, ka pasaulē šobrīd ir
apstājies naftas cenu kāpumus, taču citās jomās situācija ir
mazāk iepriecinoša. Piemēram, dabasgāzes piegādes kontraktu
cenas Eiropā uz nākošo vasaru ir lētākas, nekā šī brīža
cenas, taču joprojām ir būtiski virs iepriekšējo 10 gadu vidējā
līmeņa. Tādēļ elektrības un siltumenerģijas cenas varētu arī
strauji nesarukt. Savukārt līdz ar energoresursu cenām Eiropā
strauji augušas minerālmēslu cenas, tādēļ arī nākamgad varam
sagaidīt tālāku pārtikas cenu kāpumu. Pēc manām prognozēm,
inflācija Latvijā 2022. gadā varētu būt 5-7 % robežās,
taču nezināmo ir ļoti daudz un iespējami dažādi pārsteigumi.
Un ļoti sarežģītā situācijā šobrīd ir arī politikas
veidotāji, jo ierobežot inflāciju, neapturot izaugsmi, būs ļoti
izaicinoši, un finanšu tirgos jau sāk pāradīties arī pa kādam
recesijas signālam tuvāko 2-3 gadu laikā.
Foto:
publicitātes
