Komunikācija
starp pusaudzi un vecākiem var būt viens no grūtākajiem izaicinājumiem ģimenes
attiecību jomā. Ārsts psihoterapeits Arturs Utināns sarunā ar Latvijas vecāku
organizāciju “Mammamuntetiem.lv” vērš uzmanību uz četriem būtiskiem
jautājumiem, par kuriem vislabāk ar pusaudzi sarunāties tieši tēvam.
“Lai
mūsdienās būtu labs vecāks, ir jābūt ļoti zinošam. Kāpēc tieši tagad? Senākos laikos
cilvēki dzīvoja kopienās un nebija tik daudz lomu kā tagad. Zēniem un vīriešiem
bija savas noteiktas lomas sabiedrībā un ģimenē, bet meitenēm un sievietēm –
savas. Mūsdienu sabiedrībā lomas un gaidas pret katru konkrēto dzimumu ir daudz
nekonkrētākas, tāpēc vīriešiem – tēviem – ir jāmācās par pusaudžu
psiholoģiju, citādi viņi nevar pilnvērtīgi iekļauties savu bērnu audzināšanā.
Jāmācās arī tas, kā veidot attiecības ar sievu, kā risināt konfliktsituācijas
ģimenē, jo tikai tad vīrietis var būt paraugs arī saviem pusaudžiem,” mudina
ārsts psihoterapeits Arturs Utināns.
Pretēji
ārēji paustai pozai arī pusaudža vecumā bērnam saikne ar vecākiem joprojām ir
ļoti nozīmīga. Meitenei pusaudzei identificēšanās procesā svarīgāka ir mātes
loma, bet tēvs ir pirmais vīrieša paraugs. Tas, kā tēvs uzvedas ģimenē un kāda
ir viņa attieksme pret meitu, ietekmēs meitenes attīstību. Vecāki joprojām
spēlē lielu lomu pusaudža dzīvē, viņš joprojām ir gatavs uzklausīt tēva padomu
un sarunāties par dzīves svarīgākajiem izaicinājumiem, ja vien tēvs ir
pietiekami mūsdienīgs un zinošs, lai atbilstošā līmenī uzturētu sarunu ar savu
pieaugošo bērnu.
Ir
situācijas, kad pusaudži negrib kontaktēties ar vecākiem, bet izvēlas laiku
pavadīt tikai ar vienaudžiem. Te gan vecākiem pašiem sevi ir kritiski
jāpavērtē. Biežāk tā notiek ar tiem vecākiem, kas neiet līdzi laika garam un,
kā vien paver muti, tā tikai moralizē vai bārstās ar klišejiskām frāzēm, vai,
pēc tīņa domām, runā muļķības. Un tajās retajās reizēs, kad tēvs saka kaut ko
tiešām vērtīgu un gudru, tīnis to vairs neuztver un nedzird. Pusaudzim ir
jānotic, ka tēvs var iedot gudru padomu, kas ir atbalsts, nevis izteikt tikai
nosodījumus un sarkastiskas piezīmes.
“Tieši
tētis ģimenē visbiežāk ir tas, kurš nodrošina disciplīnu un konsekventāk nosaka
robežas, kas tīnim ir jāievēro. Puišiem tēvs ir identifikācijas objekts, no
kura piemēra jaunietis mācās svarīgākās dzīves iemaņas – kā attiekties pret
sevi, kā izturēties pret apkārtējiem cilvēkiem un arī pretējo dzimumu,” tā
Arturs Utināns.
Svarīgu sarunu temati tētim
Par nākotnes profesiju
Pusaudža
vecums ir vecāku ielikto vērtību pārvērtēšanas laiks. Piemēram, vai mācības
skolā ir svarīgas? Kāpēc ir jāmācās, ja var aizraujoši pavadīt laiku ar
vienaudžiem? Tāpēc sarunās ir vērtīgi pievērsties jautājumiem par nākotnes
izvēlēm, profesiju – cik grūti un vienlaikus svarīgi ir izraudzīties
nākotnes nodarbošanos.
Ne vienmēr vecāku profesionālā karjera ir veiksmes stāsts, bet to drīkst arī
atzīt. Tēvs var pastāstīt, ja viņš kaut kur ir kļūdījies. Ar savu piemēru viņš
var parādīt, kā jaunietim laikus domāt, ar ko viņš gribētu nodarboties
turpmākajā dzīvē. Piemēram, neatteikties no skolas sniegtajām iespējām un
turpināt apgūt gan zīmēšanu, gan zooloģiju. “Šobrīd mēs īsti nevaram pateikt,
kas mums būs nākotnē vajadzīgs un kas ne. Ar pusaudzi ir vērtīgi sarunāties, kā
šodienas izvēles var ietekmēt viņa turpmāko dzīvi,” rosina ārsts
psihoterapeits.
Apsaukāšanās un mobings
Vēl
viena tēma, ko nevajadzētu ignorēt, ir izsmiešana un apsaukāšanās, kas ir liela
pusaudžu komunikācijas daļa. Vai tevi skolā apsaukā? Kā? Kā tu uz to reaģē? Kā
tu to uztver? Vai tev liekas, ka tie, kas tevi apsaukā, tevi atstumj un nemīl?
Kopumā apsaukāšanās skolā nenozīmē, ka pusaudzis tiek atstumts, skaidro
psihoterapeits Arturs Utināns. “Sakot, ka kāds ir par resnu, par tievu, rudiem
matiem, vai izsmejot uzvārdu, patiesībā lielākajā daļā gadījumu pusaudži
trenējas asvārdībā – kurš kuru ātrāk iebāzīs maisā. Lai to izdarītu,
meklē, pie kā varētu pieķerties, lai to izdarītu. Kopumā tā ir normāla pusaudžu
vides komunikācija, ja vien nenotiek viena cilvēka emocionāla pazemošana.”
Tētis kopā ar dēlu var trenēties ne tikai fiziskās aktivitātēs, bet arī
vārdiskās cīņās, pilnveidojot diskusiju un pārliecināšanas prasmes.
Par alkohola lietošanu
Draugi un vienaudži tīņa vecumā ir ļoti svarīga dzīves daļa. Šajā sabiedrībā
topošajam pieaugušajam jāiemācās iekļauties, sadzīvot, pastāvēt par savu
viedokli un ieņemt savu vietu.
Ballītes
un “tusiņi” ir būtiska pusaudža sabiedriskās dzīves daļa, tāpēc der aprunāties,
vai viņš plāno lietot alkoholu. Ja jā, kāpēc viņam tas ir vajadzīgs? Kādas
sajūtas viņš no tā saņem? Kas briesmīgs būtu, ja alkoholu nelietotu? Vai viņš
prot priecāties bez alkohola? Vai prot būt kopā ar vienaudžiem, nelietojot kopā
ar viņiem alkoholiskus dzērienus?
Par narkotikām
Narkotiku
lietošana ir tēma, kurā vecākiem jābūt ne tikai noliedzošiem, bet arī zinošiem.
Šobrīd salīdzinoši populāra jauniešu vidū ir “zālītes” jeb marihuānas
smēķēšana. Par tās ietekmi uz pusaudža smadzenēm un organismu vecākiem būtu
jāinteresējas no nopietniem un ticamiem avotiem, izskaidrojot, kā marihuāna
iespaido pašsajūtu vēža slimniekiem un kā – pusaudža smadzenes. Internets
ir pārpludināts ar informāciju, kas slavina “zālīti”, bet patiesībā uz pusaudža
smadzenēm tā iedarbojas postoši. Vecākiem ir jābūt labi informētiem, lai spētu
vienlīdzīgā un kompetentā līmenī par to diskutēt ar pusaudzi, kas noteikti ir
bruņojies ar bagātīgu “pierādījumu” klāstu, kas sasmelti interneta dzīlēs un no
vienaudžiem.
Rakstu
sēriju atbalsta Valsts reģionālā attīstības aģentūra.
Foto: pixabay.com
